Zemgalē koši ziedot rapsis… 0
“Ja tas ir šoruden sētais rapsis, no bioloģijas viedokļa tas nekādi nevar ziedēt, jo tam vispirms jāpārlaiž ziema,” saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, komentējot novēroto Auces pusē, kur šajās dienās koši uzziedējuši rapša sējumi. Varot gan gadīties, ka tas ir vasaras rapsis, kam piemīt īpašība vēlreiz uzdīgt un uzziedēt, ja kuļot laukā izbirusi sēkla. Šādas sēklas pēc lauka uzaršanas spējīgas dīgt pat četrus piecus gadus. Taču šādam rapsim nav nekādu izredžu izdzīvot līdz pavasarim, teic agronoms.
Viņš arī atzīst, ka glīti ziedošie lauki varot būt mānīgi, jo dzeltenie ziedi tikpat labi var piederēt negantajai krustziežu dzimtas nezālei tīruma zvērei (Sinapis arvensis), kas attīstībā apsteidz rapsi. “Jā, patlaban, pa lielceļu braucot, dažviet Zemgalē var redzēt dzelteni ziedošu lauku, bet, kamēr klāt nepienāc, nevari būt drošs, vai tā ir zvēre vai sadīgušais vasaras rapsis,” teic agronoms.
Savukārt, jautāts par ziemas rapša lauku vispārējo stāvokli, viņš ir optimistisks. “Ziemas rapsis patlaban izskatās ļoti labi. Spēcīga sakņu sistēma, labi cero, tātad pavasarī būs daudz dzinumu un līdz ar to – ļoti laba raža. Tas nozīmē, ka tās varētu būt četras piecas tonnas no hektāra. Protams, visu izšķirs ziema un tas, vai pavasara pusē neuznāks kailsals.”
Arī saimniecības “Lazdiņi” īpašnieks, Jauno zemnieku kluba biedrs Reinis Lazdāns saka – dzirdēts, ka šobrīd Latvijā dažviet ziedot rapsis. Tomēr, tuvāk vērojot laukus Daugavpils novadā, redzams, ka zied vienīgi krustziežu nezāles. Jaunais zemnieks stāsta, ka savos laukos Kalupes pusē no ziemas kultūraugiem audzē kviešus, miežus un rapsi.
“Sējam dažādas šķirnes, jo izvērtējam riska faktoru, ka kāda šķirne varētu izsalt, jo ziemu prognozēt nevar. Šajā sezonā ziemas miežus sākām kult jūlija vidū, kas bija pārsteidzoši agri. Latvijā ar agro kulšanas procesu varēja lielākās platībās iesēt ziemas rapsi, bet, vērtējot situāciju valstī, daudz kur rapsis tika iesēts jūlija beigās, kas ir pārāk agrs sējas termiņš, tādējādi rapsis ir pāraudzis, ka ir liels risks nepārziemot. Mēs savu rapsi sējām optimālos termiņos, kas ir no 10. līdz 14. augustam, tādējādi lielo hibrīdu rapši nav pārauguši šajos siltajos rudens laikapstākļos,” saka R. Lazdāns.
Viņš arī atzīst, ka šī sezona lauksaimniekiem kopumā bijusi smaga. “Manai saimniecībai vidējā raža bija būtiski samazinājusies atsevišķiem kultūraugiem, it īpaši lauku pupām un vasaras miežiem. Padoties nevar un jāstrādā uz priekšu, jo mēs, visi lauksaimnieki, vienmēr dzīvojam ar cerību, ka nākamā sezona būs labāka.”
Inga Freimane, LLKC Gulbenes biroja agronome, vēsta, ka Vidzemē ziemāju sēja šogad iekļāvusies optimālos termiņos. Lai gan sākotnēji augu attīstību traucēja sausums, rudziem jau sākusies cerošana, ziemas kviešiem – divas lapas līdz cerošanai. Trešdaļa ziemas rapša novadā sēta papuvēs, kur labāk sagatavota augsne un sausums virskārtā mazāk ietekmēja sadīgšanu. Pēc labībām sētais ziemas rapsis dīga ilgāk (pat septiņas dienas), līdz parādījās pirmie dīgsti, mazliet bija novērojams arī spradzis. Labāk dīgušajos laukos šobrīd augiem ir jau piecas sešas spēcīgas lapas ar aptuveni 7 cm garu sakni.”
Oskars Balodis atzīst, ka līdz šim bijis rudens mēnešiem nepieredzēti liels siltums, taču tas vērtējams drīzāk pozitīvi, jo sējumus varēja laikus iesēt un tie izskatās labi. “Graudaugi ir paspējuši sacerot, ziemas rapsis arī labi sagatavojies ziemai. Ir atsevišķi lauki, kur graudaugi ir pat pārlieku sacerojuši un ir bažas, ka ziemā varētu izsust,” sacīja Balodis.
Precīzākas prognozes par nākamā gada sējumu ražas platībā būs vēlāk, taču provizoriski pieejamā informācija liecina, ka šogad Latvijā būs iesētas pēdējos gados lielākās ziemas rapša platības. Pozitīvi vērtējams, ka šogad atšķirībā no iepriekšējā gada ziemas kvieši laikus iesēti arī tādos reģionos kā, piemēram, Latgalē, kur pērn to nebija iespējams paveikt plūdu dēļ.
