Zemes nomas ķīlnieki 25
Rīgā Maskavas ielas 303. daudzstāvu nama iedzīvotājus pārsteidzis pašvaldības uzaicinājums izpirkt zemi zem viņu nama par sertifikātiem vai par skaidru naudu.
“Ja māja atrodas uz pašvaldības zemes, tad taču privatizēto dzīvokļu īpašniekiem tajā zemi nodod īpašumā bez maksas. Bet nezin kāpēc pašvaldība mums piedāvā to izpirkt vai nomāt,” brīnās dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Temps” valdes loceklis un šā nama vecākais Jānis Veitmanis.
Viņš rāda man pirms trim gadiem “Latvijas Avīzē” publicēto rakstu, kurā Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājas vietnieks Normunds Beinarovičs skaidrojis, ka uzaicinājumus privatizēt zemi zem viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu namiem saņem tie rīdzinieki – dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu, neapdzīvojamo telpu īpašnieki –, kuriem vai nu ēku privatizācija bijusi sākta noteiktā termiņā – līdz 2014. gada 30. septembrim – vai arī ēkas pilnīgi vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kuru vairs neskar privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā šo viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu namu privatizācijas sākšanas brīdī.
Pēc likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktās kārtības, zemes gabalu, uz kura pilnīgi vai daļēji atrodas privatizācijai nodotais dzīvojamais nams, nodod īpašumā bez atlīdzības atbilstoši privatizētās ēkas kopīpašuma domājamai daļai. Par to ar katru dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku privatizācijas komisija vai Privatizācijas aģentūra noslēdz atsevišķu vienošanos.
“Ja arī mūsu māja atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, tad mums būtu tādas pašas tiesības saņemt šo zemi īpašumā bez maksas,” nesaprot Jānis Veitmanis, “savulaik dzīvokļus mēs jau nopirkām. Bet tagad nezin kāpēc mūs spiež pirkt arī zemi. Vai pašvaldībā nav kaut ko saputrojuši, pieprasot maksāt par to, kas mums pienāktos par brīvu?”
Nekas neesot saputrots
Atbildot uz šo jautājumu, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājas vietnieks Normunds Beinarovičs teic, ka nekas neesot saputrots. Maskavas ielas 303. namā dzīvokļi privatizēti nevis likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā, bet ievērojot likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” noteikto.
“Šo namu, kādu Rīgā pavisam ir 75, dzīvokļu īpašnieki neiegūst pašvaldībai piederošo zemes gabalu vai tā daļu īpašumā bez atlīdzības. Viņi var iegūt īpašumā šo zemi, tikai pērkot par naudu vai par privatizācijas sertifikātiem,” skaidro Normunds Beinarovičs. “Ja pirkt nevēlas, tad zeme jānomā. Zemes nomas līgumu noslēdz uz 99 gadiem un par to platību, ko pašvaldība noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo.”
Jautāts, kas notiks ar tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri par pašvaldības uzaicinājumu neliksies ne zinis un kuri nenoslēgs zemes nomas līgumu, Normunds Beinarovičs atbild, ka rēķinu par zemes gabala faktisko lietošanu viņi saņemšot tik un tā. Ja to nesamaksā, tad nomas maksu viņiem piedzīs tiesā kopā ar tiesas izdevumiem.
Uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis un nekustamo īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs piebilst, ka iedzīvotājiem, kuri nolēmuši pārdot savus dzīvokļus, jāņem vērā, ka īpašumiem ar tiem piesaistīto zemes domājamo daļu tirgus vērtība ir par aptuveni 10% lielāka nekā tādiem, kuri nav piesaistīti zemei. Vērtības pieaugums gan atkarīgs no namam piesaistītās zemes platības un vērtības, kā arī dzīvokļu skaita namā. Tāpēc zemi, viņaprāt, būtu vērts izpirkt.
Pirkt vai nomāt?
Uz manu jautājumu, ko plāno iesākt turpmāk, Maskavas ielas nama iedzīvotāji atbild dažādi.
“Man par zemes domājamās daļas izpirkšanu būtu jāmaksā ap 700 eiro,” stāsta triju istabu dzīvokļa īpašnieks Viktors Mackevičs, “esmu izrēķinājis, ka par šo summu varu nomāt zemi vismaz piecdesmit gadus. Daudziem mājas iedzīvotājiem, īpaši pensionāriem, pat nebūs naudas zemes izpirkšanai, tāpēc arī viņi, visticamāk, būs spiesti to nomāt.” Arī dzīvokļa īpašniece Tatjana Samohvalova spriež, ka viņai izdevīgāk būtu nevis pirkt zemi, bet nomāt no pašvaldības.
Jānis Veitmanis teic, ka zemi jau izpircis, jo vēl strādājot un varot to atļauties. Ko darīs citi dzīvokļu īpašnieki, to viņš gan nezinot, jo kopīgi tas neesot apspriests. Bet, pēc viņa domām, ar to iedzīvotājiem problēmas nebeigsies, jo uz pašvaldībai piederošās zemes ap 3000 kvadrātmetru platībā atrodas tikai daļa mājas. Pārējā mājai piesaistītā zemes daļa ap 2500 kvadrātmetru platībā pieder trim zemes privātīpašniekiem, ar kuriem apsaimniekotājs – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Temps” – iedzīvotāju vārdā noslēdzis tā dēvēto piespiedu zemes nomas līgumu.
Trim zemes privātīpašniekiem par zemes nomu mājas iedzīvotāji ik gadu spiesti maksāt 3932 eiro. Bet par pašvaldībai piederošās zemes nomu – 947,09 eiro. No lielākas summas iedzīvotājus glābj tas, ka nomas maksa, nomājot to uz 99 gadiem, nevar pārsniegt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru 1,5% no kadastrālās vērtības. Tomēr iedzīvotāji spriež, ka uz pašvaldībai piederošās zemes daļas rēķina viņu izdevumi pieaugs.
Pārvērsti par nomas ķīlniekiem
Viktors Mackevičs uzskata, ka ar šo zemes nomu, ko viņiem pieprasa zemes privātīpašnieki, tagad arī pašvaldība, viņš un pārējie dzīvokļu īpašnieki pret pašu gribu pārvērsti par ķīlniekiem. “Šie privātīpašnieki ar šo zemi zem mājas neko tāpat nevar iesākt. Bet, kadastrālajai vērtībai ceļoties, ik gadu esam spiesti par to maksāt arvien lielākas summas,” viņš saka.
Kaut arī nama iedzīvotājiem ir likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības uz zemi, diemžēl tās bieži tiek apietas, zemei nonākot tāda īpašnieka rokās, kurš grib piespiest dzīvokļu īpašniekus maksāt viņam vairāk.
“Ar šo pašvaldības zemes izpirkšanu var iznākt vēl lielāka putra – daži to būs izpirkuši, citi to nomās. Bet maksājumu rēķiniem iedzīvotājiem būs vēl grūtāk izsekot nekā līdz šim,” spriež Jānis Veitmanis, “dzīvokļa īpašniekam, kurš būs izpircis pašvaldībai piederošo zemes daļu, atlikušo trim zemes privāt-īpašniekiem tik un tā būs spiests nomāt. Bet tas dzīvokļa īpašnieks, kurš nebūs izpircis, būs mūžīgais nomnieks gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem piederošās zemes daļai.”
