Zemgales trīs stiprie tūrisma vaļi 0
Padomju laikos Jelgava bija izteikta rūpniecības pilsēta. Šobrīd, pateicoties mērķtiecīgai tūrisma attīstības politikai, akcenti būtiski mainījušies. Līdzās nemainīgajai vērtībai – 1738. gadā celtajai Jelgavas pilij, ievērojamā Krievijas galma arhitekta itāļa F. B. Rastrelli meistardarbam – parādījusies jauna arhitektūras dominante – Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kas atdzimis 2010. gadā, kļūdams par visvairāk apmeklēto tūrisma objektu Jelgavā. Te var apskatīt interaktīvas multimediju ekspozīcijas par pirmajiem Latvijas prezidentiem, Jelgavas simboliku un nozīmīgākajiem vēstures faktiem, Sv. Trīsvienības baznīcu un Zemgales tautastērpu. Tornī atrodas arī restorāns, izstāžu un konferenču zāle, TIC, tiek piedāvātas ekskursijas gida pavadībā un izzinoši radošas darbnīcas. No stiklotā skatu laukuma (37 m) paveras pilsētas panorāma.
Satekot Lielupei un Driksai, radusies Pilssala, kuras applūstošajās pļavās sastopama nozīmīga augu un putnu daudzveidība un gan vasarā, gan ziemā mitinās ap 80 savvaļas zirgu ganāmpulks. Jauks skats paveras no pērn uzbūvētā koka skatu torņa (19,5 m). Apmeklētāji var brīvi pārvietoties pa salu, satikt zirgus, kuri no cilvēkiem nebaidās, tomēr labāk to darīt kopā ar vides gidu un zirgu aprūpētāju Eināru Nordmani, kurš atklās interesantus faktus par salu, zirgu dzīvi un parādīs fotogrāfijas, kā šeit izskatās palu laikā.
Pilssalā atrodas arī Jelgavas pils – Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, kuras vēstures muzejā tiek piedāvātas ekskursijas gida pavadībā. Iepriekš piesakoties, var piedalīties izklaidējoši izzinošās programmās – “Karstā šokolāde hercoga rezidencē” un “Hercogienes Dorotejas vēstuļu darbnīca”. Hercoga Pētera Bīrona nopelns ir arī “Academia Petrina” (1775) – pirmā augstskola Latvijas teritorijā, kur kopš 1952. gada atrodas gleznotāja Ģederta Eliasa (1887–1975) vārdā nosauktais Jelgavas pilsētas muzejs, kas piedāvā apskatīt interaktīvas vēstures ekspozīcijas, tostarp, uzliekot virtuālās brilles, noaust Zemgales tautastērpu un iejusties viduslaiku bruņinieku skarbajā vidē. Te aplūkojamas arī Eliasa gleznas, mākslas un vēstures izstādes, iespējams piedalīties izglītojošajās programmās un vērot skatu no nelielā balkona 25 metru augstumā.
Bet salds pārsteigums visus gaida Rūpniecības ielā 1a, kur Karameļu darbnīca katru darba dienu plkst. 15 un sestdienās plkst. 14 piedāvā bezmaksas karameļu gatavošanas paraugdemonstrējumus.
Lielākie pasākumi Jelgavā 2020. gadā
22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls 7.02.–9.02. Šā gada tēma “Supervaroņi”
14. Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls 6.06.–7.06., kura darbi Pasta salā būs apskatāmi visu vasaru
20. Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki un 18. Piena paku laivu regate 29.08. ar gadatirgu
Satiec seno Bausku ziemā!
“Senā Bauska, trīs upju ieskauta, ir burvīga arī ziemā. Bauskas pils, atjaunotais rātsnams ar svētku egli un aktivitāšu māju “Baltais briedis” pašā vecpilsētas sirdī ļaus ikvienam izbaudīt Ziemassvētku gaisotni un justies kā pasakā. Tikai Bauskā uz seno māju sienām arī ziemā zied krāšņas rozes, bet uz vecpilsētas šķūnīšiem izveidotajās mozaīkās lec vimbas un citas zivis,” uz Bausku ziemā aicina TIC vadītāja Inese Turkupole-Zilpure. Viņa aicina maršrutu sākt ar Bauskas rātsnamu, nosveroties, nomēroties un saņemot sertifikātu ar rezultātiem senajās mērvienībās. Bērni te varēs izmēģināt “konfektometru” ieteicamās saldumu devas noteikšanai.
No 14. decembra tepat Rātslaukumā lielus un mazus kā allaž krāšņi rotāta priecēs galvenā svētku egle. 14.12. ģimenes ar bērniem pasākumā “Ak eglīte!” (ar radošajām darbnīcām) Ziemassvētku gaidīšanu 1920.–1930. gada noskaņās varēs izbaudīt Bauskas muzejā, kur apskatāma arī plašā T. Čudnovskas 20. gs. rotaļlietu kolekcija. “Senākās vecpilsētas celtnes – Bauskas Sv. Gara baznīcas – durvis Ziemassvētku laikā būs atvērtas gan uz koncertu, gan dievkalpojumu. Bet īpašs notikums gaida Bauskas pilī, jo 28. decembrī šeit risināsies Ziemassvētku balle Livonijā, kas tās apmeklētājiem ļaus iejusties 15./16. gs. mijas Melngalvju brālības Ziemassvētku svinēšanas gaisotnē.”
Vairāk: www.visit.bauska.lv
Dabas un pasakas saspēle
“Latvijas valsts mežu” (LVM) Tērvetes dabas parka stāsts sācies pirms sešdesmit gadiem, kad mežkopim Miķelim Kļaviņam, iedvesmojoties no rakstnieces Annas Brigaderes lugām, radās ideja un vairāk nekā 400 ha plašajā teritorijā tika iekoptas pirmās pastaigu takas, izveidotas koka skulptūras, tilti un laipas pār Tērvetes upīti. Parks nemitīgi attīstās un kļuvis par tiešām mūsdienīgu, ģimenēm ļoti draudzīgu galamērķi Eiropas mērogā. Ceļotāji Tērvetē labprāt viesojas neatkarīgi no gadalaika un laika apstākļiem. Ik gadu te notiek aptuveni trīsdesmit pasākumu un parku apmeklē vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku.
“No novembra līdz aprīlim pirmsskolas un sākumskolas bērnu grupas apvieno pastaigu parkā ar meža gudrību apgūšanu un līdzdarbošanos. Mārtiņdienas piedzīvojums mežā, Latvijas dzimšanas dienas svinības, Ziemassvētku ieskandināšana LVM vides programmā “Izzini mežu!” – tie ir tikai daži pasākumi, kuros piedalās pasaku tēli. Bet pamatskolēni ar parka vides izglītības speciālistiem dodas lasīt dabas vēstules, putenim pa pēdām, saukt gaismu vai pavasarī savām rokām uzmeistarot putnu būrīti,” atklāj dabas parka darbinieki.
“Šobrīd īpašu atdzimšanu un paplašināšanos piedzīvo viena no tematiskajām parka daļām – Rūķīšu mežs, kuru veido ciems un pilsēta Čiekure. Rūķu ciemā tiek atjaunotas miniatūrās guļbaļķu mājiņas, bet pilsētā krāsainajām, tematiskajām ēkām, nojumēm un rotaļu istabām šogad pievienojušās divas jaunas daļas – Pinēju un Dziednieku kvartāli. Kopumā te var aplūkot četrdesmit koka namiņus. Vēl tikai jāuzbūvē Rūķu pils un vecpilsēta, lai plašā Rūķu saime svinīgi varētu atklāt savu pilsētu.”
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru, vairāk informācijas www.latvia.travel/lv/eden
