Postošais zemes nogruvums Norvēģijā: vai tāds varētu notikt arī Latvijā? 4
30. decembra naktī pasauli pāršalca skumja ziņa no Norvēģijas – kādā ciematiņā noticis zemes iegruvums, kas laupījis vairāku cilvēku dzīvības. Glābēji vairākas dienas strādāja paaugstinātas bīstamības apstākļos, meklējot pazudušos cilvēkus. Diemžēl visus atrast neizdevās – šobrīd meklēšanas darbi pārtraukti.
Ciemats atrodas 20 kilometrus uz Ziemeļaustrumiem no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo. Nogruvuma iemesls pagaidām oficiāli nav atklāts, taču speciālisti ir gana pārliecināti, ka traģēdijas izraisītājs bijis māls.
“Jāatzīmē, ka šis noslīdenis tomēr ir īpašs, īpašs arī konkrētajam reģionam. Saknes tam visam ir meklējamas pēdējā ledus laikmetā. Kamēr šis ledus vēl sedza Skandināviju, šī ledus apkārtnē izgulsnējās māls. Rezultātā tur izveidojās arī ļoti daudz sāļu,” teic Jānis Karušs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents.
Ledājam kūstot, notikusi zemes virsmas pacelšanās. Savukārt māls, kas sākotnēji atradies jūras gultnē, nonāk sauszemē, laikam ejot, tas kļūst nestabils un bīstams. “Pie liela vai neliela satricinājuma, māls spēj kļūt šķidrs,” stāsta docents. Klasiski esot nepieciešams kāds ierosinātājs, piemēram, zemestrīce, lai notiktu nogruvums.
Norvēģijas policija publiskojusi pazudušo cilvēku sarakstu – starp tiem arī divus un 13 gadus veci bērni. Internetā lasāmi skaudri tuvinieku stāsti – kādas sievietes vīrs pastāstījis, ka īsi pirms zemes nogruvuma abi sarunājušies pa telefonu, kad pēkšņi saruna aprāvusies.
Jānis Karušs norāda, ka zemes nogruvumi nebūt neesot retums. Piemēram, Ziemeļamerikā, Kanādā un Aļaskā šādi noslīdeņi notiekot regulāri. Arī Norvēģija tos nepiedzīvo pirmo reizi! Apkārtnē palikušajiem iedzīvotājiem šī situācija jāuztver nopietni – ir liels risks, ka pēc laika līdzīga situācija notiek vēlreiz.
