Praktiskā pieredze. Labākās zemeņu šķirnes audzēšanai uz lauka un siltumnīcā. 1
Latvijas laukos ģimenei ir liela vērtība. Tikai savstarpēji palīdzot cits citam un atbalstot, var gūt panākumus. Kopā vieglāk pārciest arī neveiksmes. Saimniekošanai lielāku jēgu un stimulu dod arī tas, ka redzams – būs darba turpinātāji. Viens no tādiem ģimenes uzņēmumiem ir IK “MIGL dārzi”, kas atrodas Laidu pagastā, apmēram 35 km no Kuldīgas. Tā galvenā darbības nozare ir zemeņu audzēšana.
Uzņēmumam pieder arī ap 10 ha liels augļu dārzs, kur pārsvarā aug vecas ābeles un bumbieres, tādējādi augļi piemēroti galvenokārt sulas ieguvei, taču plānots ierīkot arī jaunus stādījumus. Ir arī hektārs upeņu, kuras gan audzēt tādā platībā neatmaksājoties. Nesen Kazdangā iegādāti 13 dīķi, kur plānots audzēt zivis.
Kā viss sācies
Uzņēmuma izveidotāji ir Gulbju ģimene. Galvenais saimnieks – Ilmārs, taču darbībā ir iesaistīta visa ģimene: sieva Līga un bērni – Gustavs (15 g.) un Melanija Elma (10 g.), kā arī vecvecāki. Nesen ģimenei pievienojusies jauna atvasīte – Elizabete, kura arī nākotnē noteikti būs labs palīgs. Līga ir galvenā zemeņu stādītāja un ogu tirgotāja, bet bērniem sadalīti citi pienākumi, galvenokārt tā ir ziednešu izgriešana stādu laukos, par ko viņi saņem arī atbilstošu atalgojumu. Kopšanas darbos un ražas vākšanā nevar iztikt arī bez papildu strādniekiem. Tos saimnieks atved no tuvējās apkārtnes un pat no Skrundas.
Pirmās zemenes saimniecībā tika iestādītas 2001. gadā 0,2 ha platībā. Zemeņu audzēšana iepatikusies, un pamazām platības palielinājušās līdz pat 10 ha (2017. gadā). Pieaudzis arī audzēto šķirņu skaits: no četrām (2011. gadā) līdz 33 šķirnēm (2018. gadā). Šķirņu sortiments ir tik plašs tāpēc, ka saimniekiem patīk eksperimentēt, meklēt, kuras šķirnes vietējiem apstākļiem piemērotākas, izvērtēt dažādus jaunumus, kā arī saimniecībā nodarbojas ar stādaudzēšanu, kam nepieciešams arī attiecīgs sortiments.
Laika gaitā izmēģinātas arī dažādas tehnoloģijas – gan tradicionālā audzēšana uz lauka bez mulčas, gan audzēšana ar salmu mulču, gan dažādām sintētiskajām mulčām – melno un balto plēvi, polipropilēnu. Platības aprīkotas ar pilienveida apūdeņošanas caurulītēm, ūdens apūdeņošanai tiek pievests ar mucu no tuvākajiem dīķiem. Taču pagājušajā sausajā sezonā pietiekamu mitruma daudzumu nav bijis iespējams nodrošināt.
Attēlā – Pavasarī ražas steidzināšanai daļu platību nosedz ar agrotīklu
Pēdējos gados zemeņu lauka platības tiek samazinātas, kam par iemeslu ir gan maijvaboļu kāpuru postījumi, gan lielais roku darbs, kas jāiegulda to audzēšanā. Tagad lauka zemenes kopumā aizņem ap 8 ha, no kuriem 4,5 ha ir stādu audzēšanai. Toties pamazām saimniecībā tiek attīstīta audzēšana segtajās platībās, kas ļauj pagarināt zemeņu ražošanas sezonu un atvieglot kopšanas darbus. Pirmā plēves siltumnīca uzcelta 2017. gadā, un nu jau tādas ir trīs, kopā aizņemot 0,2 ha. Viss taisīts pašu spēkiem, neizmantojot nekādus kredītus. Vienai siltumnīcai ir dubultās plēves segums, un to ziemā var apkurināt, lai ogas varētu iegūt pēc iespējas agrāk. Šogad gan kurināts mazāk. Pārējās siltumnīcas ir ar vienas kārtas plēves segumu.
Tā kā saimniekiem nav speciālās lauksaimniecības izglītības, audzēšanā lielākoties viss apgūts pašmācībā, gan pašiem eksperimentējot, gan izpētot interneta resursus, gan arī vērtējot citu audzētāju pieredzi. 18 gadu laikā apgūta pietiekama pieredze zemeņu audzēšanā uz lauka, taču audzēšana segtajās platībās prasa daudz vairāk zināšanu, tāpēc sākotnēji tiek pieļauts arī daudz kļūdu un ne vienmēr viss izdodas, kā iecerēts, taču saimnieki uz to visu raugās optimistiski un ir apņēmības pilni iesākto turpināt.
Attēlā – Vislielākās problēmas laukā sagādā maijvaboles – augu izkritumi maijvaboļu bojājumu dēļ.
Stādu audzēšanas bizness pilnveidojas
Sākot audzēt zemenes, saimniecībā sāka paši audzēt arī stādus – sākumā vairāk pašu vajadzībām, vēlāk arī tirgošanai. 2014. gadā saimniecība kā stādaudzētava reģistrējās VAAD. 2015. gadā nolēma pamēģināt paši ražot arī frigo stādus, ko rok vēlu rudenī, kad augiem iestājies miera periods, un līdz izstādīšanai glabā aukstumā. Līdz šim Latvijā bijuši vairāki mēģinājumi šādus stādus ražot, taču tie neguva sekmes. Stādu glabāšanai nepieciešamas aukstuma kameras, kas ļoti stabili notur -1,5±0,5 °C temperatūru. Šogad saimniecībā šāda kamera ar 12 m2 platību iegādāta. Pašu saražotos frigo stādus saimniecība stāda savās siltumnīcās, nelielu daudzumu šogad arī pārdeva. Lai iegūtu lielāku pirmo ražu, uz lauka paši tagad stāda lielos stādus, kas iepriekš vienu sezonu izmantoti kā mātesaugi jauno stādu izaudzēšanai. Tos ražas vākšanai izmanto divas sezonas.
Iepriekšējā gada sausā sezona bijusi ļoti nelabvēlīga stādu audzēšanai, izaudzēts un pārdots vien 30 000 stādu, aukstuma glabātavā ievietoti 40 000 stādu. Citos gados pārdots ap 200 000 stādu. Intensīvi tiek domāts par stādu rakšanas mehanizēšanu. Pagaidām tam tiek izmantots kartupeļu kratītājs, bet nākotnē domā pielāgot kartupeļu rakšanas kombainu.
Labākās šķirnes audzēšanai laukā
Uz lauka lielākās problēmas parasti sagādā kailsals ziemā un pavasara salnas ziedēšanas laikā, kā arī maijvaboļu kāpuru bojājumi.
Pēc ilggadīgās saimnieka pieredzes no audzētajām šķirnēm lauka apstākļos vienmēr labas ražas devušas ‘Senga Sengana’, ‘Induka’, ‘Pandora’, ‘Pegasus’, ‘Karioko’, kas labi pārziemo vietējos apstākļos. Pēc labvēlīgām ziemām laba raža iegūta arī šķirnei ‘Korona’. Ziemā visvairāk apsalst ‘Florence’ un ‘Rumba’.
Pavasara salnās visvairāk parasti cieš agri ziedošās šķirnes, piemēram, 2017. gada pavasarī šķirnēm ‘Venta’, ‘Sara’ un ‘Clery’ nosala līdz pat 80% ziedu.
Attēlā – Agrīnā šķirne ‘Clery’ ir viena no garšīgākajām, tikai tā jāvāc pilngatavībā.
Daži saimnieka vērtējumi:
‘Karioko’ – ziemcietīga, ļoti ražīga, var audzēt vienā vietā daudzus gadus, labi padodas audzēšanai gan bez mulčas, gan uz melnās plēves mulčas, veido lielas ogas ar piesātinātu zemeņu garšu. Pumpurus parasti daudz bojā aveņu ziedu smecernieks. Ar vidēju ogu ienākšanās laiku, bet var arī steidzināt;
‘Darselect’ labāk padodas, ja audzē ar plēves mulču. Šķirnei nepatīk salmu mulča. Prasīga pret mitrumu un fosfora mēslojumu. Pirmās ogas ļoti lielas. Ieņēmīga pret ērci, slimo arī ar miltrasu. Prasīga pret mitrumu;
‘Elvira’ aug samērā labi, ogas tikpat lielas kā ‘Indukai’, bet mazāk skābas, stabila šķirne, patīk;
‘Venta’ labi pārziemo, taču ziedi var ciest pavasara salnās. Audzē, jo ļoti laba ogu garša;
‘Sara’ samērā labi pārziemo, taču ziedi var ciest pavasara salnās. Audzē, jo ļoti laba ogu garša. Šķirne labi aug, gan audzējot ar salmu mulču, gan melnās plēves mulču. Daudz stīgo;
‘Malwina’ nepatīk, jo to daudz bojā tripsis. Šķirne arī maz stīgo;
‘Honeoye’ ražība vidēja. Ogas lielas, pievilcīgas, ar paskābu garšu. Var lasīt katru dienu, jo intensīvi gatavojas;
‘Clery’ – lielas, skaistas, garšīgas ogas, labi glabājas. Ļoti agri zied, tāpēc pirmie ziedi parasti apsalst. Ražība uz lauka laba;
‘Daroyal’ ziemās apsalst. Ogas jāvāc bieži, jo pārgatavojoties kļūst tumšas, ar brūnganu nokrāsu, rūgtenu piegaršu. Prasīga pret mitrumu;
‘Pandora’ – nedrīkst pārmēslot ar slāpekli, jo veidojas liels lapojums un maza raža, prasīga pret mitrumu, nepieciešama cita šķirne apputeksnēšanai;
‘Senga Sengana’ – izturīga, pieticīga, vienmēr devusi labas ražas.
Saimniecībā novērots, ka uz melnās plēves mulčas labi aug šķirnes ‘Karioko’, ‘Darselect’, ‘Honeoye’, ‘Sara’. Slikti aug šķirne ‘Polka’.
Pirmie spriedumi par šķirnēm siltumnīcās
Siltumnīcās zemenes audzē uz pašgatavotiem koka kaskādveida plauktiem trīs stāvos 20 litru tilpuma maisos. Maisus sagatavo uz vietas saimniecībā. Sākumā maisu pildīšanai izmantoja dārza augsni, bet tagad – pašu sagatavotu substrātu. Katrā maisā stāda 3–4 stādus. Stādījumi aprīkoti ar pilienveida apūdeņošanu, caur kuru tiek veikta arī mēslošana. Papildus vēl mēslojumu smidzina arī uz lapām. Stādīšanai izmanto pašu audzētus un aukstumā glabātus stādus. Lai ziedi labāk apputeksnētos, izmanto kompresoru, ar kuru ziedēšanas laikā pārstaigā siltumnīcu ik pēc divām nedēļām.
2017. gadā, kad stādījumi vēl bija tikai vienā plēves seguma siltumnīcā, ko ziemā apkurināja, visagrāk ogas ienācās šķirnei ‘Clery’, kurai pirmās sārtojās jau aprīļa beigās. Ogu tirgošana gan sākusies tikai 23. maijā. Saimniekam patīk šī šķirne, jo tai raksturīgas lielas ogas, notur ogu lielumu visu ražošanas laiku, ogas ar labu kvalitāti un garšu, taču pūst, tāpēc jāmiglo pret puvi. Šķirne vairāk piemērota audzēšanai segtajās platībās, jo uz lauka apsalst.
Labi siltumnīcā šajā gadā sevi parādīja arī šķirnes ‘Honeoye’ un ‘Darselect’, taču ‘Honeoye’ ogas ir grūtāk pārdot, jo tās ir patumšas un skābākas nekā citām šķirnēm. ‘Darselect’ ogas pārdošanā bija vispieprasītākās, jo lielas, ar labu garšu. Pēc novērojumiem – šķirne aug lēnāk nekā citas šķirnes un ir ieņēmīga pret ērci.
Visvairāk siltumnīcā nepatika šķirne ‘Polka’, kas gan veidoja daudz ogu, tomēr tās bija sīkas, ienācās salīdzinoši vēlu, saimniekam nepatika arī ogu garša, kas esot tukši salda.
Šķirnei ‘Sonata’ ražība bija ļoti laba, taču siltumnīcā strauji kritās ogu lielums, nedaudz bija arī zemeņu ērces bojājumi. Trūkums ir arī lielais lapojums.
2018. gadā zemenes tika audzētas trijās siltumnīcās, kur zemenes bija stādītas dažādos termiņos, lai varētu pagarināt ražošanas sezonu.
Ļoti agrai ražai zemenes tika stādītas februāra vidū, izmantojot šķirnes ‘Clery’, ‘Darselect’, ‘Daroyal’, ‘Joly’, ‘Dely’, ‘Sonata’ un ‘Rumba’. Siltumnīca pa ziemu un pavasarī apkurināta. Šajā siltumnīcā zemenes sāka ziedēt marta 2. dekādē, ražu sāka vākt aprīļa beigās un beidza jūnija vidū. Visagrākās no iestādītajām šķirnēm bija ‘Clery’ un ‘Rumba’. Visražīgākās bija ‘Clery’, ‘Joly’, ‘Dely’ un ‘Rumba’. Laba raža bija arī šķirnei ‘Dayoral’, taču mazs ogu izmērs.
Nedaudz vēlākai ražai zemenes tika stādītas marta vidū dubultās plēves siltumnīcā. Izmantotas šķirnes ‘Elsanta’, ‘Sonata’ un ‘Salut’. Ražošana šajā siltumnīcā sākās 20. maijā, un pēdējās ogas ievāktas jūnija vidū. Šajā siltumnīcā ļoti labi sevi parādīja poļu šķirne ‘Salut’, kas izcēlās ar ļoti lielu ražību. Šķirnei ‘Sonata’ arī bija daudz ogu, taču karstuma dēļ ogas ātri kļuva sīkas.
Trešajā siltumnīcā, kurai bija tikai vienas kārtas plēves segums, zemenes iestādīja marta otrajā pusē, izmantojot šķirnes ‘Korona’, ‘Gudleif’, ‘Kimberly’ un ‘Karioko’. Ražošana šajā siltumnīcā sākās 28. maijā, un pēdējās ogas ievāktas jūnija beigās. Šajos audzēšanas apstākļos vislabāk no izaudzētajām šķirnēm sevi parādīja ‘Korona’ un ‘Karioko’. Abām šķirnēm bija ļoti augsta ražība un laba ogu kvalitāte. Šķirnei ‘Gudleif’ ogu bija daudz, bet pārāk mazas, tāpēc tā, saimniekaprāt, nebūtu piemērota audzēšanai siltumnīcā. Šķirnei ‘Kimberly’ ražība bija līdzīga tai, kāda parasti ir ‘Honeoye’, bet ogas ar daudz labāku garšu.
Saimnieks pagājušajā sezonā bija ļoti vīlies šķirnē ‘Asia’, ko bija iegādājies kā frigo stādus un iestādījis siltumnīcā rudens ražas ieguvei. Šķirne, lai gan ražoja diezgan labi, tomēr ļoti spēcīgi slimoja ar miltrasu, kas sabojāja ogu kvalitāti, ogas faktiski nebija tirgojamas. Tāpat šai šķirnei daudz augu aizgāja bojā sakņu slimību infekcijas dēļ.
Pagaidām saimniecībā zemeņu ražu vāc no maija līdz augusta sākumam, bet plāno ražošanas sezonu vēl pagarināt, audzēšanā izmantojot arī remontantās šķirnes.
