Vai zemeņu raža ir programmējama? Agronoma ieteikumi profesionālai stādu audzēšanai 0
Zemene – īsās gaismas dienas šķirnes – ir ļoti interesants augs, šķiet, vienīgais no dārzkopības augiem, kuru raža veidojas stādu audzēšanas periodā un vēlāk tikai tiek iegūta. Ja zemeņu stādam rudenī ir izveidojušies četri ziedneši, pavasarī vairāk arī nebūs.
Ziedu skaits uz katra ziedneša ir atkarīgs no šķirnes, toties pašu ziednešu skaitu ietekmē stādu lielums un vecums brīdī, kad augiem sākas pāreja no veģetatīvās augšanas uz ģeneratīvo attīstību. Tātad vecums ir atkarīgs no brīža, kad no mātes auga noņemtas rozetes, bet lielums arī no pieejamā slāpekļa daudzuma visā veģetatīvās augšanas periodā.
Augšanas grādu summa
Pāreja uz ģeneratīvo attīstību sākas, kad gaismas dienas garums sasniedz 14 stundu, un teorētiski beidzas, kad augi uzkrāj tā saukto augšanas grādu stundu summu (GDH – Growing Degree Hours) – 12 500 stundu (h). Šis jēdziens – augšanas grādu summa – pēc būtības ir līdzīgs aktīvo temperatūru summai, proti, no vidējās diennakts temperatūras atņem 4,5 oC un atlikumu reizina ar 24 h. Profesionālie zemeņu stādu audzētāji izmanto meteostacijas, un šī summa tiek reģistrēta datorā automātiskā režīmā.
Praksē šis periods bieži beidzas ar sala iestāšanos, kad stādus izrok un pārved uz glabātavu. Tieši tāpēc agrāk apsakņotām rozetēm ir lielākas izredzes izveidot vairāk ziednešu. Uzglabāšanas laikā zemenēm jāuzkrāj noteikta aukstuma stundu (jeb zemo temperatūru) summa, lai tās varētu sākt ziedēt. Šo aukstuma stundu summu aprēķina, saskaitot visas stundas, kad temperatūra bija starp 7 un 0 oC.
Piemēram, aukstuma kamerā stādi katru diennakti uzkrāj 7 x 24 = 168 aukstuma stundas. Ja zemenes pārziemo atklātā laukā vai neapkurināmā siltumnīcā, aprēķins ir sarežģītāks, jo faktiskā vidējā diennakts temperatūra katru dienu atšķiras. Piemēram, ja vidējā diennakts temperatūra ir 3 oC, diennaktī tiek uzkrātas (7-3) x 24 = 96 aukstuma stundas. Tas jāņem vērā, nosakot brīdi, kad ziemas beigās būtu laiks sākt apsildīt siltumnīcu.
Nāk jaunas šķirnes
Pēdējo 30 gadu laikā Eiropas tirgū dominēja šķirne ‘Elsanta’, kuras audzēšanas nianses pa šo laiku bija ļoti smalki izpētītas un apgūtas. Pavisam nesen Holandes firma “Limgroup” pēc 10 gadu selekcijas darba radīja jaunu šķirni ‘Limalexia’, kas drīzumā varētu nākt ‘Elsantas’ vietā. Tai ir augstāka ražība un labāka izturība pret slimībām, kas pēdējā laikā kļūst arvien svarīgāk. Pieejamo augu aizsardzības līdzekļu klāsts sarūk katru gadu, arī patērētāji pieprasa ogas bez pesticīdu atliekām.
Svarīgi, ka šķirnei ‘Limalexia’ ziedi ir vienmērīgi izkārtoti uz ziednešiem, tāpēc ogas visā ražas vākšanas periodā ir vienādas pēc lieluma, un 1. šķiras ogu īpatsvars kopražā ir ļoti augsts. Uz auga vienlaikus ir ziedi, zaļās un sarkanās ogas, tas nodrošina pakāpenisku ražas atdevi. Augi ir spēcīgi, tāpēc vajadzība pēc slāpekļa ir mazāka, bet pēc kālija lielāka nekā ‘Elsantai’.
Tāpat ‘Limalexia’ labi uzņem sēru, tāpēc mazāk cieš no miltrasas. (Visticamāk, Latvijā šī šķirne nebūs ziemcietīga, bet, audzējot siltumnīcās vienā apritē, tas nebūtu svarīgi.) Atliek vien iemācīties pareizi audzēt jauno šķirni tā, lai tā spētu realizēt savu pilno potenciālu.
Firmas Limgroup zemeņu speciālisti pēdējos četros gados pētīja jaunās šķirnes audzēšanas īpatnības dažādās Ziemeļeiropas valstīs un ir noskaidrojuši vairākas būtiskas nianses. Salīdzinājumā ar šķirni ‘Elsanta’ tās raža pavasarī ir līdzvērtīga vai augstāka, bet sākas un arī beidzas dažas dienas vēlāk. Rudenī ‘Limalexia’ raža ir būtiski lielāka nekā ‘Elsantai’, arī ogu garša un aromāts ir labāki, bet slimību ieņēmība mazāka.
Šī šķirne ir izmēģināta Holandē, Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Skandināvijā (tostarp Somijā) un Anglijā, un visur tiek atzīmēts, ka ‘Limalexia’ nav tādu augsnes patogēnu ieņēmīga (nevis izturīga) kā Verticillium un Phytophtora.
Šķirnes autoriem ir lielas ambīcijas. Eiropā pārdoto ‘Elsantas’ stādu skaits ik gadu sasniedz 300 milj., ‘Limalexia’ stādi šogad jau pārdoti vairāk nekā 15 milj., 2020. gadā plānots pārdot 50 milj. stādu, bet 2028. gadā jau pārspēt ‘Elsantu’. Ņemot vērā, ka pašlaik teju visās valstīs strauji palielinās zemeņu audzēšana siltumnīcās, kas prasa vairāk stādu, nekā audzējot laukā, šīs ambīcijas šķiet reālas.
Stādu audzēšana
Audzēšanai siltumnīcā, it sevišķi modernā, atklātā laukā dobēs audzēti kailsakņu stādi īsti neder. Tie mēdz būt inficēti ar jau minētajām infekcijām. Daudz drošāk ir izmantot substrātā podos vai kasetēs audzētos dēstus. Tātad ir svarīgi pievērst uzmanību rozešu stādīšanas brīdim, mēslošanas shēmai, augu attīstības fāzei (stādot rudenī), stādu izstādīšanas datumam un tāpat mēslošanai pēc pārstādīšanas (audzējot ogas).
Ja zemenes plāno audzēt divās apritēs – rudenī un pavasarī –, rudenī stādāmajiem stādiem jābūt ar trim ziednešiem. Tāds bija atskaites punkts zemeņu stādu audzētājiem Van den Elzen in Erp, kā arī konsultāciju un pētniecības firmai Delfi 2018. un 2019. gadā. Pēc firmas Limgroup speciālistu domām, ‘Limalexia’ gadījumā nav tik būstiski, vai rozetes stādīs jūlija pēdējā vai augusta pirmajā nedēļā. Svarīgāk ir pareizi noteikt slāpekļa devu – tai jābūt par 15–20% zemākai nekā ‘Elsantas’ stādiem.
Pēc stādaudzētāju novērojumiem, ‘Limalexia’ sakņu sistēma ir lielāka, kuplāka un ar lielāku skaitu sīko, smalko sakņu nekā ‘Elsanta’ stādiem, bet paiet ilgāks laiks, kamēr ‘Limalexia’ stādu saknes pilnībā apgūst substrāta apjomu podā.
Mēslošanas shēma
Stādu audzētājs Van den Elzen dalās ar mēslošanas shēmu, 2018. gadā audzējot stādus ar trim un pieciem ziednešiem. Substrāts sastāvēja no kokosa šķiedrām (50 daļas), perlīta (45 daļas) un granulēta dolomīta Dolokal (10 daļas). Vienam kubikmetram (1000 l) šā substrāta tika pievienoti 2,5 kg lēnas iedarbības mēslojuma Osmocote un 0,3 kg Micromax un Kernmix.
Stādus ar trim ziednešiem audzēja Batobak kasetēs ar deviņām ligzdām, bet ar pieciem ziednešiem – Batobak kasetēs ar 12 ligzdām. Katru nedēļu tika veikta fertigācija ar slāpekli.
Minētā stādaudzētāja konsultants iesaka, spraužot rozetes substrātā 32. k. n., uzsākt papildmēslošanu 34. k. n. un 34. un 35. k. n. iedot pa 5 kg N/ha; vēlāk līdz pat 43. k. n. katru nedēļu dot 3 x 5 kg N/ha, bet dažas nedēļas pirms stādu izņemšanas slāpekli vairs nelietot.
Ražas audzēšanas nianses
Ja ‘Limalexia’ ir paredzēta audzēšanai siltumnīcā rudenī un pavasarī, rozetes iesaka spraust substrātā jūlija pēdējā nedēļā. Šīs šķirnes agrīnums ir relatīvi garš, ražas atdeves laiks šajā gadījumā (agri spraužot rozetes) nodrošinās pietiekami daudz laika, lai augi ziemā paspētu uzkrāt nepieciešamo aukstuma stundu summu un spētu agri uzziedēt pavasarī, citādi nākamie ziedneši nenāks ārā, it sevišķi, ja siltumnīcu priekšlaikus sāks apkurināt. Arī rudens aprites laikā slāpekļa devai jābūt mazākai nekā parasti (audzējot ‘Elsantu’ vai citas izplatītas šķirnes). Lai to panāktu, barības šķīduma paskābināšanai slāpekļskābes vietā iesaka lietot sērskābi.
‘Limalexia’ patērē relatīvi daudz ūdens un kālija. Šī šķirne mazāk cieš no pārlaistīšanas. Audzējot substrāta maisos uz augstajām renēm, mēdz veidoties atsevišķas mitrākas vietas, kur lielākā daļa zemeņu šķirņu mēdz slimot. Ar ‘Limalexia’ tas nenotiek. Visās audzēšanas stadijās, sākot no pirmo ziedu atvēršanas, šai šķirnei jādod vairāk kālija, nekā paredz standarta zemeņu mēslošanas shēma.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
