“Zemessardzes durvis atvērtas katram.” Kā kļūt par zemessargu? 9
Ukrainas notikumi pastiprinājuši Latvijas iedzīvotāju interesi par militāro dienestu un valsts aizsardzību. Jūtami pieaugusi gan cilvēku vēlme dienēt zemessardzē, gan esošo zemessargu motivācija piedalīties apmācībās. Tādēļ valdība vakar no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem piešķīra Aizsardzības ministrijai 780 250 eiro. No šīs summas 680 250 eiro tiek atvēlēti zemessardzei, bet vēl 100 000 eiro – Rekrutēšanas un jaunsardzes centram papildu jaunsargu nometņu rīkošanai.
Arī daudzi mūsu lasītāji, zvanot redakcijas bezmaksas tālruni, interesējušies par iespēju iestāties zemessardzē vai arī kādā citā veidā atbalstīt šo militāri patriotisko kustību. Par šiem un citiem jautājumiem izvaicāju zemessardzes komandieri Leonīdu Kalniņu (attēlā). Viņš informēja, ka pašreizējais finansējums zemessardzes uzturēšanai veido aptuveni 1,4 miljonus eiro. Galvenokārt tas tiek tērēts zemessargu apmācībām, ēdināšanai un transporta kompensācijām. Tā kā zemessardze ir organiska Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļa, tad savu uzdevumu izpildei saņem resursus no NBS (piemēram ekipējumu, bruņojumu, munīciju), ko naudas izteiksmē grūti aprēķināt. Ar šādu finansējumu, taupīgi dzīvojot, zemessardzes štābs spēj uzturēt pašreizējos 8000 zemessargu un aptuveni 830 zemessardzes veterānu. Taču attīstībai (tostarp gan zemessargu skaita palielināšanai, gan apmācību un ekipējuma kvalitātes celšanai) īsti nekas neatliek. “Tādēļ papildu līdzekļi mums ļautu veikt ļoti būtisku izrāvienu. Tostarp nodrošināt ar pamatapmācību papildus 500 jaunus zemessargus,” vērtēja pulkvedis L. Kalniņš. Viņš arī īpaši uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka tiks uzņemti tikai 500 interesenti. “Zemessardze ir brīvprātīga organizācija, un mūsu durvis ir atvērtas katram, kurš atbilst nepieciešamajiem kritērijiem! Neviens netiks raidīts projām tikai tādēļ, ka konkrētajā brīdī mums trūktu finansējuma,” L. Kalniņš atbildēja arī uz biežāk izskanējušajiem jautājumiem.
1. Kādiem kritērijiem jāatbilst, lai iestātos zemessardzē?
Zemessardze ir brīvprātīga organizācija, par kuras dalībniekiem var kļūt ikviens Latvijas Republikas pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Par zemessargu nevar kļūt tikai tādi cilvēki, kas tiek turēti aizdomās vai apsūdzēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, vai arī viņiem ir stājies spēkā tiesas spriedums par sodu. Tas pats attiecas uz narkologa vai psihiatra uzskaitē esošajiem un rīcībnespējīgiem, kā arī personām, kuras atvaļinātas no dienesta par disciplīnas pārkāpumiem. Mums nav nekādu dzimuma ierobežojumu. Pašreiz aptuveni 12 – 15 procentu no aktīvajiem zemessargiem ir sievietes. Pirms uzņemšanas zemessardzē kandidātam jāiziet arī medicīniskā pārbaude. Protams, viņam jābūt labai veselībai un fiziskai sagatavotībai, bet nav tādu kritēriju, ka jānoskrien kross noteiktā laikā posmā vai jāpievelkas noteiktu reižu skaits. Galvenais – lai cilvēkam ir vēlme darboties, tad jau pārējo mēs iemācīsim un uztrenēsim.
2. Ja grib stāties zemessardzē, kur jāvēršas?
Vispirms jāsazinās ar sev pieejamāko zemessardzes bataljonu, kuru kontaktu saraksts atrodams mājas lapā www.zs.mil.lv. Jāvienojas par ierašanās laiku un jāierodas, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Vairs nav tā, ka jāstājas pēc pieraksta vietas tuvākajā bataljonā. Ja esat, piemēram, daugavpilietis, bet studējat Rīgā, tad varat dienēt Rīgā. Ja izlemjat pārvākties dzīvot uz Ventspili, tad stundas laikā varat nomainīt arī savu bataljonu. Kopumā ir 18 bataljoni, kas dislocēti visā Latvijas teritorijā.
3. Zemessarga vecums no 18 līdz 55 gadiem sakrīt ar ekonomiski aktīvā cilvēka vecumu. Vai dienestu zemessardzē iespējams apvienot ar studijām, darbu un ģimenes dzīvi?
Ir iespējams, un to pierāda daudzi analītiskie pārskati. Zemessardzes mācības notiek galvenokārt nedēļas nogalēs. To biežums var atšķirties katrā no bataljoniem, bet parasti zemessargam jārēķinās, ka būs jāierodas uz mācībām apmēram vienu divas reizes mēnesī. Ja radušies apstākļi, kuru dēļ persona nevar ierasties uz zemessardzes uzdevumu izpildi vai mācībām, tad zemessargam ir pienākums informēt savu tiešo komandieri. Mēs ļoti labi apzināmies, ka zemessargam līdztekus dienestam ir arī pienākumi mājās, darbā, mācībās un citur. Netrūkst arī tādu vīru, kas spēj dienestu zemessardzē savienot pat ar darbu ārpus Latvijas un iespēju robežās ierodas šeit uz mācībām. Starp citu, labs piemērs ir olimpietis Jānis Paipals, kurš profesionāli nodarbojas ar slēpošanu, startējis gan Vankūverā, gan Sočos, iztiku pelna Zviedrijā, bet spēj četras piecas reizes gadā ierasties uz zemessardzes mācībām. Esmu ļoti pateicīgs visiem tiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem, IT speciālistiem, zinātniekiem un visiem pārējiem strādājošajiem un studentiem, kuri spēj ziedot 6 – 10 dienas sava brīvā laika ik gadus, lai piedalītos apmācībā. Tas arī mums uzliek atbildību no savas puses nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvākas mācības, lai šis laiks nebūtu ziedots velti.
4. Vai šo dažādo profesiju pārstāvju civilās prasmes un nodarbošanās tiek ņemtas vērā un ir noderīgas dienestā? Un vai ir kādas civilās prasmes, kas īpaši nepieciešamas?
Mēs ņemam vērā gan viņu prasmes, gan vēlmes. Ir cilvēki, kas jau iestājoties pasaka, ka viņus mazāk interesē fiziski smagas aktivitātes, bet kas ir gatavi vadīt automašīnu, ir labi sakaru un IT speciālisti, pavāri vai tamlīdzīgi. Daudziem ir tieši pretēji – ikdiena paiet, sēžot birojā pie datora, un tieši ir īpaša vēlme izlūku vadā kārtīgi izskrieties pa mežu. Ņemam to visu vērā un atrodam apakšvienības, kur viņi var vislabāk sevi realizēt. Kas attiecas uz specialitātēm, tad pielietojumu varam atrast jebkurai. Kāds varētu brīnīties, ko zemessardzē darīs ornitologs, bet izlūku vadā viņa prasmes ir pat ļoti noderīgas!
5. Redakcijā ir vērsušies cilvēki, kam vecums, veselība vai laika trūkums neļauj pilnvērtīgi darboties zemessardzē, bet viņi būtu gatavi jūs atbalstīt finansiāli. Vai pastāv šāda iespēja?
Jā, šiem nolūkiem mums ir izveidots īpašs zemessardzes ziedojumu konts.
Zemessardzes štābs; reģ. Nr. 90000040549;
banka: Valsts Kase;
Konta Nr.
LV86TREL7100035010000.
