Pieredzējušais virsnieks Jānis: Mūsu aizsardzības balsts izskatās diezgan mazs, ļodzīgs un nestabils 0
Pieredzējušais virsnieks Jānis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau vairāk nekā divus mēnešus Ukrainā norit aktīva karadarbība, kurā vairāk veicas Ukraiņu bruņotajiem spēkiem (UA BS). Krievijas Federācija turpina mobilizēt un aizstāt zaudētos resursus un vienlaikus turpina mainīt taktisko situāciju sev par labu gan austrumu, gan dienvidu virzienā.
Ja atceramies konflikta sākumu, tad pie Ukrainas robežām bija sakoncentrētas aptuveni 80–100 bataljona taktiskās kaujas grupas, tas bija aptuveni līdz 200 000 karavīru. Kopš pirmajiem smagajiem dzīvā spēka un tehnikas zaudējumiem, kā apgalvo Ukrainas izlūkdienests, uz šobrīd dzīvā spēka zaudējumi veido 22 100 karavīru. Neskatoties uz iespaidīgo kritušo skaitu, Krievija bija spējīga sakoncentrēt vēl 76 bataljona taktisko kaujas grupu personālu un, iespējams, darboties spējīgu tehniku Ukrainas austrumos, Donbasa teritorijā. Dzīvā spēka resurss tika papildināts diezgan īsā laikā.
Analizējot situāciju, rodas pamatots jautājums mūsu aizsardzības resoram, vai Zemessardzes, ko dēvē par Latvijas aizsardzības stūrakmeni, spējas un varēšana nav nedaudz pārvērtēta. Iepriekšminētais apgalvojums kļūst patiess un neapgāžams, ja pasekojam līdzi aizsardzības resora straujajai virziena maiņai laika posmā no 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas teritoriju.
Publiskajā telpā atrodami dati par Zemessardzes kopējo skaitu, kas šobrīd veido aptuveni 8000–9000 zemessargu. Šeit netiek ņemti vērā Zemessardzes kandidāti, kas pieteikušies Zemessardzē pēc 24. februāra.
Latvijā oficiāli ir četras Zemessardze brigādes, kurās, kā norādīts Zemessardzes avotos, katrā ir aptuveni 2000 karavīru. Katra brigāde, saskaņā ar Zemessardzes apstiprināto struktūru, uztur piecus bataljonus, no kuriem trīs ir kājnieku bataljoni, viens apgādes bataljons un viens atbalsta bataljons.
Ja neiedziļināmies reālajos skaitļos, kur Zemessardzes brigādes kopējo zemessargu skaitu sadala uz pieciem bataljoniem, varētu teikt, ka katrā brigādē ir piecas bataljona kaujas grupas (kājnieki). Kopsummā tas būtu 20 bataljona taktisko kaujas grupu līmenī.
Spēku samēru attiecība ar Krievijas bataljonu taktiskajām kaujas grupām uz Ukrainas robežas 24. februārī veido 1:5 taktisko grupu līmenī un 1:25 personāla ziņā. Redzot šādus matemātiskus aprēķinus, ar jebkuriem nosacījumiem, rodas tikai viens secinājums – Zemessardzes karavīru skaits, no kā izriet kapacitāte un spējas, ir gaužām par mazu. Aizsardzības balsts un stūrakmens, balstoties uz šiem matemātiskajiem datiem, salīdzinoši izskatās diezgan mazs, ļodzīgs un nestabils.
Lai situāciju uzlabotu, aizsardzības resoram ir jāpieliek visas pūles, lai tai tautas daļai, kas vēl tikai domā par iestāšanos Zemessardzē, nerastos nekādas šaubas par šāda lēmumu pareizību. Ir jāatbalsta jebkura ideja un finansējums, lai krasi palielinātu zemessargu skaitu.
Nedrīkst ignorēt tā dēvētos “hi-tech” speciālistus, kuri, iespējams, neatbilst šā brīža uzņemšanas kritērijiem, bet dotu lielu ieguldījumu Zemessardzei kopumā, izmantojot savu pieredzi un zināšanas. X stundā šādu speciālistu uzdevums nebūtu skriet uz ierakumiem, bet cīnīties intelektuālajā frontē, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. Arī šāda tipa zemessargi, pēc noteiktas pamatapmācības un ar attiecīgu vadību pareizajā virzienā būtu ļoti noderīgi savas valsts aizsardzībai.
Nav zināmi šo “izcilo un pieredzējušo” karavadoņu uzvārdi, kas 90. gados pieņēma lēmumu, ka Latvija spēs sevi aizsargāt ar vienu Sauszemes spēku brigādi un slikti apgādātu, daļēji apmācītu Zemessardzi, kas tobrīd sastāvēja no aptuveni 15 000 zemessargu. Vēlāk šie “pieredzējušie un izcilie” kara vešanas guru pieņēma lēmumu likvidēt obligāto dienestu, kā vienīgo argumentu norādot uz padomju armijas stila ārpusreglamenta attiecībām apakšvienībās un kaut kādus no pirksta izzīstus finansiālus apsvērumus.
Starp citu, daži no šo ārpusreglamenta attiecību uzturētājiem un atbalstītājiem šodien publiskajā telpā tiek saukti par augstas klases speciālistiem un militārās jomas ekspertiem. Lai lasītājam nerastos nepareizs priekšstats, jāpiemin, ka obligātais militārais dienests joprojām tiek saglabāts tādās mūsu kaimiņvalstīs kā Igaunija, Somija, Dānija, Norvēģija u. c.
Papildu visam iepriekš minētajam zemessargu apmācības un mācības, kas tiek rīkotas katru gadu, ir viens no svarīgajiem vienības mikroklimata rādītājiem. Vienībās, kurās nenotiek interesantas un ar jaunām zināšanām piesātinātas mācības, zemessargi ieejot tādā rutīnas elementā, ka ar laiku nolemj pamest Zemessardzes rindas zemās motivācijas dēļ.
Šobrīd pēc 24. februāra, kad Krievija sāka karu Ukrainā, Latvijas Zemessardzes bilance jauno zemessargu ziņā ir pozitīva, bet tāda tā jāmēģina noturēt. Līdz šim brīdim visa kopējā bruņoto spēku bilance ir bijusi tuvu nulles punktam vai negatīva, rekrutētie aizstāja atvaļinātos. Atliek vienīgi novēlēt izturību zemessargiem viņu patriotisma un izaicinājumu pilnajā ikdienā.
