Zemes stūrītis neatpazītajiem. Pašvaldībām palīdz apbedīt vientuļniekus 0
Šogad valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem deviņām pašvaldībām piešķīrusi 13,6 tūkstošus eiro, lai segtu izdevumus, kas četrām pilsētām un pieciem novadiem radušies 2016. gadā, apglabājot tos mirušos, kuru personība nav noskaidrota. Lielākā naudas summa – 10,5 tūkstoši eiro – ir piešķirta Rīgas pilsētas domei, bet, piemēram, Liepājai un Jēkabpilij tā ir tikai vairāk nekā 200 eiro, kamēr Stopiņu novada pašvaldībai – pat nesasniedz 200 eiro. Dīvaini izskatās, ka pašvaldība lūdz apmaksāt valstij simt un divsimt eiro, bet tādi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie un Ministru kabineta 2007. gadā pieņemtie noteikumi.
100 vai 200 eiro dēļ nabagākas nekļūs
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš uzskata, ka valstī daudzas lietas ir diezgan dīvainas tieši tādēļ, ka tiesību aktu izstrādātāji pārāk nodarbojas ar procesu reglamentāciju.
A. Salmiņš: “Zināmā mērā dīvaina ir arī valsts līdzdalība prātu pārdzērušo atskurbināšanā. Par katru šādu personu no valsts budžeta pašvaldībai tiek samaksāti 15 eiro, neraugoties, ka vienā pašvaldībā šāda dzērāja izguldināšana izmaksā trīs eiro, bet, piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē, kur ir detoksikācijas nodaļas, šis pakalpojums ir krietni dārgāks. Tiesa, pašvaldības ir priecīgas arī par tiem 15 eiro. Tas pats arī bezpiederīgo personu jautājumā – tikai pamēģini nepaprasīt valstij naudu – ja netiks ievēroti valdības pieņemtie noteikumi, uzraugošās iestādes uzskatīs, ka pašvaldību nauda ir izšķiesta.
Es nedomāju, ka pašvaldības dēļ simt vai divsimt eiro kļūs nabagākas. Būtu tikai loģiski, ja tiktu noteikti finansiāli griesti, kurus pārsniedzot pašvaldībai ir tiesības lūgt naudu no valsts budžeta. Tad nebūtu tā, ka jāprasa pat 100 eiro.”
VARAM uzskata, ka šajā jautājumā nekas nav jāmaina, jo “nebūtu taisnīgi līdzekļus par neatpazītu personu apglabāšanu piešķirt, vērtējot, vai pašvaldība ir turīga vai ne, jo ievērojamu daļu no pašvaldību budžetiem veido ne tikai pašas pašvaldības ieņēmumi, bet arī valsts budžeta dotācija, kā arī dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda”.
Interesējos Valsts policijā, cik neidentificētu mirušo gada laikā atrod kopumā valstī, taču tur nav tādas statistikas. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, apkopojot datus par mirušajiem, nevāc šādu informāciju. Statistika ir tikai katrai pašvaldībai atsevišķi.
Vienam otram vairs tikai kauli
Stopiņu novada skaistajā kapsētā, par kuru rūpējas kapu pārzine, daiļdārzniece Silvija Mazure, ir ierādīta glīti sakopta vieta arī personām, kurām nav neviena tuvinieka. Uz dažām plāksnītēm ir uzraksts “Nezināms”, uz citām – vārda un uzvārda pirmie burti, ja policijai ir izdevies mirušo identificēt vai arī ja mirušais ir bijis pansionāta iemītnieks. Pilnu vārdu un uzvārdu uz tik mazas plāksnītes neesot iespējams uzrakstīt, jo tie mēdzot būt tik gari, ka tur nesatilpstot. Tāpēc pašvaldībā pieņemts lēmums piemiņas plāksnēs ievērot vienotu stilu. Kapu grāmatā gan ar pilnu nosaukumu identificēts katrs vientuļais aizgājējs, izņemot, protams, tos, kuru personību nav izdevies noskaidrot.
“Kopš 2000. gada te guldītas četrdesmit šādas personas, kas atrastas mūsu novadā. Pagaidām tās nekremē, bet gan jau pienāks laiks, kad to darīs. Morga darbinieki paziņo novada domes juristam vai sociālajam dienestam, ka ir atrasta mirusi persona, kurai nav neviena tuvinieka, un visu tālāko procesu veic apbedīšanas dienests – aizbrauc pakaļ un apglabā bez kādām izvadīšanas ceremonijām. Vienam otram ir vairs tikai kauli, ko guldīt zemē. Te apglabāti arī pansionātu vientuļie iemītnieki, kuriem nav neviena piederīgā. Pansionāts jau nenodarbojas ar apbērēšanu, to organizē sociālais dienests,” stāsta kapu pārzine.
Stopiņu novadam vientuļas personas apbedīšana izmaksā 160 eiro. Bet, piemēram, Saulkrastu novada pašvaldībai – līdz pat 646 eiro, liecina pašvaldības sniegtā informācija VARAM. Tomēr izmaksas ir atšķirīgas un cena ir atkarīga no apbedīšanas biroja, ar kuru pašvaldībai noslēgts līgums. Kā apgalvo Saulkrastu nodaļas Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Mozga, vidēji viena bezpiederīgā apbedīšana novadā izmaksā ap 470 eiro. Viņa uzskata, ka tomēr cilvēcīgāk ir šīs personas apbedīt tradicionālā veidā, nevis kremēt, kas, visticamāk, būtu vēl dārgāk.
Liepājā nenoskaidrotas personas apbedīšana izmaksā 287 eiro, pastāstīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Līga Ratniece. Aizvadītajā gadā pilsētas kapu pārvaldē bijuši 15 bezpiederīgo apbedīšanas gadījumi, tajā skaitā viena mirušā personību nebija iespējams noskaidrot. Kad atrod nelaiķi, kurš miris neskaidros apstākļos un nav identificēts, tiesu medicīnas eksperti par šo faktu oficiālā vēstulē informē Liepājas kapsētu pārvaldi, pavadrakstam pievienojot medicīnas slēdzienu par nāves cēloni.
Rīgā nezināma vientuļnieka apbedīšanas izdevumus sedz gan valsts, gan arī pati pašvaldība. Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā noskaidroju, ka kremēšanai tērējot 324 eiro (pašvaldība no savas puses nodrošina kapavietas rakšanu un apbedīšanas pakalpojumu, kuru kopējās izmaksas ir 69 eiro). Jaunciema kapsētā vienā kapavietā tiek apbedītas 50 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, pastāstīja departamenta direktora vietniece Inga Ivanova. Mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu nodrošina iepirkumā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, ar kuru departaments pagājušajā gadā noslēdzis līgumu par 20 467 eiro (bez PVN), no kā pusi kompensējusi valsts par neatpazītajiem mirušajiem.
