Zemessardze – sīvāka, nekā daži iedomājas 12
“Ja mēs esam uz savas zemes, tad mēs ļoti labi zinām, kā izmantot savu teritoriju par labu mums,” par Latvijas spēju aizstāvēties saka Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis AINĀRS OZOLIŅŠ. Intervijā “LA” žurnālistiem Mārim Antonevičam un Ģirtam Vikmanim viņš apšauba pētnieku secinājumus, ka uzbrukuma gadījumā Zemessardze ciestu lielus zaudējumus, izsaka savas domas par sabiedrības noskaņojumu Latgalē un no diplomēta autospeciālista pozīcijām vērtē Latvijas NBS vajadzībām iegādātos CVR(T) bruņutransportierus.
M. Antonevičs: – Jau mēnesi esat Zemessardzes komandiera amatā. Kāds ir jūsu vērtējums – kas darbojas labi, kas būtu jāpieslīpē?
A. Ozoliņš: – Mēnesis ir pārāk īss laika posms, lai visos sīkumos iepazītu tik lielu spēku veidu, tomēr Zemessardzes struktūru pārzinu ļoti labi, jo Nacionālajos bruņotajos spēkos dienu kopš 1992. gada. Uzdevumi, kas doti Zemessardzei, tiek pildīti atbilstoši plānam, kam piešķirts finansējums, kā arī turpinām attīstīt paaugstinātās gatavības vienības. Visos sektoros ir savas nepilnības, pie kā jāpiestrādā, un mūsu gadījumā tie ir apgādes jautājumi. Nenotiek tā, ka saņemam naudu, ejam uz veikalu un pērkam nepieciešamo ekipējumu un ieročus. To visu risina Aizsardzības ministrija, bet patiesībā arī ministriju nevar vainot, jo tas ir likumdošanas jautājums. Iegādes process ir samērā ilgs un sarežģīts, bieži iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādei nepieciešams pusgads, tad seko konkurss, bet pēc tam tikai iegāde. Mēs gribētu, lai tas notiek ātrāk nekā šobrīd, bet procesa procedūra ir noteikta un likums visām valsts iestādēm ir noteikts vienāds.
– Zemessardze ir organizācija, kurā cilvēki iesaistās brīvprātīgi, bet kāda ir viņu morālā sagatavotība – vai cilvēki labi apzinās, kur iesaistās?
– Ir gadījumi, kad cilvēks, kurš nav dienējis, tiešām nezina, uz kurieni viņš atnāk, – pamēģina un vēlāk saprot, ka nav gatavs turpināt dienestu. Tomēr parasti tie cilvēki, kas atnāk pie mums pieteikties, ir augsti motivēti un patriotisku jūtu vadīti. Protams, dienesta gaitā sākotnējā aktivitāte var mazliet noplakt. Tas atkarīgs no personīgajiem un ģimenes apstākļiem, darba vai brīvā laika pavadīšanas iespējām. Ir tādi zemessargi, kas ar lielu nožēlu, tomēr izstājas no Zemessardzes, jo nevar apvienot dienestu ar darbu, ģimeni, ir arī gadījumi, kad cilvēki izstājas, bet pēc kādiem gadiem atkal nāk atpakaļ un stājas Zemessardzē. Situācijas un gadījumi ir ļoti daudz un dažādi.
– Patriotisms varbūt ir liels, bet vai cilvēki apzinās, ka tā ir arī iespēja nonākt reālos kaujas apstākļos, ja būs jāaizstāv valsts?
– Tas ir jautājums ne tikai par fizisko, bet arī par psiholoģisko sagatavotību. To var ļoti labi pārbaudīt mācībās. Tajās ļoti liela nozīme ir blakus apstākļiem, videi, pašsajūtai. Piemēram, lietus, aukstums, diennakts tumšais laiks, neizgulēšanās, slapjas kājas, sagurums utt. ir lietas, kas lielākas slodzes apstākļos rada diskomfortu un psiholoģisko spiedienu. Mūsu instruktori strādā, lai sagatavotu zemessargus, mācītu viņiem, kā strādāt paaugstināta stresa apstākļos, noteiktu prioritātes uzdevumu izpildēs un mācītu, kā izdzīvot, defektu pārvēršot par efektu. Cilvēks ir tik stiprs, cik labi pārzina sevi un savas vājās puses.
– Nesen LTV bija intervija ar amerikāņu pētnieku Filipu Kārberu, kuru par konsultantu nolīgusi Latvijas Aizsardzības ministrija. Šī eksperta vadībā tika izspēlēta simulācijas spēle par iespējamo uzbrukumu Latvijai, un iznākums – Zemessardze ātri zaudēja 80 procentus no saviem aktīviem. Žurnālists jautāja, vai, pēc pētnieka domām, būtu pareizi izmantot brīvprātīgu organizāciju kā pirmrindniekus frontes līnijās. Sekoja nopūta un atbilde: “Jums nav izvēles…”
– Atļaušos iebilst, lai vai kā, tomēr Kārbers nepārzina tik labi Baltijas kapacitāti un spējas, jo viņam nav Baltijas izcelsmes. Uzskatu, ka mūsu zemessargi un karavīri ir labi sagatavoti. Viņiem ir veikta laba pamatapmācība, un viņi zina, ko darīt kaujas laukā. Ja mēs neticēsim paši saviem spēkiem, tad kas ticēs? Esmu pārliecināts, ka tik lielu zaudējumu, kādus minēja Kārbers, nebūs. Protams, ja mums būtu vēl lielāka ieroču daudzveidība, ekipējums un militārie transportlīdzekļi, būtu vēl augstākas kaujas spējas. Zemessardze ir spēcīga, tā labi pārzina apvidu, un tā ir mūsu priekšrocība.
Ģ. Vikmanis: – Kāds ir sabiedrības noskaņojums attiecībā uz Zemessardzi?
– Mani vērojumi ir pozitīvi. Par to spriežu pēc sabiedrības atsaucības, piemēram, Zemessardzes 25 gadu jubilejas svinībās Rīgā. Reģionos ir vēl lielāka sabiedrības pretimnākšana, jo daudzās vietās Zemessardze faktiski ir daļa no pilsētas vai novada dzīves, un citādu modeli es nevaru iedomāties. Zemessargi arī ir mūsu sabiedrība, tas latviešu kodols, mēs esam tikai divi miljoni un tajos ir 8000 aktīvo zemessargu.
M. Antonevičs: – Saistībā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumu šovasar bieži tika pieminēta Latgale. Turklāt pretrunīgā kontekstā. Vispirms tika uzsvērts, ka latgalieši esot vispatriotiskākie, visaktīvāk gatavi aizstāvēt Latviju. Taču tas pats pētījums rāda, ka tieši Latgales lielākajās pilsētās ir visvairāk to, kas uzskata, ka Latvijā diskriminē krievus un tiek gaidīta Krievijas iejaukšanās. Kā no Zemessardzes skatpunkta lūkojaties uz Latgali?
– Latgaliešu noskaņojums attiecībā uz Zemessardzi ir pozitīvs. Viens piemērs – šā gada mācības “Zobens 2016”, kas notika Rēzeknes novadā. Plānojot mācības, bija nepieciešama lielāka teritorija, kurā ietilpa arī privātīpašumi, bija jāiet runāt par sadarbību ar pašvaldību un privātpersonām par zemes izmantošanu. No vietējiem iedzīvotājiem bija vērojama liela atsaucība – kāds zemnieks atvēlēja pat lielāku teritoriju, kur izmanot un trenēties ar militāro tehniku. Par pētījumu: vienmēr būs cilvēki, kuru viedoklis atšķirsies no pārējo viedokļa. Iemesli var būt dažādi – pārliecība, citi informācijas avoti – sevišķi pierobežā, pieredze utt. Ja cilvēks saņem vienveidīgu informāciju, viņam ir grūti nošķirt un izvērtēt, kas ir patiesība un kas nav. Šajā jautājumā vairāk jāstrādā un jārunā mūsu valstij, pašvaldībām, arī mums. Zemessardzes bataljonos Latgalē ir daudz krievvalodīgo. Zinu krievu tautības zemessargus, kuri saka: “Esmu šeit dzimis, uzaudzis un šo zemi aizstāvēšu!”
– Kad Daugavpilī mācību marša “Dragoon Ride” laikā ieradās ASV bruņoto spēku karavīri, starp skatītājiem bija neapmierināti vīriņi, kuri dusmojās, ka NATO “kaitina” Krieviju. Vai jums nākas saskarties ar līdzīgiem pārmetumiem?
– Protams, ir bijuši dažādi gadījumi. Mēs vienmēr esam atzinuši savas pieļautās kļūdas un nepilnības, ja ir sanākušas arī kādas nepatīkamas situācijas, ejam uz kompromisu. Iespēju robežās novēršam radītos zaudējumus vai vismaz vienojamies par iespējamiem risinājumiem. Kopumā jau cilvēki ir pozitīvi un saprotoši noskaņoti attiecībā uz Zemessardzi un militārajām aktivitātēm.
Ģ. Vikmanis: – Zemessardzes jubilejas svinību laikā zemessargi pauda sašutumu par ANO bēgļu aģentūras kampaņu “Mēs darītu tāpat!” un tās saukli “Mēs bēgtu”. Kāpēc zemessargi uzskatīja par nepieciešamību protestēt?
– Aizsardzības ministrija nosūtīja vēstuli Ārlietu ministrijai ar aicinājumu lūgt ANO Bēgļu aģentūrai pārtraukt tās sākto kampaņu “Mēs darītu tāpat!”. Uzskatu, ka kampaņa bija nekorekta, zinot, cik cilvēku no Latvijas aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, arī kas notiek tepat mūsu kaimiņos – Ukrainā. Pēc šīs kampaņas zemessargi taisīja lielus plakātus ar tekstu “Mēs nekur nebrauksim” un formās fotografējās un publicēja šīs bildes savos sociālo tīklu profilos, tādā veidā paužot viedokli, ka paliks un aizstāvēs savu valsti nepieciešamības gadījumā. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katram ir iespēja izteikties, tāpēc zemessargi izmantoja to un pateica, ka viņi paliks Latvijā.
– Nesen interneta portāls “Delfi” bija nācis klajā ar skaļu virsrakstu – “Jautājums par treniņiem kopā ar radikāļiem sašķeļ zemessargus”. Runa ir par organizācijas “Tēvijas sargi” organizētajiem treniņiem, kuros piedalās arī atsevišķi zemessargi no Studentu bataljona. Vai tiešām esat sašķēlušies?
– Nekādas šķelšanās Zemessardzē nav. Aizsardzības ministrija neierobežo zemessargu aktivitātes ārpus dienesta. Zemessargi nevar būt sašķelti vienas organizācijas dēļ. Zemessargi ir savas zemes patrioti un lojāli mūsu valstij. Tajā pašā laikā mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un katram ir tiesības uz savu viedokli. Tas, vai šī kustība ir radikāla, ir Drošības policijas jautājums. Drošības policija skaidroja, ka tās rīcībā nav informācijas, ka kāda no šīm organizācijām radītu nopietnus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Kamēr nav indikāciju un brīdinošu aicinājumu, neuzskatu, ka šis ir drauds Zemessardzes pastāvēšanai vai šķelšanai. Problēma ir tajā, ka mēs katru skaļāku uzsaukumu attiecinām globāli uz visu, šajā gadījumā, uz Zemessardzi. Ir jāprot nodalīt un izvērtēt, kas ir reāla problēma, objektīvs iebildums, drauds utt.
Ir zemessargi, kas dodas uz “Tēvijas sargu” treniņiem, jo grib uzlabot savu fizisko sagatavotību. Tas, ka cilvēki dodas uz fiziskajiem treniņiem, ir pozitīvi.
– Taču arī paši zemessargi diskutēja sociālajos tīklos par šo jautājumu.
– Zemessardze ir mūsu tautas spogulis – tajā ir dažādi noskaņoti cilvēki. Ja viss notiek pēc likuma, kāpēc gan būtu jāliedz zemessargiem piedalīties “Tēvijas sargu” treniņos? Ja organizācija vēlas atbalstīt zemessargu, karavīru un jaunsargu fizisko sagatavotību, tas uzlūkojams tikai pozitīvi.
M. Antonevičs: – Taču ir arī “Airsofta” spēlētāji, kuri bija tērpušies Krievijas armijas formām līdzīgā apģērbā. Un tur jau ir bažas, ka sāk veidoties kaut kas alternatīvs Zemessardzei, kas var nebūt lojāls mūsu valstij?
– Mūs, protams, šāda situācija satrauc. Drošības policija tam ir pievērsusi uzmanību. Šie aktīvisti rīko sagatavošanu, kas ir pietuvināta kaujas darbībām. Mums jāsaprot, kas tie ir par cilvēkiem, un jāskatās uzmanīgi uz viņiem, uzdodot jautājumu – vai krīzes gadījumā viņi nepagriezīs ieročus pret mums.
– Jau pieminētais eksperts Filips Kārbers intervijā minēja, ka Latvijas priekšrocības ir tās apvidus īpatnības, kas ir piemērotas aizstāvēšanās operācijām. Vai piekrītat?
– Tā tiešām ir – mūsu meža masīvi un purvu platības rada nopietnas problēmas smagajai tehnikai. Pārvietošanās ceļus, kuri varētu tikt izmantoti potenciālā pretinieka tehnikas kustībai, varam ierobežot, kā arī varam izveidot slēpņus.
– Bet, ja mūsu dabas apstākļi ir šķērslis uzbrukumam, vai tas nevar traucēt arī aizsardzībai?
– Ja mēs esam uz savas zemes, tad mēs vislabāk pārzinām, kā to izmantot par labu mums.
Ģ. Vikmanis: – Bieži uzdotais jautājums par iespēju zemessargiem glabāt ieročus mājās. Šobrīd Zemessardzē tiek veidotas 18 paaugstinātas gatavības rotas, kuru karavīri to varēs darīt. Vai tāda iespēja tiks dota arī citiem zemessargiem?
– Jā, mēs esam saņēmuši atļauju no Aizsardzības ministrijas, ka drīkstam izsniegt ieročus glabāšanai mājās vismaz šiem 18 rotu zemessargiem. Taču tas ir tikai sākums, un to ir iecerēts paplašināt. Tomēr pagaidām pastāv ierobežojumi – finanšu līdzekļus esam ieplānojuši un paredzējuši, bet vairāku gadu griezumā. Šobrīd mums nepietiek finansējuma visiem zemessargiem uzreiz iegādāties seifus, to plānojam darīt pakāpeniski, bet līdz tam mēs nonāksim. Tā ir viena no mūsu prioritātēm.
– Cik noderīgas ir ziedojumu akcijas Zemessardzei?
– Esmu ļoti pateicīgs visiem tiem cilvēkiem, kuri ziedo un šādi izrāda vēlmi iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā, ja paši nevar darboties Zemessardzē. Termālie optiskie līdzekļi, kuri par tautas ziedotajiem līdzekļiem tika iegādāti Zemessardzei, bija ļoti nepieciešami un ir ļoti noderīgi. Tos izmantos mācību centros, lai zemessargi gūtu iemaņas, kā šādas ierīces darbojas nakts laikā, kā arī atvieglotu dažādas militārās operācijas nakts laikā. Ziedošana ir vairāk morāls vēstījums. Mūsu bataljonus ļoti atbalsta arī Latvijas pašvaldības, kā jau minēju, reģionos ir izveidojusies ļoti cieša sadarbība.
M. Antonevičs: – Vai Zemessardzi ietekmēs gaidāmā Kanādas bruņoto spēku bataljona ierašanās Latvijā?
– Tas palielinās mūsu kaujas gatavību, varēsim gūt pieredzi no sabiedrotajiem.
– Kā ir ar svešvalodu zināšanām Zemessardzē?
– Zemessardzē aizvien vairāk iesaistās jauni cilvēki un svešvalodu zināšanu līmenis pieaug. Lielākā daļa no viņiem angļu valodu pārvalda perfekti. Pamazām ejam uz to, lai angļu valodu zinātu jebkurš zemessargs. Piemēram, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas kursi sabiedroto valstu karavīriem notiek angļu valodā.
Ģ. Vikmanis: – Jūs esat diplomēts autospeciālists. Kā no šīm pozīcijām jūs lūkojaties uz NBS iegādātajām britu CVR(T) bruņumašīnām?
– Varu paskatīties uz bruņumašīnām no tehniskā un operacionālā viedokļa. Jebkura kaujas tehnika tiek vērtēta pēc trijstūra – kaujas jauda (uguns), aizsardzība (bruņas) un mobilitāte (ātrums, attālums un caurgājēja spējas). Zinu CVR(T) tehniskos rādītājus – tie ir ļoti labi. Pēc izlaiduma gada tehnikas vienības nav jaunas, tomēr mēs saņēmām bruņutransportierus pēc kapitālā remonta – visi tehniskie mezgli, dzinējs, optiskās sistēmas un sensori ir jauni. Tā nav 60. gadu tehnika, bet gan mūsdienīgi bruņutransportieri, kas var veiksmīgi darboties lauka apstākļos, tos izmantojot taktiski pareizi. Tiem ir mazi gabarīti, tie ir ļoti viegli manevrējami. Caurgājēja spējas mūsu mežiem un purviem šai bruņutehnikai ir izcilas. Mācībās “Zobens 2016” pārbaudījām šo tehniku uz lauka, pēc tam apskatījāmies, kādus nospiedumus tā atstājusi – gandrīz nekādu nospiedumu nebija, tad jau karavīru zābaku nospiedumi bija dziļāki. Tas nozīmē, ka bruņutransportierim ir veiksmīgi līdzsvarots svars, kaujas un pārvietošanās spējas. Tas ir labs pirkums par naudu, kura mums bija pieejama.
M. Antonevičs: – Kārbers, vērtējot ekipējumu, cildināja tankus, ka arī tie būtu nepieciešami aizsardzībai…
– Tanks ir uzbrukuma ierocis, kuru aizsardzībā var izmantot, lai veiktu pretuzbrukumu. Mūsu ceļu tīklā to varētu izmantot, tomēr, kad tas iebrauks mežā vai purvā, tad tur arī paliks, jo vidēji tanks sver 80 tonnas. Uzskatu, ka Latvijas apvidus ir pārāk sarežģīts, lai izmantotu lielos tankus. Lietuvas armija savām vajadzībām pirks “Boxer” bruņutransportierus, igauņi – SISU, kuru darbības princips ir uz riteņu bāzes, uz ko nākotnē iesim arī mēs. Būtu labi, ja visā Baltijā bruņutehnika uz riteņu bāzes būtu vienāda vai vismaz ļoti līdzīga. Tas nozīmētu savstarpēju savietojamību, ērtāku apkopi un lētākas rezerves daļas. Kā piemēru šādai sadarbībai var minēt to, ka visās trijās Baltijas valstīs izmanto prettanku granātmetējus “Carl Gustav”.
– Ja salīdzina trīs Baltijas valstu bruņotos spēkus, vai var just atšķirību, ka Igaunijā un Lietuvā ir obligātais iesaukums, bet mums – profesionālā armija?
– Es nejūtu atšķirības šajā ziņā. Igaunijai visu laiku ir saglabājies obligātais militārais dienests, mums savukārt profesionālais dienests un Zemessardze aizvieto iztrūkstošos cilvēkus. Es vērtēju, ka mums Zemessardze ir vairāk attīstīta. Tomēr tuvākajā laikā vēlos aizbraukt uz Igauniju un Lietuvu pie Zemessardzes komandieriem un iepazīties ar darba procesu un organizāciju, kā viņi darbojas, varbūt ir kādas labas idejas, kuras varam pārņemt no saviem kaimiņiem.
UZZIŅA
No 1. oktobra Zemessardzes novadi ir pārstrukturēti par Zemessardzes brigādēm. Iepriekšējā Zemessardzes struktūra tika izveidota 2003. gadā, un to veidoja 18 bataljoni, kas izvietoti trīs Zemessardzes novados, kas tagad pārsauktas par brigādēm. Zemessardzes brigāžu numerācija sākas no 2., jo tās tiek savietotas ar NBS Sauszemes kājnieku brigādi.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde (štābs Rīgā) izveidota uz 3. Zemessardzes novada bāzes, tajā ietilpst: Studentu bataljons, 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons (PABN), 19. nodrošinājuma (NBN) bataljons, 22. Kājnieku bataljons (KBN), 27. KBN, 54. Inženiertehniskais bataljons (ITBN).
Zemessardzes 3. Latgales brigāde (štābs Rēzeknē) veidota uz 2. Zemessardzes novada bāzes, tās sastāvā ietilpst: 25. KBN, 32. KBN, 34. Artilērijas bataljons (ArtBN), 35. NBN, 55. KBN, 56. KBN un 31. aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljons (AMIIBN), kas drīzumā pārtaps par 31. kājnieku bataljonu.
Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde (štābs Liepājā) veidota uz 1. Zemessardzes novada bāzes. Tajā ietilpst: 44. KBN, 45. NBN, 46. KBN, 51. KBN un 52. KBN.
Zemessardzes štāba (Rīgā) tiešā pakļautībā atrodas šādas atsevišķas vienības: Zemessardzes Zibensaizsardzības vienība, Zemessardzes Speciālais PSYOPS (psiholoģisko operāciju) atbalsta vads, Zemessardzes veterānu apvienība, Zemessardzes orķestris un koris.
Pašlaik Zemessardzē darbojas ap 8000 zemessargu. Vidzemes brigādē ir ap 2600 zemessargu, Latgales – ap 3100, bet Kurzemes – ap 2100, kā arī bataljonus vada un apmācības nodrošina NBS profesionālā dienesta virsnieki un instruktori.
Avots: LETA, mil.lv
