Zemessardzes koris “Stars” un Mārtiņš Brauns aicina uz kompozīcijas “Daugava” atskaņojumu Madonā 0
Turpinot pasākumu sēriju “Madona laiku lokos”, sestdien, 4.maijā plkst.17.00 Madonas pilsētas kultūras namā notiks tematisks pasākums ar moto – Latvijas armijai 100, portālu LA.LV informēja Zemessardze.
Godinot Latvijas armijas simtgadi, Zemessardzes koris “Stars” mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Ārija Šķepasta vadībā atskaņos Mārtiņa Brauna kompozīciju “Daugava”, bet pie klavierēm būs pats mūzikas autors.
Pasākumā uz notikumiem un cilvēkiem, kuri saistīti ar Latvijas armiju Madonas novadā atskatīsies vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš, savā pieredzē par Zemessardzes izveidošanu un tās aktualitātēm dalīsies Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.
“Koncerta dalībnieki vēlas sniegt klausītājiem iespēju izjust un izprast patriotisma vēstījuma būtību, un Mārtiņa Brauna komponētā “Daugava” ir viens no atbilstošākajiem piemēriem. Šai kompozīcijai ir literāra un kultūrvēsturiska nozīme, kas cieši saistīta ar neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 20.gadsimta sākumā, un ceļu uz neatkarīgas valsts atgūšanu gadsimta beigās,” uzsver Zemessardzes kora “Stars” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Ā.Šķepasts.
“Koncerta mērķis ir sniegt sabiedrībai patriotisma caurausto ģeniālo Raiņa sirdsdarbu “Daugava” dramatiski konģeniālā mūzikas tēlojumā komponista M.Brauna interpretācijā un stiprināt latviešu nacionālo pašapziņu un vēsturisko atmiņu.”
Piedzīvojusi pirmuzvedumu Nacionālajā teātrī, Latvijas valsts pasludināšanas pirmajā gadadienā 1919.gada 18.novembrī, Raiņa dramatiskā poēma “Daugava” vēlāk tika iestudēta uz dažādām Latvijas skatuvēm.
Padomju režīma laikā poēma nokļuva pagrīdes literatūras statusā, un publiskās bibliotēkas “Daugavu” turēja ieslēgtu, tā saucamajā specfondā, jo spēcīgā dzeja varēja raisīt jaunas brīvības alkas.
Poēmas idejas ar vērienu aktualizējās 1988.gadā, kad Valmieras drāmas teātrī Valentīna Maculēviča režijā “Daugava” ieguva jaunu spēku Mārtiņa Brauna mūzikā, kļūstot par vienu no pašiem spēcīgākajiem Trešās atmodas vēstnešiem.
Zemessardzes kora “Stars” galvenais uzdevums un misija ir popularizēt sabiedrībā Zemessardzi, rūpēties par Latvijas tautas garīgo un kultūras labklājību, sniedzot klausītājiem mākslinieciski augstvērtīgus, radošiem izaicinājumiem bagātus un iedvesmojošus koncertus.
Zemessardzes koris “Stars” tika dibināts 2012.gada 5.septembrī, kad diriģenta vecākā zemessarga Ārija Šķepasta uzrunāti kopā sanāca vairāk nekā 30 dziedātāju no Latvijas labākajiem amatieru un profesionālajiem koriem.
Par kora ikgadējiem pasākumiem kļuvuši Baznīcu nakts koncerti, Lāčplēša dienas koncerti Anglikāņu baznīcā, Zemessardzes patruļas, kā arī citi interesanti projekti un labdarības koncerti Latvijas baznīcās un sociālajos namos.
Koris “Stars” plaši piedalījies labdarības pasākumos, piemēram, koncertējis, atbalstot Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa fasādes restaurāciju, Lestenes baznīcas baroka interjera un Ķemeru dievnama atjaunošanu. Tāpat arī koris sniedzis prieka brīžus Ogres un Ropažu Sociālo namu iedzīvotājiem. Par goda lietu kora dziedātāji uzskata piedalīšanos Zemessardzes vienību jubilejas pasākumos, Latviešu strēlnieku, neatkarības cīnītāju, represēto piemiņas un atceres koncertos Kara muzejā un citur Latvijā.
Lieliska sadarbība korim ir izveidojusies ar Zemessardzes orķestri un bigbendu kapteiņa Anda Kareļa vadībā, ar kuriem šo gadu laikā atskaņots Djūka Elingtona Sakrālais koncerts, Mocarta Rekviēms, kopīgi veidotas programmas Zemessardzes 25 gadu jubilejas un Orķestra jubilejas pasākumiem, kā arī izveidota izklaidējoša estrādes un kino mūzikas programma, ar kuru bagātināt Latvijas pilsētu svētku norisi.
Pasākums tiek rīkots sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju. Tā norisi atbalsta Zemessardze.
Turpinot Zemessardzes tradīcijas, ieeja koncertā – bez maksas.
Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918.gada 18.novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā “Latvijas armijai 100”.
