1
Darījumu skaits sarucis
Pagājušajā gadā zemes tirgus uzrāda krietni mazāku darījumu skaitu. “Arco Real Estate” pārstāvis min vairākus iemeslus. Pirmkārt, samazinājies piedāvājums, tāpēc ka tie īpašnieki, kuri plānoja pārdot auglīgu un iekoptu zemi, to jau ir paguvuši izdarīt. Piemēram, pērn Zemgalē publiskajā piedāvājumā zemes nav bijis vispār. Otrkārt, pircējam, kuram vajag zemi apstrādāšanai, nav izdevīgi pirkt tādu, kuras iekopšanā jāiegulda aptuveni tikpat, cik viņš jau samaksājis, to nopērkot. Tāpēc izdevīgāk nopirkt jau iekoptu zemi, kaut arī par to būtu jāsamaksā dārgāk nekā par aizaugušu. “Latgalē, Vidzemē, kur zeme liesāka, vismaz pagaidām neviens lāgā negrib ieguldīt naudu tās iekopšanā,” spriež Māris Laukalējs.
Darījumu skaita kritumu “Latio” pārstāvis Ivars Šapkins izskaidro ar zemākām graudu iepirkuma cenām, slikto laiku, kas samazinājis graudaugu ražību, kā arī nenoteiktību piena lopkopībā.
Cerības nav piepildījušās
Aizaugušas zemes pārdošanā liela daļa zemes mantinieku, kuri negribēja vai nespēja to paši apstrādāt, pērn lika cerības uz Latvijas zemes fondu. Taču, pēc Māra Laukalēja domām, cerības nav piepildījušās, tāpēc ka valsts atpērk no iedzīvotājiem tikai tādu zemi, kuru pēc tam var iznomāt vai pārdot.
Iznākumā neizmantotās zemes problēma nav atrisināta. Latvijā joprojām ir daudz nelielu, daļēji aizaugušu zemes gabalu ar sliktu piekļūšanu vai citiem apgrūtinājumiem, kurus nevajag nevienam. Pusotra gada laikā kopsummā par 4,6 miljoniem eiro Latvijas zemes fonds atpircis no īpašniekiem 112 īpašumus 2038 hektāru kopplatībā. Pērn iegādāti 1500 hektāri zemes, arī 2017. gadā fonds plāno nopirkt aptuveni tikpat.
Vienīgā iespēja – apmežot
Vienīgā iespēja, kā turpmāk izmantot šos nevienam nevajadzīgos zemes gabalus, būtu apmežot tos ar valsts īpaši izveidota fonda vai cita nodibinājuma palīdzību, uzskata Laukalējs. Neizmantotās zemes problēma pērn samilza vēl lielāka, tāpēc ka šos nelielos neizmantotās zemes gabalus nevarēja nopirkt arī tie pilsētnieki, kuri lūkoja izmantot tos vasaras atpūtai. Likumā bija noteikts, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemi var nopirkt tikai lauksaimniecisku izglītību ieguvušais vai ar triju gadu pieredzi lauksaimniecībā. Piedevām par 10 hektāriem lielāku platību iegādei bija vajadzīga vietējās pašvaldības atļauja. Pēc “Arco Real Estate” datiem, par 10 hektāriem mazākus zemes gabalus pirka pārsvarā atpūtas vajadzībām, turklāt par lauksaimniecībā izmantojamai zemei neraksturīgām summām.
Kas gaidāms šogad?
Uzņēmuma “Arco Real Estate” pārstāvis prognozē, ka šogad zemei cenas varētu celties par 7 līdz 10% visos novados. Tostarp arī Vidzemē, tāpēc ka tās novadi un pilsētas uzrāda visstraujāko ekonomisko attīstību. Viņaprāt, Saeimā mīkstinātie noteikumi, kas pircējiem vairs neprasa lauksaimniecisku izglītību vai darba pieredzi lauksaimniecībā, varētu vairot darījumu skaitu ar zemi, kuru pircējs gribētu izmantot atpūtai vai kādam vaļaspriekam.
