Zemenes visu sezonu. Profesionāļa padomi par saldēto zemeņu stādu audzēšanu 0
“Mani ieintriģēja saldētie jeb frigo zemeņu stādi. Vai tos var nopirkt arī nelielā skaitā? Šogad jāstāda zemenes, gribētu tās iestādīt.” DACE BAUSKAS NOVADĀ
No kā atkarīgs ražas lielums
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa teic, ka saldēto zemeņu stādu raža atkarīga no to lieluma. Stādaudzētāji tos šķiro pēc sakņu kakliņa diametra, jo no tā atkarīgs potenciālais ziednešu skaits un iespējamā raža.
Ja vēlas labu ražu iegūt jau pirmajā gadā, jāizvēlas stādi ar lielāko sakņu kakliņu diametru: A+ (14–18 mm) vai A++ (virs 18 mm). Stādot A (9–14 mm) vai B (6–9 mm) kategorijas stādus, jārēķinās, ka kārtīga raža būs tikai nākamajā gadā. Jāņem vērā, ka A++ kategorijas stādi veido 3–4 ziednešus, A+ kategorijas – 2–3 ziednešus, bet A kategorijas – 1–2 ziednešus. B kategorijas stādi ir vājāk attīstīti, tie spēj izveidot vienu vāji attīstītu ziednesi, arī ogu skaits un lielums augiem ir niecīgs. B kategorijas zemenēm stādīšanas gadā jāizkniebj ziedneši, lai stādi labi ieaugtos un nākamajā sezonā bagātīgi ražotu.
Stāda pēc iespējas agrāk
Frigo jeb aukstumā glabātajiem stādiem ražu iegūst noteiktos (prognozējamos) termiņos. Parasti raža ienākas 6–8 nedēļas pēc iestādīšanas. Pirms stādīšanas aukstumā glabātie stādi pakāpeniski jāatlaidina – augus vakarā iemērc aukstā ūdenī un nākamajā dienā stāda. Darbs jāveic pēc iespējas ātrāk, jo augi strauji sāk dzīt lapas un saknītes. Ja ar stādīšanu kavējas, dēsti slikti iesakņojas.
Izstādot saldētos stādus ik pēc noteikta laika perioda, ražu var vākt ilgstoši. Taču jo vēlākos termiņos stāda, sevišķi agrās šķirnes, jo vairāk samazinās ražošanas potenciāls. Tas nozīmē, ka ražas iegūšanai atklātā laukā agrās šķirnes jābeidz stādīt maija beigās. Šķirnēm ar vidēju ražas ienākšanās laiku frigo stādus var stādīt arī jūnijā un vēlāk, jo tām ražas potenciāls samazinās lēnāk.
Dobēs vai vagās
Frigo zemenes uz lauka var audzēt dobēs vai vagās. Dobēs visbiežāk stāda piemājas dārzos, kā arī ja augsni mulčē ar melno plēvi vai arī virs augiem veido plēves tuneļus. Dobes veido 10–15 cm augstas, lai neveidojas lieks mitrums un pavasaros tās ātrāk iesiltu. Visbiežāk ierīko divrindu dobes ar attālumu starp rindām 20–25 cm. Jāraugās, lai no rindas līdz dobes malai vēl būtu 15–20 cm, lai ogas neliektos pāri dobes malai. Augus rindā stāda pamīšus 25–30 cm attālumā citu no cita. Starp dobēm veido 70–100 cm platus celiņus, lai pa tiem varētu brīvi pārvietoties.
Audzēt 15–20 cm augstās kartupeļu vagās ieteicams, ja augsne ir smaga, mitra. Nav ieteicams vagas veidot pārāk augstas, jo kailsala gadījumā ziemā var ciest zemeņu saknes. Audzējot vagās, augsne agrāk iesilst, augiem ir nodrošināts pietiekams apgaismojums, tie labāk attīstās, arī ogas ir vieglāk nolasīt.
Stādot zemenes, nedrīkst apbērt cera centru, kur ir augšanas pumpurs. Tās jāstāda tik dziļi, lai sakņu kakliņš būtu vienā līmenī ar augsnes virsmu.
Lai iegūtu par 7–10 dienām agrāku ražu, tūlīt pēc stādīšanas ieteicams zemenes nosegt ar agrotīklu. Parastais agrotīkls (17g/m2) pasargā no salnām līdz –2 oC, bet biezāks agrotīkls – arī no zemākām temperatūrām. Segmateriālu noņem zemeņu ziedēšanas laikā, bet, ja gaidāmas aukstas naktis, agrotīklu uzsedz atpakaļ.
Plaša šķirņu izvēle
Latvijas apstākļos labi sevi parādījušas vairākas šķirnes, piemēram, ‘Sonata’, ‘Daroyal’, ‘Darselect’, ‘Honeoye’, ‘Malwina’ – tām ir samērā laba ziemcietība. Visjutīgākās ir ‘Rumba’ un ‘Florence’, tās var izsalt –20…–23 °C, tāpēc kailsalā stādījumus ieteicams piesegt ar salmiem vai agrotīklu vairākās kārtās.
Dažas dārza preču un stādu izplatītājas firmas šajā sezonā piedāvā jaunas šķirnes, kas Latvijas apstākļos nav pietiekami pārbaudītas:
• ‘Elly’ – agrīna šķirne, ražībā līdzīga ‘Clery’. Ogas stingras, ar labu garšu.
• ‘Gariguette’– agrīna šķirne, ogas iegarenas, spilgti sarkanas, ar teicamu garšu.
• ‘Romina’ – agrīna šķirne, ogas koniski ieapaļas, saldas, pietiekami stingras.
• ‘Sonsation’ – šķirnes ‘Sonata’ aizstājēja. Vidēja, ienākas reizē ar šķirni ‘Sonata’. Ogas lielas, stingras, spīdīgas, ar skaistām dzeltenām sēkliņām. Raža izlīdzināta.
• ‘Malling Centenary’ – vidēji agra, ražīga šķirne. Ogas stingras, transportējot izturīgas, ar ļoti labām garšas īpašībām. Var audzēt laukā un siltumnīcās.
• ‘Konia’ – vidēji agra šķirne. Ogas spīdīgas, stingras, koniskas, garšīgas.
Bieži sirgst ar slimībām
Neraugoties uz to, ka ievestajiem stādiem izcelsmes valstī veikta fitosanitārā pārbaude un tie izskatās veseli, bieži vien tie ir inficēti ar sakņu slimībām, visbiežāk ar zemeņu sakņu kakla puvi. Lielāko kaitējumu šīs slimības nodara smagās, mālainās augsnēs.
Lai izvairītos no sakņu puvēm, importa zemeņu stādus īsi pirms stādīšanas der apstrādāt ar fungicīdiem, piemēram, sistēmas iedarbības preparātu Aliette (II klase). Saknes uz 15–20 minūtēm iemērc 0,2–0,3% darba šķidrumā.
“Pērkot zemeņu stādus, ieteicams tirgotājiem pieprasīt fitosanitāro sertifikātu vai šķirņu pasi. Ja vēlāk audzētājam radīsies kādas pretenzijas par stādu izkrišanu dēstu kvalitātes dēļ, viņš varēs vērsties pie tirgotāja vai Valsts augu aizsardzības dienestā,” skaidro Sarmīte Strautiņa.
Kur iegādāties
• Zemnieku saimniecībā Melnalkšņi, iepriekš pasūtot, var iegādāties no Nīderlandes un Vācijas ievestus frigo stādus (‘Elly’, ‘Gariguette’, ‘Wendy’, ‘Daroyal’, ‘Clery’, ‘Romina’, ‘Kimberly’, ‘Rumba’), kas paredzēti stādīšanai atklātā laukā. Minimālais daudzums – 100 stādu no šķirnes, cena: vidēji 0,25 eiro/gab.
• SIA Garden Plast tirgo no Nīderlandes ievestus frigo zemeņu stādus (‘Malwina’, ‘Rumba’, ‘Sonata’, ‘Darselect’ u.c.) par 0,15–0,50 eiro/gab., minimālais daudzums – 150 stādu.
• IK Migl Dārzi piedāvā pašaudzētos frigo zemeņu stādus: A+ kategorijas – par 0,20 eiro/gab., A++ par 0,25 eiro/gab. Šķirnes: ‘Karioko’, ‘Darselect’, ‘Sonata’, ‘Clery’, ‘Sonsation’, ‘Malling Centenary’, ‘Konia’ u.c.
• SIA Pakavs veikalos Viss lauksaimniekam ik gadu, iepriekš pasūtot martā (šopavasar pasūtījumus vairs nepieņem), var saņemt saldētos importa stādus no aprīļa vidus. Minimālais daudzums – 20 stādu.
UZZIŅA
Frigo zemeņu stādīšana pavasarī:
+ augsne ir mitra, tāpēc dēsti labāk iesakņojas, mazāk jālaista
+ augi ir labāk ieaugušies un labāk pārziemo nekā vasarā stādītie
