Ja māja atrodas uz ārzemju saimnieka zemes 3
Abi ar vīru esam pensionāri, kuriem jau pāri septiņdesmit. Gribētu nokārtot visu, kas saistīts ar īpašumiem un mantojumiem. Pirms daudziem gadiem nopirkām nelielu mājiņu. Pēc tam izrādījās, ka puse no mūsu zemesgabala pieder bijušajam saimniekam. Viņš dzīvo vai dzīvoja ārzemēs. Pirms daudziem gadiem esot pieteicies, bet tā arī līdz šim nav rādījies un dokumentus nav nokārtojis. Otra puse mūsu zemes pieder domei – dokumentus par to esam nokārtojuši, bet nezinām, ko darīt ar ārzemju saimnieka zemi, uz kuras atrodas mūsu māja. Domē saka, lai viņu sameklējam un vienojamies. Bet varbūt viņš jau miris, jo bija dzimis 1927. vai 1928. gadā? Dabūjām adresi, aizsūtījām vēstuli, piedāvājām kompensāciju vai kā citādi šo jautājumu nokārtot, bet atbildi nesaņēmām. Kā mums rīkoties? TĪNA LĪVĀNOS
Sākumā vajadzētu pārliecināties, vai zemes īpašnieks joprojām ir tas pats ārzemnieks, nevis viņa mantinieks vai kāds cits. To var noskaidrot reģionālajā zemesgrāmatā, pieprasot konkrētas zemesgrāmatu nodalījuma izdruku, kur būs norādīts tagadējais īpašnieks.
Ja īpašnieks ir cits, papildus iespējams pieprasīt zemesgrāmatas lietu, lai noskaidrotu, kādā veidā viņš kļuvis par zemesgabala īpašnieku. Dokumentos būs arī jaunā īpašnieka adrese un citi personas dati. Ja zemesgrāmatā joprojām tiek norādīts vecais īpašnieks, ir vēl daži veidi, kā noskaidrot, vai persona ir dzīva vai mirusi. Viena no iespējām – ar portāla latvija.lv starpniecību. Atverot mājaslapu, izvēlieties sadaļu e-pakalpojumi un atrodiet sadaļu Pārbaude, lai uzzinātu, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi. Ja reģistrā nekādi dati netiek uzrādīti, faktu iespējams konstatēt ar tiesas starpniecību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36. nodaļu tiesā var iesniegt pieteikumu pazudušas personas izsludināšanai par mirušu. Pieteikums jāiesniedz tiesai pēc šīs personas pēdējās zināmās dzīvesvietas. Jānorāda pazudušās personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), dzimšanas gads, kā arī laiks, kad persona atstājusi dzīvesvietu un kad saņemtas pēdējās ziņas par viņu. Noderēs arī cita informācija – dzimšanas vieta, tās vecāku vārds, uzvārds un citas ziņas.
Pēc pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu par paziņojuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izdevumā tiek publicēts priekšlikums pazudušajai personai triju mēnešu laikā ierasties tiesā vai paziņot savu atrašanās vietu, pretējā gadījumā cilvēku izsludina par mirušu. Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tā norakstu nosūta dzimtsarakstu nodaļai (pazudušās personas nāves reģistrēšanai) un bāriņtiesai (lai nodibinātu aizgādnību pār mirušās personas mantu).
Pēc lēmuma saņemšanas bāriņtiesa uzsāk mantas aizgādņa meklēšanu. Aizgādnis var būt kāds personas radinieks vai cita ieinteresēta persona. Ņemot vērā, ka jūsu māja atrodas uz pazudušā un, iespējams, par mirušu izsludināta cilvēka zemes, arī jūs varat pieteikties kā mantas aizgādnis. Gadījumā, ja atrodas personas radinieks un viņš tiek iecelts par aizgādni, tālāk visas nepieciešamās formalitātes var kārtot ar iecelto aizgādni.