Zemessardze – rūdījums un pieredze visai dzīvei 0
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, daudzi Latvijas iedzīvotāji nolēma brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības militārajam dienestam zemessardzē. Jau deviņus gadus zemessargs ir arī Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis.
“Zemessardzē iestājos 2015. gadā. Iemesls tam bija Krimas aneksija. Jāatzīst, pirms tam pat nebiju domājis par militāro dienestu, taču toreiz kļuva skaidrs – Krievija ir mainījusies un pie šā iebrukuma neapstāsies,” apsvērumus pievienoties zemessardzei un apgūt prasmes, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizstāvēt savu valsti, atklāj Mārtiņš Staķis.
Paplašini savu komforta zonu
“Pirms iestāšanās zemessardzē nekad nebiju gulējis naktī zem klajas debess. Biju turējis rokās ieroci, bet nezināju, kā ar to pareizi apieties. Zināju, kā sniegt elementāru pirmo palīdzību, bet nebiju mācījies, ko darīt, lai izglābtu biedru, ja tas guvis ievainojumu. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Vai šīs iemaņas noder dzīvē? Uz šo jautājumu var atbildēt katrs pats,” aizdomāties aicina Mārtiņš Staķis. Tas, kā mums šodien sabiedrībā pietrūkst, īpaši vīriešiem, ir iniciācijas process – pārvarot kāda veida grūtības, vari uzskatīt sevi par kārtīgu vīru, viņš piebilst. “Zemessardzē šādas tradīcijas ir. Pēc divām tiešām smagām dienām, kad dodies mājās, tiek uzlikts vēl pēdējais pārbaudījums – iziet cauri purvam, kur esi līdz kaklam ūdenī. Pirmajā brīdī tas šķiet neiespējami, bet to sajūtu, kad esi ticis no tā ārā, ne ar ko citu nevar salīdzināt.”
Iziešana no komforta zonas ir tas, kas var sniegt gandarījumu katram no mums. “Katrās dienesta mācībās komforta zona paplašinās. Pēkšņi saproti, ka naktīs vairs nesalst, esi sapratis, ko vari darīt, lai justos labi arī šādos apstākļos. Tu pastiep komforta zonu platāku, un ar laiku nekas no tā vairs nebaida,” par gūto rūdījumu stāsta Eiropas Parlamenta deputāts. Militārais dienests krietni mainot arī dzīves uztveri. “Pavadot divas nedēļas militārajā nometnē mežā, dzīves uztvere tiek nosēdināta līdz vienkāršām, saprotamām lietām. Vairs neuztrauc sadzīviski sīkumi, piemēram, kaimiņš, kas trokšņo. Tā ir lieliska pieredze, kas liek aizdomāties, ka sadzīvē sevi pārāk dedzinām par lietām, kas patiesībā nemaz nav būtiskas.”
Ko vērtīgu apgūst zemessargs
Zemessardzei pievienoties var ikviens Latvijas pilsonis vecumā no 18 līdz 60 gadiem ar atbilstīgu fizisko sagatavotību. Zemessargu rindās sastopami gan vīrieši, gan sievietes. Motivācija mēdz būt dažāda: kāds vēlas apgūt militārās prasmes, cits pilnveidot sevi vai uzlabot fizisko formu.
Kas ir vērtīgākais, ko ikviens var iegūt zemessardzē.
Militārā pamatapmācība ietver ieroču mācību, pirmo medicīnisko palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju un citas pamatiemaņas. Pēc pamatapmācības ir iespēja paaugstināt kvalifikāciju, piedaloties kursos, kas dod iespēju saņemt nākamo dienesta pakāpi. Var apgūt arī dažādas specialitātes: sakarnieks, snaiperis, izlūks, militārā transporta vadītājs. Ir iespēja mācīties atsevišķos kursos, piemēram, izdzīvošana ziemā, taktiskā šaušana. Var iegūt arī instruktora pakāpi. Deputāts piebilst, ka Latvijā esošās militārās apmācības ir ļoti augstā līmenī. “Eiropā tiek apmācīti arī Ukrainas karavīri, un tieši Baltijas valstu apmācība novērtēta kā spēcīgākā.”
Uzlabo fizisko formu – te Mārtiņam Staķim ir ieteikums: “Ja apsver iestāties zemessardzē, sāc jau laikus trenēties un stiprināt fizisko formu. Tas var ļoti noderēt, lai sevi nesatraumētu, piemēram, nesot smagu mugursomu.” Par fizisko formu un veselību ieteicams rūpēties arī ārpus dienesta.
Stiprina morālo noturību – daudzreiz tā var būt pat svarīgāka par fizisko izturību. Nenoliedzami noder arī sadzīvē, kad paveicams kāds sarežģīts pienākums, gaidāms grūts pārbaudījums mācībās, jāpieņem atbildīgs lēmums.
Iemāca līdera prasmes – pamatapmācībā katru dienu kāds ir komandieris. Iemācies ne vien, kā pildīt pavēles, bet arī mācies tās dot pats. Ne viens vien jaunietis, kas nekad nav bijis līderis, šo talantu atklāj tieši zemessardzē.
Strādāt komandā – vienība ir tik stipra, cik stiprs ir vājākais posms.
Pilnveido praktiskās iemaņas, piemēram, sakārtot mugursomu gariem pārgājieniem, parūpēties par savu apģērbu, apaviem, komfortu, higiēnu, būt rūpīgiem pret vidi mums apkārt.
Lieliska iespēja jauniešu izaugsmei
Mārtiņš Staķis atzīst, ka vienīgais, ko nožēlo saistībā ar zemessardzi, – ka neiestājās tajā jau agrāk.
“Jaunībā ir gan laba veselība, gan daudz brīva laika. Tāpēc gribu aicināt zemessardzē iestāties jaunus cilvēkus, kas pabeiguši vidusskolu un studē. Šis ir labākais laiks. Tās pāris nedēļas nogales, ko pazaudēsiet izklaidēm, tiešām nebūs traģēdija salīdzinājumā ar rūdījumu un zināšanām, kas noderēs visu dzīvi. Gribu aicināt arī vecākus – iedvesmojiet savus jauniešus stāties zemessardzē. Mums bija puisis, ko sabiedrība faktiski bija norakstījusi. Viņš nemācījās, klaiņoja, bet dienestā viņā pamodās līderis, un visu savu negatīvo enerģiju varēja ielikt pozitīvajā. Cik zinu, viņš šobrīd ir veiksmīgs sabiedrības loceklis,” lielisku piemēru min Mārtiņš Staķis un atklāj, ka sastapti arī jaunieši ar gaišu prātu, kuri uzvarējuši olimpiādēs, bet viņu vienīgais draugs bijis dators. Esot starp savējiem, viņi ļoti mainījās paši, kļuva komunikabli.
“Ja šie četri vārdi – mana Latvija – mana atbildība – aizskar kādu dvēseles stīgu, tad šis ir īstais brīdis ikvienam pieteikties zemessardzē. Ja ne, tad vismaz apdomāt, ko darīsiet krīzes situācijā, kā atbalstīsiet Nacionālos bruņotos spēkus, arī apņemoties pretoties svešai varai, nevis bēgt prom vai sadarboties ar to. Jo vairāk mums būs šādu cilvēku, jo drošāk var garantēt – neviens mūsu valstī nelīdīs,” pārliecināts Mārtiņš Staķis.
Militārā pieredze vērtīga arī Eiropas Parlamentā
Vaicāts, vai izdodas apvienot dienesta pienākumus ar darbu Eiropas Parlamentā, deputāts paskaidro, ka par aktīviem zemessargiem dēvējami tie, kuri zemessardzei pieejami vismaz 20 dienas gadā. “Šo skaitli ļoti cenšos ievērot. Tomēr esmu šo jautājumu izrunājis ar savu komandieri. Visos scenārijos, ja gadījumā Latvijā notiek militāra eskalācija, izšķirīga nozīme būs tam, cik vienoti mūsu atbalstam būs Rietumi. Vai arī cilvēki Eiropā mūs, Latviju, atbalstīs tāpat kā mēs atbalstījām Ukrainu. Manuprāt, šajā gadījumā mana balss Briselē mūsu aizsardzības spēkam ir ne mazāk svarīga.
Ja ne 20 dienas gadā zemessardzē, tad visas pārējās 340 dienas esmu Briselē,” teic deputāts un piebilst, ka militārajai pieredzei ir nozīme, strādājot arī Eiropas Parlamentā. “Drošības un aizsardzības komitejā trīs grupu pārstāvji ir augsta ranga militāristi. Militārajās aprindās ir ļoti svarīgi, ka esi savējais – nāc no šīs vides, pat ja esi brīvprātīgais zemessargs. Tas tiek ļoti augsti vērtēts,” atklāj Mārtiņš Staķis, kurš Eiropas Parlamentā pievienojies Zaļo un Eiropas brīvās alianses grupai.
“Uzskatu, ka Eiropas Parlamenta deputāts var veiksmīgāk strādāt, ja pozicionē sevi konkrētās tēmās. Labāk, ja to ir mazāk. Sevi esmu pozicionējis divās. Viena no tām – aizsardzības gatavība. Mums ir sapratne, ka jābūt spējīgiem sevi aizsargāt, taču nākamais līmenis ir reāli to spēt arī izdarīt kaut vai rīt. Tieši autonomas stratēģijas izveidošana ir tas, pie kā tagad strādāju.
Otra mana tēma ir reģionālā attīstība, uzsvaru liekot uz Latgales reģionu. Lai arī dzelzs priekškars ir kritis, fiziski tā nav – cilvēki, kas dzīvo Latgales pierobežā, Krieviju faktiski redz ar aci. Patlaban svarīgi panākt, lai Latgales reģions no Eiropas saņemtu īpašu atbalstu – gan aizsardzības programmai, gan investīciju programmai. Esmu aicinājis Eiropas Savienības pārstāvjus arī pašus atbraukt uz Latgali novērtēt situāciju.”
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
