Zemes fonds no lauksaimniekiem nopērk 218 īpašumus par 15 miljoniem 0
Latvijas Zemes fonds šogad desmit mēnešos iegādājies 218 īpašumus gandrīz 5200 hektāru platībā, ieguldot kopumā 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” pārvaldītā Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.
Viņa informēja, ka no iegādātājiem īpašumiem 134 īpašumi 3000 hektāru platībā ir pārdoti reversajā nomā. Reversās nomas darījuma veidu Latvijas zemes fonds piedāvā kopš 2017.gada novembra.
Alksne pastāstīja, ka šogad desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018.gadā darījumu apmērs ir būtiski audzis gan platību, gan ieguldīto resursu ziņā. 2018.gada desmit mēnešos bija iegādāti 150 jauni īpašumi nepilnu 3000 hektāru platībā, kuru iegādē ieguldīti 8,7 miljoni eiro.
Latvijas Zemes fonda vadītāja arī pastāstīja, ka fonda īpašumu portfelī 2019.gada oktobra beigās bija 647 lauksaimniecības zemes īpašumi 13 000 hektāru kopējā platībā, kuru iegādē 4,5 gadu laikā kopumā ir ieguldīti 36 miljoni eiro, tostarp iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām 240 īpašumi 5150 hektāru platībā, šajos darījumos ieguldot 14 miljonus eiro.
Zemgalē iegādāti īpašumu 4300 hektāru platībā, tostarp reversā nomā 1575 hektāri, Kurzemē – 3500 hektāru platībā, tostarp reversā nomā 1400 hektāri, Vidzemē – 2550 hektāru platībā, tostarp reversā nomā 1200 hektāru, Latgale – 870 hektāru platībā, tostarp reversā nomā 260 hektāru, savukārt Rīgas reģionā – 1800 hektāru platībā, tostarp reversā nomā 700 hektāru.
Komentējot Latvijas Zemes fonda esošo īpašumu pārvaldību, Alksne pastāstīja, ka Latvijas zemes fonds katru gadu veic vismaz 50 hektāru ilgstoši nekopto zemju sakopšanu un atgriešanu lauksaimniecībā, ieguldot tajā fonda līdzekļus.
Šādi sakoptie īpašumi ļoti ātri atgriežas lauksaimnieciskajā apritē. Liels ir gan saimniecību, kas vēlas paplašināt savu darbību, pieprasījums, gan arī pieprasījums no jauniem lauksaimniekiem, kas nesen sākuši saimniekošanu laukos.
Alksne pastāstīja, ka Latvijas Zemes fonds labprāt nekopto zemju sakopšanas apmērus būtiski palielinātu un arī finanšu resursu tam pietiek, tomēr fondu ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.
“Katru gadu fonds veic iepirkumu ārpakalpojumam uz īpašumu sakopšanas darbiem – apauguma novākšanai un augsnes virskārtas frēzēšanai, tomēr uz šo darbu veikšanu piesakās ļoti maz pakalpojuma sniedzēju,” sacīja Latvijas Zemes fonda vadītāja.
Vienlaikus viņa aicināja potenciālos pretendentus īpašumu sakopšanas darbiem sekot līdzi Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā aktuālajai informācijai – Latvijas Zemes fonds nākamo iepirkumu plāno izsludināt nākamā gada vasarā.
Jau ziņots, ka 2015.gada 1.jūlijā, darbību sāka Latvijas Zemes fonds, kas tika izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību saglabāšanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām mūsdienās un nākamajām paaudzēm.
Zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi no īpašniekiem, kas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas īpašumu apsaimniekot.
Savukārt reversās nomas darījumā iegūtos resursus klienti visbiežāk izmanto, lai iegūtu finanšu līdzekļus citas zemes vai tehnikas iegādei, ja nauda tam nav pieejama bankā; apgrozāmajiem līdzekļiem, kad banka lielu esošo kredītsaistību dēļ saimniecībai nevar izsniegt jaunu apgrozāmo līdzekļu aizdevumu kā arī, lai norēķinātos ar piegādātājiem.
Pārdodot zemi fondam ar atpakaļpirkuma tiesībām, lauksaimnieks iegūst finanšu resursus un saglabā tiesības lietot zemi, un pēc pieciem gadiem var to atpirkt par garantētu cenu.
