Zemessardzei 30 gados citi uzdevumi, bet mērķis tas pats 1
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Svētkos iederas skaisti un cildinoši vārdi, it īpaši tad, ja tie ir godam nopelnīti. Un to var par visiem simts procentiem attiecināt uz zemessargiem, kuru ieguldījums mūsu valsts drošībā un izaugsmē patiesi ir milzīgs.
Viņi ir pelnījuši labus vārdus un tādus arī dzirdēja no Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika Zemessardzes 30. gadadienai veltītajā parādē 21. augustā Jelgavā.
“Latvijas zemes sargi – tas ir tas, kas jūs esat!” Jādomā, ka ministrs un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un daudzi citi augstākā ranga virsnieki no tribīnes ar lepnumu noraudzījās uz taisnās rindās stāvošajiem zemessargiem.
Bija daudz jelgavnieku, un arī viņu sejas liecināja, ka šie cilvēki uzticas karavīra formās tērptajiem vīriem un sievām. Daudzi zina, cik lielu darbu kārtības uzturēšanā, cīņā ar noziedzību zemessargi paveikuši uzreiz pēc valsts neatkarības atjaunošanas, taču to derīgi arī atgādināt.
Vēlreiz sanākušajiem svētku dalībniekiem to uzsvēra arī ministrs, kas pateica paldies daudziem nu jau aktīvo dienestu atstājušajiem zemessargiem par ziedoto enerģiju, veselību, lai Latvija būtu brīva, demokrātiska un plaukstoša valsts. Pirms trīsdesmit gadiem viņi bija tie, kas pirmie stājušies ierindā, skaidri noprotami parādot, ka ir gatavi aizstāvēt Latviju.
Un, kā redzams tagad, mērķis jau nemainās, savādāki kļūst izaicinājumi un apdraudējuma veidi, un līdz ar to arī veicamie uzdevumi. Tādus pašreiz uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pilda Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi. Turp viņi devušies palīgā robežsargiem, lai pastiprinātu robežas apsardzību.
A. Pabriks par to īpaši pateicās šīs brigādes zemessargiem, norādot uz to, ka šī robeža ir apdraudēta, ka Lukašenko režīms noziedzīgi ved uz Latvijas robežu migrantus un burtiski cenšas tos iespiest Latvijā.
Un atbilstošā noziedzīgu režīmu melīgā izturēšanās stilā cenšas apsūdzēt Latviju cilvēktiesību neievērošanā. Ministrs skaidri norādīja Baltkrievijas režīmam, ka nevienam netikšot ļauts pretlikumīgi šķērsot Latvijas robežu.
Jaunas formas, uzkabes, ieroči – beidzamo gadu laikā pievērsta liela uzmanība zemessargu nodrošinājumam ar ekipējumu.
Latvijas apstākļiem sevišķi piemērota tehnika – siksvīleri, kas izmantojama mazu vienību operācijās. Tagad tie nonākuši visu Zemessardzes bataljonu rīcībā. Aizvadītas apmācības dažādas grūtības trasēs. Daļa zemessargu ieguvuši sertifikātus, kas ļauj vadīt šo tehniku.
Artilērijas nozīme līdz šim nav mainījusies, kara apstākļos tai ir ļoti nozīmīga loma. To vēl un vēl apstiprinājuši reālos kaujas apstākļos pabijuši karavīri. Attēlā: M109 sērijas 155 mm pašgājējhaubices, kas tagad papildinājušas Zemessardzes apbruņojumu.
Liela nozīme ir tam, ka līdzās jaunās un vidējās paaudzes pārstāvjiem vēl ir gana daudz to, kas atrodas ierindā kopš pašiem pirmajiem gadiem pēc Zemessardzes izveidošanas. Tas ir labs piemērs jaunpienācējiem un papildus motivācija sevi pilnveidot un teicami apgūt karavīra prasmes.
Pēc svētku parādes skatītāji lielā pulkā, kurā bija daudz bērnu, ar interesi devās uz zaļo pļavu pie Lielupes iepretim Jelgavas pilij, kur bija apskatāmi gan ieroči, gan zemessargu rīcībā esošā kaujas tehnika.
Šobrīd Zemessardzē iesaistījušos personu skaits pieaudzis līdz 8500 cilvēku. Aizsardzības resors iecerējis viņu skaitu dažu gadu garumā palielināt līdz 12 000. Visdrīzāk, ņemot vērā aizvien saspringtāko situāciju pie Latvijas austrumu robežas, valsts aizsardzības stiprināšanai būtu vēlams panākt vēl lielāku valsts pilsoņu atsaucību par dalību Zemessardzē.
