Kāpēc latgaliešu vidū dienests NBS nav tik populārs? 5
Aizsardzības ministrijas portālā “sargs.lv”, kur analizēti dati par pēdējos sešos gados dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) uzņemtajiem karavīriem, secināts, ka vismazāk pretendentu dienestam piesakās jaunieši no Latgales reģiona. Tomēr jāpiebilst, ka Latgale toties ir visplašāk pārstāvēta Zemessardzē – starp 683 šogad uzņemtajiem zemessargiem 42% nāk no Latgales (2. Zemessardze novada).
Valentīna Šidlovska, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas direktore: “Mūsu skolā no 1. septembra tiek īstenota jauna profesionālās ievirzes programma “Valsts robežas drošība”. Tās ietvaros 10. klašu audzēkņiem tiek mācītas krimināltiesības, robežas aizsardzība, tuvcīņa un psiholoģija, kā arī ir viena papildu sporta nodarbība nedēļā. Tas tiks mācīts līdz 12. klasei. Svarīgi ir, ka šo programmu pieprasīja nevis skolotāji, bet gan paši audzēkņi un viņu vecāki. Sadarbības līgums ar Valsts Robežsardzes koledžu paredz, ka šīs programmas absolventi koledžā varēs iestāties bez iestājeksāmeniem. Tas rāda, cik nopietni mūsu jaunieši orientējas uz iespēju dienēt valsts Robežsardzē. Runājot par Latgales jauniešu patriotismu, jāteic, ja ģimenē tiek cienīts sarkanbaltsarkanais karogs, skola var veiksmīgi pārņemt šo stafeti. Uzskatu, ka Latgales skolās patriotiskajai audzināšanai tiek pievērsta pienācīga uzmanība.”
Ēriks Fomičevs, Zemessardzes 56. kājnieku bataljona kaprālis: “Mani militārajai sfērai pievērsa lēmums iestāties jaunsardzē. Jau pēc pirmajām nodarbībām sapratu, ka esmu ierauts aizraujošā virpulī. Pēc katra jaunsardzes pasākuma jautāju instruktoram – kad būs nākamās mācības, kad atkal dosimies pārgājienā… Jaunsardzē sāka veidoties mana personība, mana attieksme pret uzticēto. Sāku interesēties par saviem senčiem – kur viņi ir dienējuši un ko darījuši Latvijai svarīgos laikos. Un varēju ar viņiem lepoties. 18 gadu vecumā iestājos Zemessardzes 56. kājnieku bataljonā. Tur sākās jau nopietnāka militārā apmācība. Pēc vidusskolas absolvēšanas sāku studijas Latvijas Universitātē. Brīvdienās piedalos Zemessardzes mācībās un kursos. Starp tiem arī Neintensīvajā jaunākā instruktora kursā, kas man ļāvis iegūt jaunākā instruktora (kaprāļa) pakāpi. Šobrīd dienu Zemessardzes 56. Kājnieku bataljonā kā nodaļas komandiera vietnieks un pamatapmācības instruktors jaunajiem zemessargiem.”
Jānis Kuprinskis, izpletņlēcēju sporta kluba “Latgales pilots” vadītājs: “Rēzeknē esošajā Robežsardzes koledžā 80% studentu ir no Latgales, kuri pēc studiju beigām var strādāt samērā tuvu dzīvesvietai. Līdzīgi ir ar Zemessardzi, kas ir tuvu mājām. Savukārt karavīriem jābrauc uz Ādažiem, Alūksni, Rīgu. Šis varētu būt iemesls tam, ka latgalieši labprātāk dienē Zemessardzē un Robežsardzē. Runājot par jauno paaudzi, jāteic, ka ir problēmas ar fizisko sagatavotību. Lai gan Rēzeknē pastāv, piemēram, svarcelšanas, tuvcīņas un futbola pulciņi, tie ir par maksu, kas ne visiem vecākiem ir pa kabatai. Tādēļ Aizsardzības ministrijai un pašvaldībām jādomā, lai iespējami plašākai jauniešu daļai būtu pieejamas fiziskās aktivitātes.”
Juris Lelis, Jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas vadītājs: “Latgalē ar patriotismu viss ir kārtībā. No tiem novada jauniešiem, kuri aizvadītajā mācību gadā beiguši jaunsardzi, gandrīz puse ir iestājušies NBS, Zemessardzē vai Robežsardzē. Mēs pat nespējam nodrošināt instruktorus visās tajās vietās, kurās ir interesenti. Lai gan pašlaik nav iespējams izveidot jaunsardzi katrā Latgales skolā, tomēr tikusi īstenota iecere par vienas vai vairāku grupu izveidi katrā pašvaldībā. Gribu uzsvērt, ka svarīgi ir arī tas, lai vecāki atbalstītu savus bērnus tādās aktivitātēs kā jaunsardze. Jauniešiem dalība šajā organizācijā ir iespēja sadraudzēties, pavadīt laiku fiziski aktīvi un interesanti.”
