“Ir jāzina, ko X stundā – lai nedod Dievs, ja tāda atnāks, – darīt vai nedarīt.” Kā viesmīlības nozares darbinieks Māris nokļuva Zemessardzē 48
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mārupietis Māris Rjabiņins (39), kā stāsta par sevi, viesmīlības nozares darbinieks, sev atklājis pilnīgi jaunu un interesantu pasauli, un tā izrādījusies Zemessardze.
Mājiniekiem viņa aizrautība izsauc sajūsmu, redzot, cik optimisma pilns viņš dodas uz kārtējām mācībām. Nav bijis grūti izlemt, kurā bataljonā pieteikties, jo 17. kaujas nodrošinājuma bataljons Spilvē atrodas vien nedaudzu kilometru attālumā no viņa mājas.
Tagad apgūstot iemaņas, kā aizstāvēt gan savas mājas, gan visu Latviju.
Devis zvērestu pagājušā gada nogalē, un, lai arī tas norisinājies, ievērojot Covid uzspiestos ierobežojumus, bijis ļoti svinīgi.
“Tas notika Mārtiņa kapos, šķiet, par godu Ziemassvētku kaujām. Tuvinieki, arī mana sieva ar bērniņu, visu vēroja, stāvot aiz žoga.
Domas par Zemessardzi bija jau sen, bet tad nāca Ukrainas notikumi un tie deva papildu impulsu.
Tad beidzot sapratu – jāiet, jādara kaut kas lietas labā. Armijā neesmu bijis, bet ir jāzina, ko X stundā – lai nedod Dievs, ja tāda atnāks, – darīt vai nedarīt.
Tagad norisinās apmācības, un jāatzīst, ka komandieri ir ļoti kompetenti, ar lielu pieredzi. Visas apmācības notiek augstā līmenī, un man kā ierindas cilvēkam, kurš nav bijis saistīts ar armiju, viss šķiet ļoti nopietni. Zemessardze, kā esmu ieraudzījis, ir nopietna organizācija ar pieklājīgu sagatavošanas līmeni.
Instruktori ir ļoti pieredzējuši, arī mūsu virsseržants, bijuši misijās. Kad viņi skaidro, saproti, ka zina, par ko runā. Tas nav no teorijas grāmatas paņemts, bet no dzīves, un tas nav mazsvarīgi. Piesaista tas, ka varu iegūt daudzveidīgas zināšanas, kādas ikdienas dzīvē nevaru iegūt.
Tas bieži vien liek mainīt kādus līdzšinējos uzskatus. Sākot ar disciplīnu, ar komandām, esmu daudz ko sācis uztvert citādi. Vairāk sevi disciplinēju, plānoju laiku. Kad aizej uz Zemessardzi, tev jau ir pavēle.
Nav kā darbā – gribi, negribi. Komandieris pateicis, un tas jāizdara, tas jāapgūst, tas jāiemācās.
Pirmapmācības nometnē ārā teltī gulējām, un arī tagad mācības notika ārā. Sēžam ne tikai klasē ar grāmatu, bet darbojamies reāli kā dzīvē. Ar ieroci arī jau māku rīkoties nosacītos apstākļos,” “Zemessargam” pastāsta Māris.
