“LA” lasītāji: Zemessargi – īstie patrioti 11
Nākotnē plānots palielināt arī zemessargu skaitu. Pašlaik viņu ir nedaudz vairāk par 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020. gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000. Pēc šīs ziņas izlasīšanas “LA” redakcijai piezvanīja atvaļinātais zemessargs Jānis Višņevskis. Viņš ar zemessardzi saistīts kopš tās izveidošanas, bet, sasniedzot 55 gadu vecumu, atvaļināts rezervē. Ar ko papildinās zemessardzes rindas? – jautā J. Višņevskis. Aicinās jaunos, zaļos zēnus vai tomēr vecos, pieredzējušos, kas vēl spējīgi nest ieroci, ir fiziski izturīgi, zina krievu armijas paradumus, jo paši savulaik dienējuši padomju armijā? “Es savos 65 gados joprojām esmu labā fiziskā formā, protu rīkoties ar ieroci un galvenais – gribu aizstāvēt savu dzimteni. Tādu entuziastu ir ne mazums. Mēs gribam atkal aktīvi iekļauties zemessardzē,” saka Jānis. Viņš pārliecināts, ka Putins turpinās iesākto karadarbību, tāpēc mūsu valstsvīriem jādomā, kā stiprināt valsts aizsardzības spējas.Jautāju mūsu lasītājiem – vai dienests zemessardzē jāierobežo ar vecuma cenzu 55 gadi?
Vilhelms Ļuta Rīgā: “Vecuma ierobežojums – dumjš noteikums. Pirmām kārtām visu nosaka veselība, fiziskās spējas, nevis gadskaitlis pasē. Zemessargi ir zvērējuši nolikt galvu par dzimteni, viņi ir īstie patrioti. Šķirot šos patriotus pēc vecuma ir izdevīgi tikai ienaidniekiem. Man pašam ir 77 gadi, kapteiņa pakāpe. Joprojām varu skriet, trāpīgi šaut, vadīt automašīnu, komandēt rotu (apmēram 100 vīrus). Uzskatu, ka man joprojām ir tiesības atrasties zemessardzes rindās. Arī Valsts prezidents, būdams pensionārs, skaitās Bruņoto spēku virspavēlnieks.”
Māris Krieviņš Raunā: “Šodien zemessardze nolikta kaktiņā, lai sēž rāmi. Bet 1991. gada nolikumā, kā lasu, tai bijušas ļoti plašas pilnvaras un atbalsts gan no valsts, gan pašvaldībām. Domāju, ka sakarā ar notikumiem Ukrainā zemessardzē jāļauj dienēt arī par 55 gadiem vecākiem vīriem, ja viņiem vēl spēks kaulos.”
Gunārs Salmanis Rīgā: “Esmu vīlies, kādi tagad jaunieši. Ieroci izjauc, bet nespēj salikt. Toties bravūra par šaujamo liela. Tiesības zina, bet pienākumus ne. Interesē nauda. Ja uzbrukums, tad šādi kaujinieki, manuprāt, uzreiz būs krūmos ar visu plinti.”
Ilmārs Lūsis Stopiņu novadā: “Pašreizējai zemessardzei jāuztur ciešāka saikne gan ar jaunsargiem, gan ar veterāniem, kas šobrīd tā kā nostumti malā. Kāpēc neļaut mājās turēt ieroci? Tieši zemessargi aizstāvēs savu sētu, pagastu. Aizsardzības ministram jābūt tik drosmīgam un jāatļauj turēt ieročus mājās. Zemessardze ir papildspēks negadījuma reizē.”
Linards Strelēvics Rīgā: “Nedrīkst iznīcināt iedzīvotājos vēlmi aizstāvēt valsti, nosakot vecuma robežu aktīvajiem zemessargiem. Tā ir necieņa pret šiem vīriem. Jāpieņem, ka šo priekšlikumu rosinājušas personas, par kurām Rainis savulaik teicis – zaļā jaunība. Bet zaļās jaunības pārstāvji bieži iedomājas, ka viņi pārstāv visu vecumu cilvēkus.”
Anna Krūmiņa Dobelē: “Manam dēlam ir 57 gadi. Skatos, cik viņš stalts, spēcīgs, enerģisks. Vīrietis pašos spēka gados! Lai dien zemessardzē līdz 60 gadiem!”
Aivars Valdmanis Rīgā: “Man jau 65, bet turpinu aktīvi darboties zemessargos. Regulāri dodos uz apmācībām, jūtos vajadzīgs, un man tas patīk. Vienīgi komandieris nostādīts neērtā situācijā, jo nav tiesīgs man izmaksāt kompensāciju, ko saņem jaunākie biedri. Vecuma cenzs – tas ir kā padomju laikos muļķīgs ierobežojums.”
Laimonis Ludzenieks Valmierā: “Zemessargi droši var būt arī 60 un 70 gadus veci. Šie vīri būs tie, kas mūs aizsargās uz vietas, kad jaunie būs frontē. Apbrīnojami, ka skolās vairs nav militārās apmācības. Nevar to tā atstāt, redzot, kas notiek Ukrainā.”
Zigurds Palejs Rīgā: “Lai zemessargos dien visi, kamēr var kustēt! Somu Ziemas karš parādīja – karoja jauns un vecs. Zemessardze ir mūsu visuzticamākā kaujas vienība.”
Vilnis Petrovics Dundagā: “Šajos laikos katrs zemessargs ir zelta vērtē. 55 gadi nemaz nav tas kritiskākais vecums.”
Jānis Skriblis Tukumā: “Arī 65 un 70 gados dažs vīrietis ir pašos spēka gados. Aizstāvēt savu valsti – tur viņš derēs. Bet jāļauj zemessargiem turēt ieročus mājās. Ulmaņlaikos visiem aizsargiem mājās skapī stāvēja pat vairākas šautenes un patronas arī.”
Roberts Brižs Kabilē: “Ja tagad visiem būs jāstrādā līdz 65 gadiem, lai arī zemessargi dien līdz pensijas vecumam – 65 gadiem.”
Andrejs Mazins Inčukalna novadā: “Ar zemessardzi esmu saistīts no tās izveidošanas pirmās dienas. Biju komandieris jaunsardzei. Cik toreiz visi aizrautīgi strādājām! Tagad jaunsargu skaits sarucis.”
Jānis Dibrančs Garkalnē: “Domāju, ka tik veciem nav jābūt zemessardzē. Vecuma robeža varētu būt pat zemāka, ap 40 vai 50 gadiem. Ja cilvēks jau apmācīts, zinošs, lai turpina dienestu. Ja strādā fizisku darbu, tad ir līmenī, bet redzu, ka daudziem pēc 40 un 50 gadiem zūd interese par fiziskām aktivitātēm. Vadīt jau padzīvojušus vīrus arī nav viegli. Visi gudri. Jābalstās tomēr uz gados jaunajiem, tad būs jēga.”
Mārtiņš Liepiņš Slampē: “Jāsaprot, ka tagad norisnās informatīvais karš, liela nozīme modernajām tehnoloģijām. Jāprot izmantot mobilo telefonu, datoru iespējas. Bet vai šie vecie vīri to maz spēj? Jāapmāca, lai izšķirošā brīdī nenospiež nepareizo pogu.”
