Administratīvi sodīs 20
Pēc pārbaudes saimniecībā ceturtdien PVD pārstāvis Andris Veikšs sacīja: “Mums neizdevās gūt pierādījumus par poļu produkciju, taču darbs turpinās. Pārliecinājāmies, ka saimniecībai ir savi lauki, bet nelieli. Daļu produkcijas “Dižbajāri” iegādājušies no citas saimniecības laukiem, kas ir reģistrēta PVD. Tie ir viņu radinieki, bet radniecību nepētīsim,” teica Veikšs. Tomēr pārbaudes laikā konstatēts, ka saimniecība nav nodrošinājusi preces izsekojamību, un par to draud administratīvs sods. Cik liels tas būs, lems PVD teritoriālā struktūrvienība pēc tam, kad tiks saņemti visi dokumenti par pārbaužu rezultātiem. Šoreiz pārbaudi PVD saimniecībā veica pēc tam, kad tika saņemtas divas sūdzības, no tām vienā bija norādīts, ka “Dižbajāri” tirgo Polijas izcelsmes zemenes.
Jāsaka, ka iepriekš PVD pārbaudi veica arī tirdzniecības vietā, kur konstatēja – z/s “Dižbajāri” nav reģistrējusies PVD kā augu izcelsmes primārā ražotāja. Šāda reģistrācija jāveic gadījumos, ja tiek realizēts vairāk nekā 500 kg zemeņu gadā. Dienestā var nereģistrēties vien tad, ja ar zemeņu ražošanu nodarbojas fiziska persona, kura realizē ne vairāk par norādīto apjomu gadā. “LA” arī vaicāja PVD, vai zemnieku saimniecībai jāspēj dokumentāli apliecināt, ka tās saimniecībā ir zemes platības, kurās zemenes tiek audzētas. Neviens normatīvais akts šādu kārtību neparedz, taču, ja ir aizdomas, piemēram, saņemta sūdzība, ka zemnieku saimniecībai nemaz nepieder vai netiek nomāta zeme, uz kuras tiek audzētas zemenes, tad šāds dokuments var palīdzēt zemnieku saimniecībai pierādīt pretējo, kā arī dienests var pieņemt lēmumu pārliecināties, vai šādas platības patiešām eksistē un vai tajās tiek iegūtas zemenes, skaidro PVD pārstāve Ilze Meistere. Tomēr gan zemnieku saimniecībai, gan fiziskai personai tirdzniecības vietā pārbaudes brīdī ir jāspēj pierādīt produkcijas izcelsmi. Ja tirgotājs nevar uzrādīt pavaddokumentu, kurā atspoguļota izcelsme, PVD var veikt pārbaudi arī zemnieku saimniecībā.