Atis Klimovičs: Zemessargi zina, kādēļ jāizlieto divi procenti 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Beidzamā pusotra mēneša laikā esmu bijis pie Kurzemes un Sēlijas zemessargiem, runājis pa telefonu ar Latgales un Vidzemes zemessargiem un no visiem dzirdējis enerģisku attieksmi pret dzīvi un dienestu, pienākumiem Zemessardzē.
Neko citu arī negaidīju, jo tieši zemessargi visā Latvijā ir tie, kas nestundā būs pirmie savas teritorijas sargi. Tādi, kas zina un māk savus pienākumus, nevis tādas personas, kas dažu nezinošu žurnālistu priekšstatā “bizo ar plintēm pa mežu”. Taču tā nav tikai atsevišķu preses darbinieku neinformētība, tas jāņem vērā visam aizsardzības sektoram, lai līdz katram cilvēkam valstī patiešām nonāktu pietiekams daudzums saprotamas informācijas par Bruņotajiem spēkiem kopumā un Zemessardzi kā to būtisku sastāvdaļu.
Pārliecinoši skan Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera pulkveža Andra Rieksta, Jēkabpils 56. kaujas nodrošinājuma bataljona komandiera pulkvežleitnanta Venta Kodora un Cēsu 27. kājnieku bataljona komandiera pulkvežleitnanta Normunda Zaviļeiska teiktais, ka viņi nešaubās par savu zemessargu motivāciju.
Tie pazīst savu atbildības teritoriju, viņi labi zina, kāds progress sasniegts Zemessardzes apgādē, kāds ir bruņojums un kāda tehnikas piegāde uzsākta. Ja zemessargs ar gandarījumu runā, ka viņam patikušas intensīvās mācības ar pretinieka aizkavēšanu, iemānīšanu slēpnī, pārvietošanās un uzbrukumi, tad skaidrs, ka viņš ir uz pareizā ceļa.
Šādam cilvēkam nav jācenšas iestāstīt, kādēļ Latvijai jāizlieto 2% no budžeta valsts aizsardzībai. To labi pateicis Cēsu bataljona komandieris – bez attīstības aizsardzības spēkos sākas stagnācija un regress. Ir jāapzinās, ka Latvijas aizsardzība nekad nevar būt gatava par visiem 100%.
Neliels piemērs – Kalnu Karabaha, kur bez atbilstošas armijas modernizācijas par sevišķi motivētajiem uzskatītie armēņu karavīri cieta smagu zaudējumu no ievērojami mūsdienīgāk apbruņotās Azerbaidžānas armijas.
Pieminēšu kādu 57 gadus vecu zemessargu no Varakļāniem, kurš labi zina, no kurienes nāk vislielākie draudi Latvijai. Kā viņš to zina? Viņš allaž interesējies par notikumiem pasaulē, daudz lasījis un ceļojis.
Un kopā ar pārējiem zemessargiem no Varakļāniem viņš nepaliks mājā nestundā, un, pateicoties tādiem cilvēkiem, mums ir stabils atbalsts no Latvijas sabiedrotajiem NATO. Kā tikko teicis prezidents un virspavēlnieks Egils Levits – tiem, kas pienācīgi rūpējas par drošību, vajadzības gadījumā atbalstu sniegs arī citu valstu armijas.
