Zemeņu kari Tīnūžos. Strīds starp “Dižbajāriem” un konkurentiem var novest līdz tiesvedībai 20
Strīds starp zemeņu tirgotājiem sākās pēc tam, kad šosejas Rīga–Koknese malā pie Tīnūžiem šogad tika izsniegtas vairākas atļaujas ogu tirdzniecībai. Iepriekšējos gados šajā vietā tirgojās vien zemnieku saimniecība “Dižbajāri”, kam šogad, pēc saimniecības pārvaldnieces Ingūnas Bedikeres teiktā, radās grūtības saņemt tirdzniecības atļauju. Kā “LA” jau vēstīja iepriekš (16.06.), “Dižbajāru” pārvaldniecei nācās saņemt saskaņojumus no Ikšķiles būvvaldes, arhitekta, “Latvijas valsts ceļiem” un kaimiņiem, kam ir piegulošā zeme teritorijai, kur notiks tirdzniecība, un tikai pēc tam pašvaldība viņai piešķīrusi tirdzniecības atļauju. Iepriekšējos gados šis process bijis vienkāršāks. Bedikere veltīja pārmetumus ne vien citiem ogu tirgotājiem, kas šmaucoties ar ogu izcelsmi, bet arī vietējai pašvaldībai par to, ka tā atbalsta poļu ogu tirgotājus. To noliedza Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. “Mēs neliekam nekādus šķēršļus! Iespējams, ka šajā gadījumā kundze sāpīgāk visu uztvēra. Viņai iepriekšējos gados šajā vietā bija monopols, tagad tur grib tirgoties arī citi kaimiņi, un rodas konkurence,” iepriekš teica Trapiņš, piebilstot, ka būtu nepieciešams pārliecināties, vai paši “Dižbajāri” tirgo savas zemenes. Šobrīd konkrētajā tirdzniecības vietā šosejas malā “Latvijas Valsts ceļu” piederības robežās izsniegtas trīs atļaujas un vēl viena atļauja tirdzniecībai pie privātīpašuma.
Solījumi paliek solījumi
Pēc “LA” publikācijas saņēmām vairākus sašutuma pilnus zvanus no ikšķiliešiem un tīnūžniekiem, kuri pārmeta Bedikerei melus. Zvanītāji apgalvoja, ka “Dižbajāriem” nav savu zemeņu lauku, un ieteica pārliecināties klātienē par pārvaldnieces vārdu patiesumu. Iespējams, viņa pati tirgo poļu ogas, tās uzdodot par vietējām – tā man teica ne viens vien zvanītājs. Pirms Jāņiem Bedikere mums solīja izrādīt savus laukus pēc vasaras saulgriežiem, taču, zvanot jau pēc svētkiem, viņas attieksme bija mainījusies. “Vai varat dot garantiju, ka pie mums neatbrauks konkurenti un nenomiglos mūsu zemenes? Mums pat PVD bail laist uz lauka. Baidāmies no konkurentiem, kuri mūs izseko, filmē un draud. Esam ieguldījuši tūkstošus, kurš tos segs?” jūnija pēdējā nedēļā mums teica Bedikere, atteicoties rādīt laukus. Viens esot pie mājas, bet otrs – lielākais – pie sadarbības partneres, kura aizbraukusi kāzu ceļojumā, līdz ar to Bedikerei neesot nekādu tiesību rādīt šo lauku. Viņa arī paziņoja, ka drīzumā sekos PVD pārbaudes un pēc tam viņa esot gatava tikties ar “LA”, līdzi ņemot dokumentus, taču par lauku rādīšanu nevarot būt ne runas.
Lai pārliecinātos par “Dižbajāru” lauku esamību, devāmies uz saimniecību laikā, kad tur notika PVD inspektoru vizīte. Ierodoties pagalmā, pajautājām tur sastaptajam saimniekam, vai viņam nebūtu pretenziju par mūsu klātbūtni. Saņēmām atbildi – vispirms tiksim galā ar PVD un tad ar jums. Tiesa, lauku sētā jautās satraukums – par to liecina saimniecības pārstāvju drudžainā pārvietošanās no iekštelpām uz saimniecības ēku. Pēc ilgākas gaidīšanas saimnieks teica, ka pārbaude nebūs ātra, un lika mums saprast, ka nekādas diskusijas ar mums todien vairs nenotiks. Sarunas laikā saņēmām zvanu no Bedikeres, kura pavēlēja braukt prom “uz savām mājām”, un, ja latviešu valodu mēs nesaprotot, to pašu atkārtoja krievu valodā. Viņa nokļuvusi slimnīcā pēc konkurentu uzbrukuma, un šobrīd viņai nebūtu vēlams satraukties. Jau dienas otrajā pusē Bedikere sazinājās ar “LA” vēlreiz, lai paziņotu, ka tiktos ar mums pēc tam, kad būs iznākusi no slimnīcas. Pārvaldniece sarunā neslēpa, ka šobrīd ažiotāža ir liela, tomēr saimniecība spējusi PVD darbiniekiem atspēkot pārmetumus.
