Zemeņu kari Ikšķilē 94
Neskaidrība par to, vai “Dižbajāri” varēs tirgot zemenes netālu no savas saimniecības – šosejas Rīga–Koknese malā –, ilga aptuveni mēnesi.
Saimniecības pārvaldniece Ingūna Bedikere sarunā ar “LA” stāsta – iepriekšējo gadu laikā saņemt tirdzniecības atļauju bijis vienkārši – viņa uzrakstīja iesniegumu, samaksāja noteikto nodevu un jau tajā pašā dienā atļauja bija rokā. Šogad Ikšķiles novada domes izpilddirektors Guntars Kurmis atstājis amatu, viņa vietā stājies Juris Rudens un sākušās problēmas. “Līdz šim mums tirdzniecība gāja ļoti labi, cilvēki bija iepriecināti iegādāties vietējo preci, dabūjām labu klientūru, bet to ievēroja arī poļu ogu tirgotāji, kas sāka tirgoties 50 m tālāk, radot mums konkurenci. Sākumā viņi teica, ka tirgo poļu ogas, tagad jau sāk pāriet uz Latvijas ogām, bet kurš var saprast, vai tās poļu vai vietējās, ja tas mainās pa dienām,” stāsta “Dižbajāru” pārvaldniece. Kad viņa ieradusies Ikšķiles novada domē pēc atļaujas, izpilddirektors Juris Rudens teicis, ka atļauju nedos, jo viena atļauja jau esot izsniegta. Kā zina teikt Bedikere, atļauju saņēmis Polijas ogu tirgotājs, kurš pirmais ieradies novada domē un uzrakstījis iesniegumu. Nespējot samierināties, “Dižbajāru” saimnieki vērsās pie sabiedrības, publicējot notiekošā aprakstu sociālajā tīklā “Facebook”. 18. maija ieraksts: “Jāņogas, ērkšķogas, upenes, zemenes aug, braucu kārtot Ikšķiles novada pašvaldībā ielu tirdzniecības atļauju. Un neiedod!
Arguments no Ikšķiles pašvaldības priekšsēdētāja vietnieka, Jura kunga…
– Nu pašvaldības priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (“Vienotība”) tagad izdomāja, ka jābeidz ielu tirdzniecība!
– Bet jūs pat esat iedevuši tirdzniecības atļauju cita pagasta poļu zemeņu tirgotājam?!
– Nu mēs nejautājam, no kurienes viņš ir un no kurienes nāk produkcija, pārpircējs vai audzētājs.
– Bet sanāk, ka jūs atbalstāt svešu biznesmeni, bet neatbalstāt sava novada zemnieku?
– Nu viņš pirmais atnāca un uzrakstīja, tāpēc viņam atļāvām. Bet tagad būs, nu jau var teikt – ir lēmums – vairs neatļaut! Induli Trapiņ, vietniek, Juronkuli (“Vienotība”), jūs – reāli pagasta saimnieki esat! Kādi ieteikumi?”
Pēc desmit dienām atļauja no pašvaldības vēl nav saņemta un “Dižbajāri” savā ierakstā “Facebook” atklāj iemeslus, kāpēc Ikšķiles pašvaldības priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (“Vienotība”) un viņa vietnieks Juris Rudens negrib izsniegt tirdzniecības atļauju zemnieku saimniecībai. Proti, zemnieki pārmet abiem Polijas preces lobēšanu. “Dižbajāri” gan publiski sola nemest plinti krūmos un paplašināt savus laukus, nonesot “vietējo mafiju” gan ar cenu politiku, gan kvalitāti.
Atbalstu “Dižbajāru” centieniem izrādīja daudzas sabiedrībā zināmas personas, tostarp juristi, politiķi, žurnālisti. Pēc publiski izskanējušā “Dižbajāri” saņēma pašvaldības vēstuli, ka tirdzniecības atļauja tiks izsniegta ar nosacījumu, ka jāsaņem saskaņojums no Ikšķiles būvvaldes, arhitekta, “Latvijas valsts ceļiem” un kaimiņiem, kam ir piegulošā zeme teritorijai, kur notiks tirdzniecība. Bedikere nedēļas laikā saskaņojumus saņēma un līdz ar to pašvaldībai nācās izsniegt arī tirdzniecības atļauju.
“Dižbajāru” pārvaldniece visvairāk ir šokēta par pašvaldības vadītāju attieksmi pret vietējo ražotāju. “Uz Tīnužu ceļa esam vienīgie vietējie ražotāji. Visi pārējie tirgo poļu ogas. Arī Ikšķiles tirgū notiek krāpšanās ar poļu ogām, tās uzdodot par vietējām. Nu kur vēl tālāk?” jautā Bedikere. Viņa ir šokēta arī par to, ka dažas dienas pēc tam atļauja tirgot Polijas zemenes tieši vienu metru pirms “Dižbajāriem” saņēmusi lietoto apģērbu tirdzniecības pārstāve. “Viss ceļš Ikšķiles novadā un Ikšķiles tirgū, kura projekts ir izmaksājis pieklājīgas summas, ir okupēts ar Polijas, Spānijas, Grieķijas preci. Vieta, kur hektāriem plešas Tīnūžu novada lauksaimniecības zemes. Tīnūži spētu ne tikai nodrošināt visu Ikšķili, bet arī Rīgu ar lauksaimniecības precēm!” emocionāli vēsta “Dižbajāru” pārvaldniece. Tomēr arī pēc atļaujas saņemšanas nedienas zemnieku saimniecībai turpinājās – dažas dienas vēlāk tirdzniecības vietā ieradās pašvaldības policija un konstatēja – “Dižbajāru” tirdzniecības vieta atrodas 1,5 m no saskaņotās atļaujas vietas.
Vaicāju Ikšķiles novada domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam, kāpēc šāda neieinteresētība izsniegt atļauju vietējam zemniekam. “Kādas muļķības!” viņš attrauc telefonsarunā ar “LA”. Trapiņš skaidro, ka nevienam nav problēmu saņemt tirdzniecības atļauju, taču tad jāizpilda virkne saistošo noteikumu, tostarp jāsaņem saskaņojums no būvvaldes, “Latvijas valsts ceļiem”. “Mēs neliekam nekādus šķēršļus! Iespējams, ka šajā gadījumā kundze sāpīgāk visu uztvēra. Viņai iepriekšējos gados šajā vietā bija monopols, tagad tur grib tirgoties arī citi kaimiņi un rodas konkurence,” skaidro Trapiņš. Viņš arī norāda, ka Latvijā situācija ir tāda, ka zemenes tiek pirktas visur, turklāt poļu prece neesot tā sliktākā. Trapiņš arī vērš uzmanību uz to, ka vietā, kur “Dižbajāri” tirgojas – šosejas malā, kur sākas Tīnūžu–Kokneses ceļš –, jāizvērtē drošības situācija. “Dodot šādu atļauju, pašvaldība uzņemas atbildību,” piebilda Trapiņš. Viņš gan piebilst, ka būtu jāpārliecinās, vai “Dižbajāri” tirgo paši savas zemenes, bet pašvaldībā šādas prakses neesot. Sašutusi par to ir Bedikere, kura saimniecībā audzē zemenes 3,5 ha platībā.
Asociācijas “Latvijas Dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš par Ikšķiles zemeņu kariem nebija dzirdējis. Viņam gan pienāk signāli, ka Alūksnē, Balvos un citviet brauc apkārt mazie busiņi, kur starp importa precēm ir dažas Latvijā audzētas, bet viss tiek uzdots par vietējo preci. Te nu gan būtu darbs kontrolējošiem dienestiem. “Šādā gadījumā būtu vajadzīgs arī vienots pavadzīmju reģistrs, bet tāda nav,” rezumē Bērziņš.
