Zemeņu bioloģiskajā aizsardzībā jāpārskata tehnoloģijas 0
Zemeņu audzēšana atklātā laukā un siltumnīcās kļūst arvien populārāka visā pasaulē. Ņemot vērā, ka pieejamo ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu klāsts ļoti strauji sarūk, audzētāji ir spiesti meklēt alternatīvas, tostarp mikroorganismus saturošus līdzekļus un entomofāgus. Dzīviem organismiem ir savas vides prasības, kas obligāti jāņem vērā, tāpēc audzētājiem jāmācās un jārada pašiem jaunas audzēšanas tehnoloģijas.
Sakņu infekcijas
Audzējot zemenes siltumnīcās un laukā, lielas problēmas rada sakņu infekcijas. Zemeņu stādus tradicionāli audzē atklātā laukā, kur daļu augu neizbēgami inficē augsnē mītošie patogēni Phytophtora cactorum un Rhizoctonia sp. Pat vislabākajā stādu audzētavā stādu vākšanas un gatavošanas realizācijai laikā nav iespējams atšķirot inficētus augus, jo tiem nav vizuālo pazīmju. Problēmas atklājas tikai pēc zemeņu izstādīšanas pastāvīgā vietā, kad daļa augu sāk atpalikt augšanā, nīkuļo un pat aiziet bojā. Veselus, neinficētus stādus varētu izaudzēt vienīgi siltumnīcās inertajos substrātos, bet tas ir dārgi un pagaidām vēl netiek plaši darīts arī ārzemēs.
Viss, ko zemeņu audzētājs var darīt, ir maksimāli nodrošināt augiem labvēlīgus augšanas apstākļus – rūpīgi sagatavot augsni vai substrātu, pārdomāt mēslošanas shēmu, kā arī lietot mikrobioloģiskus mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus. Veselīgas, spēcīgas saknes nodrošina labāku barības elementu uzņemšanu augā, tādējādi padarot spēcīgāku arī augu un veicinot tā dabiskās pretošanās spējas slimībām un kaitēkļiem. Tomēr arī mikrobioloģiskiem līdzekļiem mēdz būt savas blaknes.
Ne visur vienāda efektivitāte
Visā pasaulē ir plaši izplatīti mikrobioloģiskie līdzekļi, kas satur sēnes Trichoderma harzianum noteiktus celmus. Tā Kalifornijā (ASV) zemeņu audzētāji atklātā laukā plaši lieto firmas Koppert līdzekli NatuGro, kura sastāvā ietilpst šī sēne, un ik gadu iegūst ražas pieaugumu par 10–15% salīdzinājumā ar neapstrādātiem laukiem. Ražas pieaugumu galvenokārt nodrošina lielāks ziedu skaits uz augiem. Tomēr citās valstīs šāds efekts ne vienmēr tiek novērots.
Firmas speciālists Marks van der Verfs uzskata, ka liela loma ir slāpekļa uzņemšanas augā veicināšana. Veselīgas, spēcīgas saknes uzlabo auga apgādi ar barības elementiem, tostarp nitrāta formas slāpekli. Savukārt pārmērīgs nitrātu daudzums augā padara to vairāk atraktīvu un pieejamu kaitēkļiem un infekcijām. Jāuzsver, ka runa nav par ogām, bet tieši par augu.
Holandē zemeņu stādu mēslošanu mēdz koriģēt, ņemot vērā nitrātu daudzumu lapu kātiņu sulā, kur to līmenis mēdz sasniegt 4000–5000 mg/kg (svaigas masas). Palielināts nitrātu daudzums veicina arī laputu, tripšu un tīklērces izplatību zemenēs.
Vai ir iespējams samazināt slāpekļa devu?
2018. gadā firma Koppert uzsāka kopīgu pētījumu ar Holandes pētījumu un konsultāciju firmu NovaCrop Control (NCC), kas jau vairāk nekā 10 gadu nodarbojas ar augu sulas analīžu veikšanu. Pētījuma mērķis: noteikt slāpekļa (N) devas samazināšanas iespējas, audzējot zemenes, izmantojot līdzekli NatuGro. Jau agrāk veiktos pētījumos tika noskaidrots, ka zemeņu šķirnes ‘Elsanta’ ražība nekrītas, samazinot standarta slāpekļa devu.
NCC speciālists Sjerds Smits 2017. gadā veica šīs firmas speciāli aprīkotā siltumnīcā pētījumu, salīdzinot četras slāpekļa mēslojuma devas šķirnes ‘Elsanta’ audzēšanā. Zemenes audzēja kokosšķiedru substrātā. Tika salīdzināti četri slāpekļa mēslojuma līmeņi un novērtēta slāpekļa devas ietekme uz zemeņu ražu un laputu izplatību. Pētījuma gaitā uz katra auga tika izlaists noteikts laputu skaits, lai varētu izsekot populācijas attīstības dinamiku. Laputis tika izvēlētas tādēļ, ka to kolonijas ir mazkustīgas un var viegli uzskaitīt kaitēkļu skaita izmaiņas. Pētnieks vēlējās noteikt, līdz kādam līmenim ir iespējams samazināt slāpekļa devu, nezaudējot ražu vai tās kvalitāti.
Audzējot zemenes kokosšķiedru substrātā, standarta N deva ir 9 mmol/l. Pētījumā salīdzināja 50%, 75%, 100% un 125% standarta devas, proti, 4,5 mmol/l, 6,75 mmol/l, 9 mmol/l un 11,25 mmol/l. Augu sulā regulāri noteica 16 makro un mikroelementu daudzumu, pētot saikni starp zemeņu slimību un kaitēkļu ieņēmību un nitrātu daudzumu sulā, proporciju K:Ca un atsevišķu mikroelementu daudzumu. Pētījumu veica trīs atkārtojumos. Novērtējot ražu, uzskaitīja tā lielumu, dinamiku, ogu lielumu un kvalitāti.
Pētniekam par pārsteigumu izrādījās, ka ogu daudzums un lielums visos variantos bija vienāds, tātad arī raža faktiski neatšķīrās. Vismazāk laputu bija variantā ar 50% slāpekļa devu. Tiesa, šajā variantā augi bija par daudz skraji un pētnieks nerekomendē audzētājiem steigties ar krasām mēslošanas shēmas izmaiņām. Ir svarīgi kontrolēt slāpekļa uzņemšanu augā. Gadījumos, kad sakņu sistēma nav pietiekami labi attīstīta, slāpekļa devas samazinājums pat līdz 75% standarta līmeņa var būtiski samazināt tā nonākšanu augā. Tas ir sevišķi riskanti rudenī, audzējot substrātos, kad laistīšanas devas tiek samazinātas un kopā ar tām izmainās barības elementu devas.
Turpmākos pētījumos tiek plānots noteikt, kā augu pretošanās spējas ietekmē slāpekļa forma – nitrātjons, amonija jons, amīdi vai amīnskābes.
Arī sīkbūtnes grib ēst
2018. gadā firmas NCC pētījumu siltumnīcā, kur zemenes audzē augstajās renēs kokosšķiedru substrātā, bija uzsākti jauni pētījumi. Vairākas remontantas šķirnes audzēja kokosšķiedrās, lietojot līdzekli NatuGro. Jāteic, mikrobioloģisko līdzekļu lietošana nav tik vienkārša, arī sīkbūtnēm jānodrošina pilnvērtīga ēdienkarte. Tieši tāpēc, lietojot NatuGro, trihodermas populāciju regulāri piebaro ar speciāli izstrādātiem līdzekļiem VidiParva un VidiTerrum, kuru sastāvu ražotāji neatklāj. Šajos pētījumos ar līdzekli Trianum (Trichoderma harzianum T-22) bagātināja substrātu pirms zemeņu izstādīšanas un vēlāk to lietoja regulāri ik pēc astoņām nedēļām. Tāpat audzēšanas sākumā zemenes apstrādāja ar līdzekli VidiParva, ko atkārtoti lietoja ik pēc četrām nedēļām. Savukārt līdzekli VidiTerrum iestrādāja pirms stādīšanas un turpmāk lietoja katru nedēļu. Zemeņu mēslošana tika veikta pēc tradicionālas shēmas ar barības šķīdumu katrā laistīšanas reizē.
Pētījuma gaitā laboratorijas NCC speciālisti ik nedēļu veic veco un jauno lapu sulas analīzes, nosakot visu makro un mikroelementu daudzumu. Pētījuma mērķis – noskaidrot, kā izmainās barības elementu uzņemšana augā, lietojot dažādas mēslojuma devas, un kā tas ietekmē laputu populācijas attīstību uz zemenēm.
Ko tas viss dod Latvijas zemeņu audzētājiem?
Pētījuma rezultāti vēl nav publicēti, bet pati ideja ir ļoti interesanta. Mikrobioloģisko līdzekļu darbību lielā mērā ietekmē vietējie agroklimatiskie apstākļi, tāpēc to efektivitāte Latvijā var atšķirties no Holandes vai Beļģijas rezultātiem. Latvijā šogad ir pieejami vairāki mikrobioloģiskie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi – Trihodermīns, Serenade Aso, Mycostop – un ir gaidāmi vēl daži. Noteikti ir vērts lietot kādu no tiem zemeņu sakņu apstrādei pirms stādīšanas vai bagātināt ar tiem augsni, gatavojot lauku stādīšanai. Arī ražojošo lauku rindstarpās ir vērts iestrādāt kādu no šiem līdzekļiem. Līdzekļi nav lēti, un, iespējams, neizdosies apstrādāt visu stādījumu.
Protams, zinātniski korektu pētījumu audzētāji nespēj veikt laika trūkuma dēļ, tomēr ir vērts atrast laiku, lai pavērotu atšķirību starp apstrādātiem un neapstrādātiem laukiem. Tāpat ir vērts pasekot līdzi slāpekļa un citu elementu daudzumam zemeņu lapās. Atklātā laukā audzētājam ir grūtāk ietekmēt barības elementus augā, un tieši tāpēc ir svarīgi laikus un regulāri sekot to faktiskajam daudzumam. Ja slāpekļa lapās ir par daudz (mmol/l vai % no normas), audzētājam vērīgāk jāapskata augi un jābūt gatavam augu aizsardzības pasākumu veikšanai.
Zemeņu audzēšana nebeidzas ar ražas novākšanu, stādījumi jāuztur veseli līdz pašām sezonas beigām, lai arī nākamgad iegūtu bagātu un veselīgu ražu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
