Zemes reformai vajadzēs pusgadsimtu? 13
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neko negrozot likumos un valsts pārvaldes iestāžu darbībā, pirms trīsdesmit gadiem Latvijā iesāktās zemes reformas pabeigšanai būs vajadzīgi vēl vismaz divdesmit gadi.
Tā prognozē Valsts kontrole (VK) otrdien, 15. februārī, publiskojot revīzijas ziņojumu par zemes reformas līdzšinējo gaitu.
Ja VK nekļūdās prognozē, tad pirms trīsdesmit gadiem iesāktā reforma ilgs pusgadsimtu – tikpat ilgi, cik Latvijā valdījusi padomju okupācijas vara.
Kā atzīts VK ziņojumā, valdības rīkojumi par zemes reformas pabeigšanu ir izdoti visos novados un pilsētās, izņemot Rīgu un Tukumu. Ir arī sākotnējie atzinumi par īpašuma tiesību atjaunošanu, savukārt pieteikties īpašuma tiesību atjaunošanai vairs nevar, kas it kā liecinātu par zemes reformas nobeigumu. Tomēr nobeiguma nav, tāpēc ka joprojām turpinās zemes uzmērīšana, tiek lemts par īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes izpirkšanu, tiek noslēgti izpirkšanas līgumi.
VK atklāj sešus iemeslus
VK ziņojumā nosaukti vairāki iemesli, kāpēc zemes reforma iestrēgst un kāpēc to nevarētu pabeigt tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā.
Pirmkārt, nevienai valsts pārvaldes iestādei nav noteikta atbildība par zemes reformas plānošanu un īstenošanu.
Otrkārt, reformas pabeigšanai nav noteikti termiņi.
Treškārt, trūkst pārdomāta plāna, kā varētu veicināt ātrāku reformas pabeigšanu.
Ceturtkārt, neviena valsts pārvaldes iestāde nav novērtējusi, ko aizvadītajos trīsdesmit gados ir izdevies panākt. Piemēram, vai ir atjaunots taisnīgums un vai visiem bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bijusi iespēja atgūt padomju okupācijas varas atņemtos īpašumus, kas Latvijā viņiem piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam.
Piektkārt, nav novērtēts, cik valstij varētu izmaksāt pati reforma, ja tā ilgtu vēl vairākus gadu desmitus.
Sestkārt, nevienā valsts pārvaldes iestādē nav zināms, cik lēmumu vēl jāpieņem par īpašuma tiesību atjaunošanu un cik līgumu vēl jānoslēdz par zemes izpirkšanu.
Valsts nav izpildījusi saistības
VK padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore Kristīne Jaunzeme atklāj, ka viens no iemesliem, kāpēc zemes reformai pagaidām neredz beigas, ir valsts neizpildītās saistības. Zemes reformas likumos valsts gan ir apņēmusies par valsts budžeta naudu uzmērīt zemi bijušajiem zemes īpašniekiem, viņus pārdzīvojušajiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti. Diemžēl šīs saistības valsts pilda gausi, tāpēc liela daļa agrāko zemes īpašnieku savas dzīves laikā īpašumu atgriešanu tā arī nav sagaidījusi.
“2021. gada zemju sarakstā, kas jāmērī par valsts budžeta naudu, 77% gadījumos norādīts, ka tās piešķiršana atlikta līdz mantojuma pieņēmēja noskaidrošanai. Tātad šie cilvēki nav sagaidījuši valsts sludināto taisnīguma atjaunošanu savas dzīves laikā,” skaidro VK pārstāve.
Pēc VZD datiem, 2021. gada sākumā no 3800 personām, kurām pēc likuma zeme bija jāuzmērī par valsts naudu, 1300 jeb 34% bija devušies mūžībā, tā arī nesagaidīdami valsts sludināto taisnīguma atjaunošanu zemes virsū.
Rindā jāgaida 14 gadi
“Iedzīvotāju rinda, gaidot uz zemes uzmērīšanu, sarūk ārkārtīgi lēni, un līdz šim gadā tika uzmērīti vidēji 80 zemes gabali,” turpina Kristīne Jaunzeme. “Vēl šogad uzmērī to zemi, kas bija iekļauta par valsts naudu uzmērāmo zemes gabalu sarakstā pirms 2008. gada. Tātad uz zemes uzmērīšanu cilvēkiem jāgaida vairāk nekā 14 gadi.
Vienlaikus administrēšanas izdevumi Valsts zemes dienestam (VZD) un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājam POSSESSOR” (līdz 2019. gadam Privatizācijas aģentūra) ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar gadā atrisināto jautājumu skaitu – to, cik tad zemes reāli ir uzmērītas par valsts budžeta līdzekļiem un cik jauni zemes izpirkuma līgumi noslēgti. 2021. gadā no valsts budžeta uzmērīšanai bija pieejami 70 000 eiro, papildus to izlietošanas administrēšana VZD izmaksāja 45 000 eiro. Ja šie administrēšanas izdevumi būtu pieejami reālai zemes kadastrālajai uzmērīšanai, iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas saņemt zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu.
Naudu tērē administrēšanai
Pēc Jaunzemes teiktā, jo ilgāk nepiešķir zemes uzmērīšanai vajadzīgās summas, jo dārgāk tas maksās valstij. Šogad plānots, ka par turpmāk atvēlētajiem 140 000 eiro ik gadu varētu uzmērīt 160 līdz 180 zemes gabalus. Papildus uzmērīšanas organizēšanai VZD sev tērētu 96 000 eiro…
“Pašlaik par valsts budžeta naudu uzmērījamās zemes sarakstā ir 3884 zemes gabali, kas gan nav precīzi dati, jo saraksts nav aktualizēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tā precizēšana varētu pavērt arī citu ainu par to, kādas summas no valsts budžeta būtu vajadzīgas patiesībā,” saka Kristīne Jaunzeme.
“Tieslietu ministrijā lēš, ka visu šo zemes gabalu uzmērīšanai no valsts budžeta vajagot 2,8 miljonus eiro, kas nemaz nešķiet daudz. Taču, ja to dara līdzšinējā veidā, zemes uzmērīšana prasīs vismaz divdesmit gadus un uzmērīšanas administrēšanai vajadzēs papildus 1,92 miljonus VZD izdevumiem – divas trešdaļas no atlikušo zemes gabalu uzmērīšanai vajadzīgās summas. Tas nav ekonomiski, domājot par valsts budžeta izlietojumu, nemaz nerunājot par vairāku desmitu gadu garumā nokavētu taisnīgumu.”
Diemžēl lielākā daļa agrāko zemes īpašnieku vai viņu mantinieku, nesagaidījuši savu kārtu rindā, par zemes uzmērīšanu maksājuši paši no savas kabatas. VK atklājusi, ka 24% no tiem zemes gabaliem, kas no pieminētā saraksta izsvītroti, bijuši uzmērīti par valsts naudu.
Viņasprāt, pareizāk būtu piešķirt zemes uzmērīšanai nepieciešamo naudu pilnā apmērā viena līdz trīs gadu laikā atbilstoši mērniecības jaudām.
Cita starpā VK arī atklājusi, ka tiem iedzīvotājiem, kuriem zemi nemērī par valsts naudu, nav nekādu termiņu, cik ilgā laikā tas jāizdara un kad jāierodas VZD vai pašvaldībā, tāpat – kad jānoslēdz līgums par zemes izpirkšanu, ja uzmērītās zemes platība pārsniedz mantojamās zemes platību.
Ne Tieslietu ministrijā, ne VZD nezina, cik ir to iedzīvotāju, kuriem vēl ir tiesības prasīt lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Savukārt Rīgā jau vairāk nekā desmit gadus neizdodas atrisināt līdzvērtīgas zemes piešķiršanas problēmu bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem, kuri neatsaucas uz izteiktajiem piedāvājumiem. Tāpat reformas gaitā radies liels valstij un pašvaldībām piekrītošo zemes gabalu skaits, kas nav pirmreizēji uzmērīti.
“Neesot kvalitatīviem datiem, nav iespējams pārdomāti plānot zemes reformas noslēgumu un meklēt atbilstošākos risinājumus, un revīzijā redzam, ka to arī neviena iestāde nedara. Iznāk, ka esam gatavi zemes reformas pusgadsimtam vai vēl ilgāk un gadu desmitiem tērēt procesu uzturēšanai vairāk, nekā reāli ir vajadzīgs zemes reformas pabeigšanai,” norāda Kristīne Jaunzeme.
Valsts kontrole iesaka
VK ziņojumā atklāts, ka SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs POSSESSOR” noslēdz līgumus par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, ja uzmērītā platība pārsniedz mantojamās zemes platību. Maksāt var gan naudā, gan ar privatizācijas sertifikātiem. Pērn līgumu noslēgšanai un uzraudzībai SIA iztērējusi 111 300 eiro, šogad – 77 000 eiro. Ja pārtrauktu norēķinus ar sertifikātiem un ja turpmāk līgumus noslēgtu tikai VZD, tad, pēc VK aplēsēm, krietni samazinātos administratīvie izdevumi – VZD tie būtu 26 500 eiro.
VK iesaka valdībai noteikt atbildīgo par zemes reformas īstenošanu, kā arī noteikt termiņu tās pabeigšanai. Spriežot pēc VK ziņojuma satura, atbildīgie it kā nebūtu tālu jāmeklē – tie ir Tieslietu ministrija un tai pakļautais VZD, kurš zemes reformas sākumā bija kā valsts valstī – labu laiku nebija pakļauts nevienam.
Tieslietu ministrijai un VZD, pirmkārt, būtu jāierobežo dārgā zemes uzmērīšanas administrēšana, kā arī jāvieš skaidrība par zemes gabaliem, kuri vēl jāuzmērī par valsts budžeta naudu. Otrkārt, jāmeklē atrisinājumi zemes reformas pabeigšanai Rīgā.
VK tāpat vairākkārt ieteikusi Ekonomikas ministrijai noteikt privatizācijas sertifikātu aprites beigu termiņu, jo ieilgusī nespēja rast risinājumu privatizācijas pabeigšanai rada papildu izdevumus valsts budžetam.
Prognozes neatšķiras
Pērn valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos par kārtību, kā veic zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta naudu, Tieslietu ministrija un VZD paskaidro, ka viens no šo grozījumu mērķiem ir pilnveidot tiesisko regulējumu zemes kadastrālajai uzmērīšanai par valsts budžeta naudu. Kaut arī kopš izsludināšanas pagājis jau teju pusgads, grozījumi tālāk nav pavirzīti un nekādi pilnveidojumi nav stājušies spēkā.
Ministru kabineta grozījumu projektam pievienotie Tieslietu ministrijas un VZD paskaidrojumi būtībā apstiprina VK prognozi, cik gadu vēl varētu ilgt zemes reforma.
Pēc VZD datiem, 2021. gada 1. decembrī par valsts naudu bija jāuzmērī 3700 personām īpašuma tiesību atjaunošanai piešķirtie 2900 zemes gabali 11 440 ha kopplatībā. Par līdz šim no valsts budžeta piešķirtajiem 70 000 eiro ik gadu uzmērot aptuveni 75 zemes gabalus. Tā kā viena zemes gabala uzmērīšanai tērē aptuveni 900 eiro, visu pieminēto 2900 zemes gabalu kadastrālajai uzmērīšanai vajadzēšot aptuveni 2,61 miljonu eiro. No valsts budžeta piešķirtajām summām nemainoties, tādējādi visu zemes gabalu uzmērīšanu varētu pabeigt 38 gadu laikā…
VZD gan piebilst – ik gadu aptuveni 50 zemes gabalus īpašuma tiesību atjaunotāji uzmērī par savu naudu. Mērot gan par valsts, gan par iedzīvotāju naudu, visu varēšot uzmērīt 23 gadu laikā.
Kā redzams, VK, Tieslietu ministrijas un VZD prognozes būtiski neatšķiras. Vienīgā atšķirība – Tieslietu ministrija un VZD noklusē, cik no valsts budžeta piešķirtās naudas tiek tērēts zemes uzmērīšanai un cik tā dēvētajai administrēšanai, par ko pauž pamatotas bažas VK.
