Zemessardzē turpinās iesāktais, gatavošanās “cīņai ar pilnas jaudas pretinieku savā teritorijā” 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas karš ir kā atvērta mācību grāmata, ko rūpīgi pēta daudzu valstu bruņotie spēki, un izņēmums nav arī Latvija. No tās mācās arī Zemessardze, kam krīzes vai militāra iebrukuma gadījumā pirmajai jāstājas mūsu valsts aizsardzībā.
Karadarbība Ukrainā apstiprinājusi daudzas jau sen par aksiomām kļuvušas patiesības un parādījusi, cik liela nozīme ir dažādiem beidzamo gadu jauninājumiem, bez kuriem vairs nav iedomājama modernā kara vešana. Kad karš uzņem apgriezienus, kas nozīmē lielu uguns jaudu izmantošanu, atgriežas senā patiesība par kara dievu jeb artilēriju.
Statistika liecina par sliktu pozīcijās esošajiem kājniekiem, jo tieši dažādu veidu artilērijas uguns nodara ap 80% no personālsastāva zaudējumiem.
No tā var censties pasargāties ar dažādiem paņēmieniem, tajā skaitā izmantojot vienu no senākajiem kājnieka darbarīkiem – lāpstu. Jo dziļāks patvērums kā ierakums, jo prāvākas iespējas karavīram izdzīvot, ja vien nav bijis tiešs trāpījums. Tāpat svarīga ir prasmīga maskēšanās, arī tā palīdz saglabāt karotāju dzīvību un vienības karotspēju. Turklāt mūsdienu karā liels akcents liekams uz kustību jeb manevriem, jo arī ātras darbības palīdz gūt sekmes kaujas laukā.
Iespējams, par visu iepriekšējo vēl svarīgāka ir izlūkošana, kas palīdz uzveikt pretinieku vēl labā attālumā. No precīziem izlūkdatiem ir atkarīgas arī artilērijas sekmes, un, kā labi redzams Ukrainā, nav viegli noturēt ienaidnieka spiedienu, ja tam ir milzīgs smago ieroču pārsvars.
Par karu Ukrainā Zemessardzes štābā
Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis sarunā pielikumam “Zemessargs” ļāva noprast, ka Ukrainas kara pieredze tiekot nopietni studēta. Šai karadarbībai ir virkne aspektu, kam pievēršama sevišķa uzmanība.
Viens no tiem, kā redzēts Ukrainā, spējas un paņēmieni, kā izvairīties no prāviem savu karavīru zaudējumiem. “Te jāmin galvenais pamatprincips – zaudējumus iespējams mazināt, maksimāli decentralizējot tehniku un ekipējumu, munīciju un bruņojumu.
Tas nozīmē, ka katram Zemessardzes bataljonam munīcija un tehnika jāizvieto iespējami daudzās vietās, turklāt labi nomaskējot. Maskēšanās prasmēm jābūt ļoti augstā līmenī. Galvenais – decentralizēt visu,” stāstīja pulkvedis.
Pēc viņa teiktā, ar maskēšanos, pārvietošanos un decentralizāciju var panākt daudz, taču ar to nebūs pietiekami. Mūsu spēkiem jābūt kaut kādiem pretieročiem. Tādēļ jāattīsta pretgaisa aizsardzība, pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas un artilērijas sistēmas.
“Tas ir rīks, kā mēs varam pretoties, jo visu laiku tikai pasīvi slēpties un nenodarīt pretiniekam nekādus zaudējumus būs grūti,” tā V. Bubucis. Pulkvedis uzskata, ka kaujas situācijā tikai karošanas iemaņas palīdzēs saglabāt savu karavīru dzīvību un tā jau ir kara māksla.
Mūsu dienās pret artilēriju vai “Iskander” raķetēm esot grūti nodrošināties pat ar sevišķi dziļiem ierakumiem vai spēcīgiem bunkuriem. “Tagad šie ieroči šauj ar lielu spēku un brutāli iznīcina dažādus mērķus, tādēļ jādomā, kā oriģināli veidot savu aizsardzību.
Decentralizēti jāveido uzbrukuma zona, jāievilina pretinieks tur, kur esam spēcīgāki un pārāki. Tur spēku samērs 1 pret 3 jau sāk darboties mūsu labā. Apvidus dod mums priekšrocības. Ļoti smagas ir kaujas pilsētās, un tur pretiniekam ir daudz grūtāk īstenot uzbrukumus,” stāstīja štāba priekšnieks.
Vai tas nozīmē, ka Zemessardzes apmācībās vēl lielāks akcents būs uz kaujām apdzīvotā vietā?
“Tas notiek visu laiku. Kad plānojam savas mācības, turpinām apgūt taktiskās iemaņas, trenēties savā atbildības rajonā. Ja rajonā ir lielākas pilsētas, skaidrs, ka karadarbība tiks veikta pilsētvidē. Ir novadi, kur pilsētas ir mazākas vai mazāki ciemati – tur cīņa notiks mežainos apvidos.
Tur mēģināsim ievilināt pretinieku tādā teritorijā, kur mums būs pārsvars ar apvidus pārzināšanu. Varēs efektīvi izmantot aizsegus, slēpņu sistēmu un pārējās metodes. Spēku attiecības maina arī tehnoloģijas. Vienkārša, bet efektīva bruņojuma ieviešana Zemessardzē maina to, kādi resursi nepieciešami pretiniekam,” tā V. Bubucis.
Par artilēriju Latvijas aizsardzībā
Ukrainā redzams, ka lielākos zaudējumus rada iebrucēju artilērija, vai aiz katra zemessargu bataljona nevajadzētu turēt noteiktu artilērijas jaudu?
“Ja runājam par nopietnu artilērijas jaudu, tās ir mūsu 155 mm pašgājējhaubices. Zemessardzē ir divas kaujas vienības bataljonos, tās gan ir profesionālās vienības. Tās arī sniegs atbalstu bataljoniem, kuri atrodas Vidzemē un Latgalē. Katram bataljonam, gan jau jūs arī zināt, ir netiešās uguns atbalsta spējas – mīnmetēji.
Tādā veidā, kombinējot efektīvo uguni un izlūkošanu, tas viss kopīgi efektīvi jāizmanto, lai sasniegtu lielāku netiešās uguns jaudu. Paldies Dievam, esam NATO. Ja mēs gribētu nosegt visu teritoriju, lai katrā reģionā būtu nopietna uguns atbalsta jauda, tad vajadzētu ļoti nopietni padomāt par Aizsardzības ministrijas budžeta palielināšanu.
Smagais bruņojums un tehnika ir ļoti dārga. Mēs paļaujamies uz NATO, kur ir šie resursi. Kad sabiedrotie ienāks šeit, viņi kompensēs mums iztrūkstošo, bet sākumā mums vajadzētu pietikt ar savām jaudām. Ja skatāmies, kā izvērsās karš Ukrainā, tad vairākus mēnešus spēki tika koncentrēti pie robežas Baltkrievijā un Krievijā.
Un NATO gadījumā ir tā – ja koncentrācija sāktos, tad, visticamāk, Baltijā laikus ierastos alianses vienības. Nāktu iekšā ar savām jaudām. Pēkšņa uzbrukuma gadījumā tā sākumā arī Krievijas bruņotajiem spēkiem būs par mazu jaudas. Tad būs jātiek galā pašiem, tikmēr saskaņā ar NATO plāniem sabiedrotie maksimāli ātri izvērsīsies un sniegs prettriecienu agresorvalstij.”
Viss pēc plāna
Pēc štāba priekšnieka teiktā, Zemessardzē turpināsies ieplānotās mācības. Turpināsies iesāktie darbi, kas paredz gatavošanos “…cīņai ar pilnas jaudas pretinieku savā teritorijā. Mēs nedrīkstam sevi maldināt ar domām, kuru pamatā Ukrainā redzētais – krievu vienību kļūmes, nepilnības un karavīru demoralizācija. Nav jādomā, ka arī turpmāk pretinieks pieļaus tādas pašas vai līdzīgas kļūdas”, teica pulkvedis.
Ukrainas kara sākotnējā fāze labi esot parādījusi, kā darbojas pretinieka diversanti un piektā kolonna. Šādiem scenārijiem gatavojas arī Latvijas Zemessardze. Šādas prasmes nostiprina ikgadējās mācībās “Namejs”.
