Zemenēm uzbrūk maijvaboles. Kā pret tām cīnīties? 0
Zemeņu stādījumu stipri bojā maijvaboļu kāpuri. Kā ar tiem cīnīties? Vai var lietot kādu insekticīdu? RUDĪTE BAUSKĀ
Iespējams, zemenes iestādītas pļavā vai atmatā atstātā zemē, vai pamatmēslojumā iestrādāti kūtsmēsli. Komposta vai kūtsmēslu kaudze ir maijvaboļu kāpuru iecienītākā dzīvesvieta. Jaunākajās attīstības stadijās tie barojas tikai ar trūdvielām, vēlāk – ar augu pazemes daļām. Tāpēc augu virszemes daļas brūnē un atmirst.
Mežā maijvaboles par kaitēkļiem uzskata, ja uz kvadrātmetru ir vairāk par diviem kāpuriem, taču dārza zemeņu dobē arī pāris kāpuru var nodarīt būtisku kaitējumu. Kad augi jau iestādīti, ar kāpuriem augsnē cīnīties grūti, tāpēc pirms stādījumu ierīkošanas ieteicams pārliecināties, kādi kaitēkļu kāpuri ir augsnē. Tas noteikti jādara, apgūstot atmatas, pļavas. Šādās platībās jāievieš melnā papuve, jāiznīcina nezāles, augsne vairākkārt jāar un jākultivē. Iznīcināt visus augsnē esošos maijvaboļu kāpurus nav iespējams, var tikai samazināt to skaitu. Pirms likšanas dobēs komposts un kūtsmēsli rūpīgi jāpārbauda un kāpuri jāizlasa.
Zemnieku saimniecības “Gulbji” saimnieks Pēteris Heimanis, kura saimniecībā zemenes aug lielā platībā, iesaka pirms stādījuma ierīkošanas kūtsmēslu vietā pamatmēslojumā iestrādāt biohumusu. Katrā bedrītē ieber vismaz 100 g organiskā mēslojuma, ko sajauc ar augsni. Biohumuss nesatur kaitēkļu oliņas, kā arī niknāko nezāļu (piemēram, vārpatas) sēklas. Izmantojot šo mēslojumu, ražošanas gados zemenes nepieciešams papildus piebarot ar slāpekļa mēslojumu divas reizes sezonā. Der, piemēram, amonija nitrāts, izmantojot 10–15 g uz kvadrātmetru.
