Zemgales reģionā rekordliels kukuļdevēju skaits 0
Zemgales reģionā pieķerts rekordliels autovadītāju-kukuļdevēju skaits, kas turklāt no citām vietām Latvijā atšķiras pat desmitkārt, vēstīja “LNT Ziņas”.
Ceļu policijas auto uz šosejas nav šķērslis, lai tam aiztrauktos garām un nestos tālāk, krietni pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Tieši par ātruma pārsniegšanu autovadītāji visbiežāk mēdz dot kukuli ceļu policistiem. Un tam, cik liels bijis pārsniegtais ātrums, nav nozīmes.
Otrs visbiežākais iemesls, kāpēc autovadītāji mēģina atpirkties – ir braukšana reibumā. Par citiem pārkāpumiem, piemēram – kontrabandas preču pārvadāšanu, braukšanu bez tiesībām, apdrošināšanas, pie sarkanās gaismas un citiem – kukuli dod krietni mazāk. Kukuļu summas ir amplitūdā no 5 līdz 2000 eiro. Šāda kukuļdošanas statistika ir Zemgales reģionā, kas jau gadiem izceļas uz pārējās Latvijas fona.
Tieši Zemgalē tiek aizturēts visvairāk autovadītāju-kukļdevēju. Vidēji simts ik gadu. Tad seko Rīgas reģions ar uz pusi mazāk gadījumu, pēc tam Latgale ar dažiem desmitiem. Kurzemē un Vidzemē kukuļdošanas gadījumus saskaitāmi vien uz abu roku pirkstiem.
Bijušais ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš gan min apstākli, kas, viņaprāt, šo kukuļdevēju apkarošanu šajā reģionā padara veiksmīgāku nekā citviet. Zemgales reģionā nenoliedz, ka ceļu policisti par fiksētiem kukuļdošanas gadījumiem tiek prēmēti. Un prēmijas apjoms ir 50-150 eiro. Šogad gan situācija ir mainījusies un gadiem iestrādātā sistēma arī.
Policistu prēmēšanu Jelgavas prokuratūrā gan neuzskata par labu praksi un cer, ka nauda nav galvenā motivācija šādu noziegumu atklāšanā.
Jelgavas prokuratūrā atzīst, ka visas kukuļdošana slietas izdevies novest līdz galam. Sodi gan ir dažādi. Populārākie – piespiedu darbs, pavisam reti – cietumsods, kaut arī par kukuļa došanu ceļu policijas amatpersonas brīvības atņemšana draud uz laiku līdz pieciem gadiem.
