Lauksaimniecības zemes nomai – dažādi cenrāži 3
Lauksaimnieciski izmantojamās zemes nomas tirgū cenas aizvien ir ļoti svārstīgas un atšķirīgas ne tikai viena novada, bet pat viena pagasta robežās.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) apkopotie dati vienlaikus liecina, ka desmit aizvadītajos gados Latvijā nomas cenas cēlušās divas līdz trīs reizes (skat. tabulu).
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” nekustamo īpašumu vērtēšanas speciāliste Liene Kurka saka, ka, piemēram, agrākajā Saldus un Tukuma rajonā straujš cenu kāpums bijis vērojams jau aizvadītā gada laikā – no vidēji 40 eiro par hektāru gada sākumā līdz pat 120 eiro par hektāru gada beigās.
Cenas skrūvē ES maksājumi un biogāze
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzskata, ka Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, nomas cenas galvenokārt ietekmē platību maksājumi un biogāzes ražotāji. Tā kā Latvijā zeme joprojām ir ievērojami lētāka nekā Dānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, to uzpērk ārzemnieki, kas nopirkto zemi iznomā vietējiem zemniekiem, turklāt bieži par krietni augstāku cenu, nekā nomnieki spēj maksāt. Šādi darījumi bijuši Liepājas un Rēzeknes apkaimē, arī dažos Vidzemes novados. Tāpat nomas cenu skrūvētāji ir biogāzes staciju īpašnieki, kuriem vajag zemi zaļās masas audzēšanai un kuri pārsola vietējos zemniekus. Viņaprāt, pati nelāgākā tendence – lielas zemes platības nonāk tādu īpašnieku rokās, kas paši nemaz negrasās tās apstrādāt, tomēr, dzenoties pēc peļņas, mēģina skrūvēt cenas. Bet vietējie zemnieki, kuriem zemes trūkst, aizvien kuplākā skaitā pārtop par nomniekiem un ir spiesti nomāt zemi nereti ar neizdevīgiem nosacījumiem.
Ne pārdod, ne iznomā
LLKC Balvu biroja vadītājs Ivars Logins atzīst – Balvu pusē laukos ir pietiekami daudz neapstrādātas zemes un ir cilvēki, kam tā būtu vajadzīga lauksaimniecības produktu ražošanai. Bet ar šīs zemes īpašniekiem, kas dzīvo pilsētās vai citās valstīs, nevar vienoties ne par nomu, ne par pirkšanu. Zemniekiem pieprasa neprātīgi augstas nomas cenas un vēl grib viņu vietā saņemt platību maksājumus. Tā kā arī nomnieks, apstrādājot zemi, vēlas kaut ko nopelnīt, viņam nav vērts nomāt zemi par pārmērīgi augstu cenu. Neatmaksājas arī ieguldīt naudu zemē, kura pašam nepieder un kuru iznomā vien uz pāris gadiem.
LLKC pārstāvji gan atzīst, ka vidējās nomas cenas (skat. tabulu) mēdzot būt mānīgas. Piemēram, Liepājas pusē, vietās, kur nav zemnieku un biogāzes ražotāju, vidējai cenai vajadzētu būt 28 eiro par hektāru. Tomēr vidējo cenu uzsitis viens darījums Aizputē, kur zemes īpašnieks, pēc tautības vācietis, iznomājis vietējam zemniekam zemi par 170 eiro hektārā. Tik augsta cena neesot manīta pat auglīgajos Zemgales novados, kur pati augstākā reģistrētā ir 156 eiro par hektāru.
Piemēram, agrākajā Saldus rajonā, pēc vidējiem aprēķiniem, zemes nomas gada cenai vajadzētu būt 64 eiro par hektāru. Tomēr, rēķinot vidējās nomas cenas, neesot ņemti vērā ne tikai Saldus pusē, bet arī citur valstī bieži sastopamie darījumi, kuros zemi iznomā par nekustamā īpašuma nodokļa tiesu. Daudzviet cena, par kādu piedāvā nomāt zemi un par kādu to iznomā, publiski nekur netiek izpausta, par to zina tikai darījumos iesaistītās puses.
LLKC Pierīgas konsultāciju biroja vadītāja Kristīne Ragaine vēsta, ka līdz šim Baldones, Olaines un Ādažu novadā nomas cenas svārstījušās no 10 līdz 27 latiem par hektāru, bet Sējas un Mālpils novadā – no 5 līdz 45 latiem par hektāru. Viszemākā nomas maksa – īpašnieka vietā nomnieka samaksātais nekustamā īpašuma nodoklis.
Visaugstākās nomas cenas parasti mēdz būt novados, kur vienuviet ir daudz darbīgu zemnieku, kam vajag zemi ražošanas paplašināšanai. Tur vissvarīgākais zemes nomas cenas noteicējs ir vienotā platības maksājuma lielums. Kur iedzīvotāju palicis maz un vēl mazāk zemes apsaimniekotāju, tur pēc zemes nav lielas vajadzības un tur arī nomas cena ir grūti nosakāma. Dažreiz nomnieku nolīgst, naudas vietā prasot atlīdzību graudā.
Nomniekus mudina piesargāties
M. Cimermanis aicina zemniekus būt uzmanīgiem, ar zemes īpašniekiem no jauna noslēdzot jaunus vai pārslēdzot vecos zemes nomas līgumus. Īpaši esot jāuzmanās darījumos ar citu valstu zemes īpašniekiem. Neizlasot līdz galam nomas līguma noteikumus, daži nomnieki smagi iekrituši – nomas līgumos bijis paredzēts pienākums pēc nomas līguma termiņa beigām nomniekam atmaksāt īpašniekam ar ES atbalstu saistītos maksājumus par zemi. Viņš iesaka izmantot LLKC mājas lapā atrodamo zemes nomas līguma paraugu. Ja nomniekam nav saprotami īpašnieka piedāvātā līguma noteikumi, viņaprāt, labāk laikus vērsties pie speciālistiem LLKC centrālajā birojā Ozolniekos vai kādā no vietējiem konsultāciju birojiem.
