Aizvadītajā diennaktī Zemgales upēs turpinājusies ūdens līmeņu celšanās, kas paaugstinājās par diviem līdz 42 centimetriem diennaktī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Lasītākie

Kokteilis

10 lietas, ko sievietes dara labāk nekā vīrieši. Trešajam punktam vīrieši nekad nevēlas piekrist

Kokteilis

Rēzija Kalniņa un Ainārs Rubiķis šķiras: pie vainas alkohols vai baumas par mīļāko, kura atgādina Rēziju jaunībā? 17

Iespēja ietaupīt: nosaukti 7 budžeta ziņā draudzīgi galamērķi Eiropā, ko eksperti iesaka apmeklēt 2025. gadā

Lasīt citas ziņas

Nelielas ūdens līmeņu svārstības vai lēna līmeņu pazemināšanās bijusi Latgales un Vidzemes upēs, savukārt Kurzemes upēs līmeņi pārsvarā pazeminās.

Latvijas upes joprojām pārsvarā klāj ledus sega. Vietām ledus segā ir lāsmeņi, zem ledus vižņi. Straujākos posmos ledus sega ir nepilna.

“Vai, vai! Kā tad tagad krievs iebrauks Jūrmalā?” Soctīklotāji apspriež caurlaides iegādes iespējas iebraukšanai kūrortpilsētā

Veselam

Nakts ar bijušo: zemūdens akmeņi, par kuriem būtu vērts padomāt

Zinātnieki jau iepriekš brīdināja… Saule ieiet savas aktivitātes nepārtrauktajā jeb ilgstošajā režīmā. Ko tas īsti nozīmē?

Atkušņa ietekmē Latgales upēs uz ledus parādījušās sniegūdens lāmas, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes upēs uz ledus ir ūdens. Zemgales un Kurzemes upēs ledus daudzviet ir pacelts, vietām ledus ir nogrimis un ūdens tek pa ledus virsmu.

Svētē Jelgavas tuvumā ledus ir pacelts un ir applūdušas zemākās palienes. Ventā, Bērzē, Bārtā nelielos posmos daudzviet ir notikusi ledus sakustēšanās, tāpēc upē izveidojušies vaļēji posmi un nelieli ledus sablīvējumi.

Hidrologi prognozē, ka tuvākajās dienās upju notece nedaudz samazināsies, bet marta pirmajās dienās atkal palielināsies. Kurzemes upju straujākajos posmos un Zemgales upju augštecēs iespējama ledus iešana nelielos posmos.