“Zemestrīce” valdošajā koalīcijā pēc Mežvieta atkārtotas apstiprināšanas amatā 2
Valdības lēmums par Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā izvērties par politisku skandālu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iebildumu dēļ un iezīmējis plaisu valdošajā koalīcijā. Skaļie paziņojumi gan vairāk bijuši par procedūru, nevis par N. Mežvieta atbilstību amatam, lai gan var noprast, ka arī par to JKP ir iebildumi.
Tas, ka valdība plāno skatīt šo jautājumu, bija pārsteigums arī medijiem – tas bija iekļauts sēdes slēgtajā daļā un nekādas publiskas diskusijas par to nebija. JKP koalīcijas padomes sēdē esot rosinājusi atlikt jautājuma izskatīšanu, argumentējot, ka tas virzīts lielā slepenībā un N. Mežvieta kandidatūra neesot apspriesta nedz Saeimas atbildīgajās komisijās, piemēram, Nacionālās drošības komisijā, nedz arī parlamenta frakcijās. Pēc tam, kad citas valdošās koalīcijas partijas neatsaucās aicinājumam, sekoja paziņojums, ka JKP ministri balsojumā nepiedalīsies, kas gan netraucēja pārējiem valdības locekļiem pieņemt lēmumu un N. Mežvietu apstiprināt amatā vēl uz pieciem gadiem.
Pēc šiem notikumiem no JKP politiķu puses ir sekojuši dažādi asi izteikumi. Piemēram, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe ziņu aģentūrai LETA sacījusi, ka šī esot “dzeltenā kartīte” Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdībai.
Partijas priekšsēdētājs tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā LTV norādīja: “Igaunijas KAPO nav problēmu publiski stāstīt [par saviem paveiktajiem darbiem]. Latvijā, iespējams, darbs arī ir, bet tas nav redzams sabiedrībai. Koalīcijas partneri bija nolēmuši izmantot balsojamo mašīnu, un mēs ar viņiem nopietni runāsim, kā dzīvot tālāk.” Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša ieraksts interneta sociālajā tīklā “Facebook” ir vēl emocionālāks: “Diemžēl tādi kā Lembergs un viņam līdzīgie pretvalstiskie elementi turpina demonstrēt savu ietekmi uz lielāko daļu no valdības koalīcijas partijām un valstiski nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti necaurspīdīgi, slepus un sabiedrībai nesaprotami! Ar to arī visus apsveicu! Koalīcijas partneri pierādījuši, ka bezkompromisa tiesiskums ir tikai vārdi! Turpmākā sadarbība šādā koalīcijā kļūst maksimāli sarežģīta!”
Vairāki “LA” uzrunātie Saeimas deputāti gan pauda neizpratni par tik saasinātu reakciju. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) iebilst apgalvojumam, ka VDD un tā vadītāja darbs nebūtu izvērtēts. “Tas ir amizanti, ka JKP pašlaik atsaucas uz nepieciešamību izvērtēt Mežvieta kandidatūru Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Patiesībā mēs gandrīz katrā otrajā komisijas sēdē izskatām kādu ar Valsts drošības dienestu saistītu jautājumu un arī vērtējam paveikto. Tas, ka VDD vadītāja pilnvaras drīz beigsies, bija zināms, un tam, ka valdībai nāksies skatīt šo jautājumu, nevajadzētu būt pārsteigumam. Saeimas Nacionālās drošības komisijā ir arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, un viņam bija visas iespējas rosināt šī jautājuma apspriešanu kādā no sēdēm, taču tas netika darīts,” saka M. Kučinskis. Viņš VDD priekšnieka līdzšinējo darbu vērtē pozitīvi un nekādus būtiskus trūkumus nevarot nosaukt.
Līdzīgs viedoklis ir arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātam Edvīnam Šnorem (Nacionālā apvienība), kurš atgādina, ka VDD katru gadu pavasarī sniedz publisku atskatu par savu darbu un tas arī esot īstais brīdis vērtēt iestādes un tā vadītāja darbu. Šogad pēc atskata publicēšanas nekādi pārmetumi dienesta darbam neesot sekojuši. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs VDD pārstāvju līdzdalība neesot retums, un Šnore uzskata, ka deputāti saņemot pietiekami daudz informācijas. “VDD darbu, salīdzinot ar citiem dienestiem, es vērtēju kā labu. To gan nevaru teikt par Satversmes aizsardzības biroju un tā vadītāju Jāni Maizīti,” atzīst E. Šnore. Latvijas specdienestiem nereti tiek pārmests, ka tie nav tik sekmīgi, ķerot Krievijas spiegus, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu. E. Šnore piekrīt, ka šis pārmetums būtu vietā, tomēr arī tas vairāk adresējams SAB, nevis VDD.
Normunds Mežviets par dienesta (tolaik Drošības policijas) vadītāju pirmo reizi kļuva 2014. gada 28. oktobrī, nomainot Jāni Reiniku, kurš bija saņēmis daudz kritikas, savukārt Mežviets pēc stāšanās amatā izpelnījās atzinīgus vērtējumus. Likums nosaka, ka dienesta priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra ierosinājuma. Tas jādara trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām, tātad īpaši daudz laika diskusijām vairs nebija palicis.
JKP pārmetumi vairāk bija veltīti valdībai par lēmumu pieņemšanas stilu. Par pašu N. Mežvietu bijuši tikai daži garāmejoši izteikumi. Piemēram, J. Bordāns LTV norādījis: “Mežvieta kungam patīk grezni dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina. Automašīna, ar kuru viņš brauc uz mājām, ir labāka nekā ministriem.” Tomēr informēti avoti norāda, ka te varētu būt ne tik daudz JKP kā partijas, cik atsevišķu tās biedru – konkrēti Jutas Strīķes un Jura Juraša – pretenzijas. Konflikts ar VDD varētu būt vēl no laikiem, kad abi strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām aizkulisēs tika runāts, ka JKP sagatavojusi īpašu atlaižamo amatpersonu sarakstu, un viens no nežēlastībā kritušajiem varētu būt arī N. Mežviets.
