Zemes lietošanas veidi un klasifikācija. Kā raksturot krūmājus? 0
Nopirku zemesgabalu ar mežu, bet lielākā daļa tajā ir krūmāji. Vai tā arī ir meža daļa? Kas nosaka zemes lietošanas veidu un klasifikācijas kritērijus? PĒTERIS DAUGAVPILS NOVADĀ
Zemes ierīcības likums nosaka, ka zemes lietošanas veids ir zemes platības raksturojums saskaņā ar tās dabiskajām īpašībām un zemes pašreizējo saimniecisko izmantošanu, kas atbilst zemes lietošanas veidu klasifikatoram.
Zemes lietošanas veidus nosaka un aktualizē, veicot kadastrālo uzmērīšanu. Šo veidu ierakstīšanu un uzskaiti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veic Valsts zemes dienests atbilstīgi administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumi Nr. 562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” nosaka astoņus zemes lietošanas veidus.
Lauksaimniecībā izmantojamā zemē ietilpst:
• aramzeme, ko regulāri apstrādā, vai apstrādāšanā bijusī zeme, kura pēc savām dabiskajām īpašībām izmantojama lauksaimniecības kultūraugu sējumiem, kā arī zeme meža stādāmā materiāla, augļu koku un ogulāju audzētavām;
• augļu dārzs – zeme, uz kuras aug augļu koki, ogu krūmi un daudzgadīgie ogulāji, kas paredzēti augļu ražošanai;
• pļava – zeme, kas pēc savām dabiskajām īpašībām izmantojama zāles pļaušanai un ilglaicīgai (vairākus gadus) kultivētas (sētas) vai dabiski veidojušās (pašiesējušās) zālveida kultūras audzēšanai;
• ganības – zeme, kuru ilglaicīgi izmanto ganīšanai un kultivētas (sētas) vai dabiski veidojušās (pašiesējušās) zālveida kultūras lopbarības audzēšanai.
Mežs ir zeme, kurā dominē koki visās attīstības stadijās, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības.
Krūmājs – zeme, kurā dominē kokaugi (kārkli, krūkļi, sausserži, irbenes, segliņi, korintes, lazdas, paegļi, pīlādži, ievas), kas veido vairākus līdz sešiem metriem augstus stumbrus.
Purvs – zeme ar pārmitrām, vāji aerētām kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem un zemsedzē dominē dažādu grīšļu un sfagnu dzimtu sugas.
Ūdens objektu zemē ietilpst:
• zeme zem ūdeņiem, kuru aizņem upes (tostarp strauti), ezeri, dīķi, ūdensnotekas (grāvji) un citas ūdenstilpes, kā arī piekrastes ūdeņi;
• zeme zem zivju dīķiem, kuru aizņem mākslīgi ierīkotas ūdenstilpes zivju audzēšanai.
Zeme zem ēkām un pagalmiem ir tā, kuru aizņem ēkas, būves un pagalmi, kā arī ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā zeme.
Zeme zem ceļiem – tā, kuru aizņem ielas, autoceļi un dzelzceļa vai sliežu ceļi, kā arī to nodalījuma joslas.
Pārējās zemes ir tās, kuras aizņem smiltāji, kapsētas, parki, lauces, stigas, gravas, kraujas, nogāzes, ja tās nav uzskatāmas par mežu vai krūmāju, sēklu plantācijas un pārplūstoši klajumi, kā arī zeme, ko izmanto derīgo izrakteņu ieguvei.
KONSULTĒJIS JURISTS ALEKSANDRS ČIČERINS
