Gunārs Kauliņš: Zemessargiem jākļūst daudz profesionālākiem 21
Gunārs Kauliņš, pulkvedis, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Savu skatījumu un personīgo pieredzi par Zemessardzes izaugsmi 30 gados varu sadalīt trijos savas karjeras posmos, kuri atspoguļo manas kā virsnieka sajūtas par dienestu Zemessardzē (ZS) kā ZS leitnantam G. Kauliņam, ZS kapteinim G. Kauliņam un pulkvedim G. Kauliņam.
Kā Zemessardzes leitnants dienestu Zemessardzes štābā sāku 1995. gada septembrī. Toreiz vadošais motīvs bija patriotisms, entuziasms un vēlme jebkādiem veidiem organizēt valsts aizsardzību. Kā arī pierādīt, ka lēmums par Zemessardzes iekļaušanu Nacionālo bruņoto spēku struktūrā ir loģisks, Zemessardze ir gatava pildīt regulāro spēku uzdevumus. Mēs varbūt ne vienmēr zinājām, kā darīt, bet zinājām, ko vēlamies darīt.
Esot Zemessardzes kapteinim un 2000. ga-dā dienot Zemessardzes 22. bataljonā, varu teikt, ka jau bija skaidrāk saprotama vīzija, ko vēlamies sasniegt, kādi konkrēti uzdevumi ir manam bataljonam. Sabiedrības atbalsts bija krities, jo it kā nebija draudu no kaimiņvalsts. NBS kopumā vairāk fokusējās uz dalību starptautiskajās operācijās. Patriotismu lielā mērā jau bija aizstājusi pārliecība, ka ir miers un stabilitāte. Bija sākusies koordinēta kolektīvā apmācība un sajūtama Zemessardzes un bataljona attīstība.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandiera pienākumus uzsāku pildīt šī gada augustā. Atgriezies no ārzemēm pēc trīs gadu prombūtnes, redzu, ka Zemessardzes attīstība noris ļoti strauji, uzdevumu loks paplašinās, tiek veidotas profesionālā dienesta vienības, apmācība ir daudz komplicētāka un ļoti sasaistīta ar valsts aizsardzības plānos noteiktajam.
Viens no pirmajiem maniem secinājumiem, esot komandiera amatā, – ir būtiski saprast, ka vārds “brīvprātīgums” Zemessardzes kontekstā jau tiek skatīts no cita skatpunkta.
Katra zemessarga, katra Zemessardzes jaunākā komandiera līmeņa vai speciālista gribēšana vai negribēšana, varēšana vai nevarēšana piedalīties apmācību procesā būtiski ietekmē visu apkalpes, grupas, nodaļas vai pat rotas kaujas gatavību, jo it īpaši darbojoties ar daudz modernākiem ieročiem un ekipējumu, ko Zemessardze pēdējos pāris gados saņem un arī nākotnē saņems.
Tāpēc katram ir jāsaprot, ka tas nav tikai prestiži būt par artilēristu, izlūku, pretgaisnieku vai militāro inženieri, bet tas prasīs atvēlēt daudz vairāk sava brīvā laika, ko veltīt dienestam – jo sarežģītāka tehnika un specialitāte, jo vairāk būs jāvelta sava enerģija un laiks apmācībai.
Savukārt štābiem un komandieriem jāspēj nodrošināt kvalitatīva apmācība un tālāka šo deleģēto spēju attīstība.
Zemessardzes 30. gadadienā novēlu gan visu līmeņu Zemessardzes komandieriem, gan zemessargiem spēt saglabāt kritisko domāšanu savu personīgo un Zemessardzei svarīgo lēmumu pieņemšanā, saglabāt optimismu, neapstāties pie sasniegtā un turpināt sniegt savu ieguldījumu Zemessardzes attīstībā.
