Zemene uz lodžijas, burkāns uz palodzes. Kā pilsētniekam īstenot šo sapni 4
Kad atmostas daba, sākas arī lielais stādīšanas un sēšanas laiks. Jebkurš dārza darbu cienītājs kādā dobītē atlicina vietu arī ēdamiem augiem, kurus vēlāk gardu muti notiesā visa ģimene. Vai arī pilsētnieki, kam dārza darbi iet secen, var dzīvoklī izaudzēt augļus un dārzeņus? Izrādās – var, turklāt tas nemaz nav tik sarežģīti!
Augus var audzēt teju jebkur – sākot no dārza lauku viensētā līdz pat kosmiskajai stacijai, tādēļ arī pilsētas dzīvoklis ir piemērota vieta sīkdārziņa izveidošanai. Protams, katrai vietai ir savas priekšrocības un trūkumi – augiem piemērotākā mājvieta ir tradicionālais dārzs. Tas nozīmē, ka citās audzēšanas vietās jāimitē āra apstākļi. Tas nav nepaveicams uzdevums, taču katram augu mīļotājam vajadzēs savam miniatūrajam dārziņam nodrošināt pietiekamu apgaismojumu, temperatūru, gaisa mitrumu, ūdeni, augsni un augiem vajadzīgās minerālvielas. Lai arī sākumā tas var šķist kā neizpildāms izaicinājums, tomēr ar rūpēm dzīvoklī var izaudzēt ne tikai garšaugus un dīgstus, bet pat sakneņus un visai eksotiskus augļus.
Ar dzīvoklī izaudzētiem dārzeņiem un augļiem nevarēs diži ieekonomēt naudu, taču pašaudzētā raža būs daudz veselīgāka un minerālvielām bagātāka nekā veikalos nopērkamie produkti. Veikalu plauktos esošie dārzāji ir audzēti intensīvi, vairumā, tādēļ to ražotājs pārsvarā sliecas nodrošināt kvantitāti, ne kvalitāti. Savukārt par mājās izaudzētajiem produktiem katrs ir rūpējies, tajos ielicis savas pūles, roku darbu un sirds siltumu.
Ar augiem iespējams uzlabot vidi, kurā dzīvojam, piemēram, paaugstināt gaisa kvalitāti. Glīti, estētiski augi izdaiļo māju, turklāt tie noder arī praktiski. Arī palodzes un terases var pārvērst par krāšņiem dārziem, taču, protams, tas prasa plānošanu un kopšanu, toties gandarījums atsver pūliņus.
Dārza kultūra pilsētās
Dārziņu ierīkošana daudzdzīvokļu namos ir teju vai modes lieta pasaules lielākajās pilsētās, piemēram, Ņujorkā, Singapūrā, Berlīnē, Monreālā vai Bangkokā. Metropolēs zaļo zonu ir pavisam maz, tādēļ to iedzīvotāji, lai sajustu kaut nedaudz dabas klātbūtnes un izaudzētu ekoloģiski tīru ražu, ievieš dārzus uz māju jumtiem, kāpņutelpās, uz palodzēm un terasēm. Urbānā dārzniecība ir lielisks veids, kā pilsētniekiem iejusties dārznieka lomā un pašiem izaudzēt sev pārtiku, tā iegūstot bioloģiski tīrus un augstvērtīgus pārtikas produktus.
Dzīvoklis var būt arī augiem nepateicīga vieta, taču, izvēloties izturīgākus un izmērā mazākus, arī nelielā platībā var izaudzēt paprāvu ražu. Piemēram, lielākā daļa garšaugu būs pietiekami spēcīgi uz izturīgi pret dzīvokļa apstākļiem – uz palodzes labprāt augs sīpoli, dilles, baziliks, piparmētra, mikrozaļumi, zirņi, sinepes, redīsi un citas līdzīgas kultūras. Augļu iegūšanai uz palodzes var stādīt mazās mēnešzemenes, bet no dārzeņiem – ķirštomātiņus un miniatūru papriku. Ja ir vēlme, dzīvoklī var izaudzēt pat kartupeļus – tos var stādīt ar augsni piepildītā spainī. Raža gan nebūs liela, taču tie būs pašu izaudzēti, ekoloģiski tīri tupenīši.
Izaudzēt dzīvoklī burkānus
Dzīvokļa dārziņa ierīkotājiem lielisks sabiedrotais būs puķu kastes. Tās ļoti ērti novietot gan uz loga iekšējās palodzes, gan piestiprināt uz ārējās palodzes. Puķu kastēs var sastādīt vairākus augus vienlaikus, piemēram, starp dekoratīvajām puķēm iesēt garšaugus vai pat ķirštomātus. Vēl viens pluss puķu kastēm ir to dziļums – tās ir pietiekami augstas, lai tajās varētu izaudzēt pat burkānus un redīsus.
Mazliet lielāks izaicinājums dzīvokļa dārziņam ir vietas atrašana. Proti, augiem būs nepieciešama saulaina un labi apgaismota vieta – ēnainā stūrī liela daļa augu nīkuļos, augs lēnām un dos pavisam maz augļu. Nopietnāki dārznieki var iegādāties speciālus plauktus, kas paredzēti augiem, proti, virs katra plaukta ir iestrādātas augiem piemērotas lampas ar mākslīgo apgaismojumu, taču tie ir visai padārgi un drīzāk būs pieejami īsteniem dārzkopības entuziastiem. Taču bez specifiskām un dārgām audzēšanas metodēm var izdomāt citus risinājumus, piemēram, izgatavot augu sienu no koka paletēm vai izveidot augu plauktu uz palodzes.
Siltumnīca uz balkona
Krietni vieglāk ar pilsētas dārza darbiem klāsies tiem, kuru dzīvokļos ir balkons, lodžija vai terase. Atšķirībā no palodzēm balkona augi ir labāk nodrošināti ar dabisko apgaismojumu, kā arī šos zaļumus reizi pa reizei palutinās lietus. Uz balkona vai lodžijas arī var ierīkot miniatūru siltumnīcu, kas ir populāras pasaules lielākajās pilsētās. Šajās siltumnīcās var izaudzēt dažādus kultūraugus, turklāt plēve pasargās no ekstrēmiem laikapstākļiem, piemēram, lietus vai vēja brāzmām, krusas un krasām temperatūras svārstībām. Vēl uz balkona var izmēģināt dažādas neierastas augu izkārtojuma metodes, piemēram, audzēt zemenes piekarināmajos puķupodos, izkārtot podiņus uz vecām būvniecības trepēm vai ierīkot augu sienu.
Pilsētas piesārņojums ietekmē minimāli
Mēdz uzskatīt, ka pilsētās augi var piesūkties ar transporta izplūdes gāzēm un tie beigu beigās nemaz nav tik ekoloģiski un veselīgi, kā iecerēts. Sava taisnība tajā ir, jo pilsētā transportlīdzekļi gāzu veidā izdala relatīvi daudz smago metālu. Ja paskatāmies uz pilsētas logiem – tie ātri kļūst ļoti netīri no putekļiem, īpaši pie maģistrālajām ielām. Ja augam nepievērš uzmanību un vien šad tad aplaista, uz lapām var nosēsties pilsētas smoga daļiņas. Taču, ja lapas regulāri apsmidzina vai noskalo ar ūdeni, nevēlamo gružu un sīkdaļiņu klātbūtne augā ir salīdzinoši zema. Ja pieņemam, ka palodzes augi ir novietoti Brīvības ielas pusē, kur ir salīdzinoši intensīva satiksme, tad augos šo smago metālu koncentrācija būs augstāka nekā tiem, kas aug privātmājā Vecāķos. Tomēr arī pilsētas centra iedzīvotāju audzētajos augos šī smago metālu koncentrācija, visticamāk, nepārsniegs veselībai bīstamu slieksni un cilvēka organismam pāri nenodarīs. Līdz ar to par kaitīgo izmešu ietekmi uz augiem un ražu nevajadzētu ļoti satraukties.
Istabā smago metālu klātbūtnes tikpat kā nav, līdz ar to arī augos nebūs, taču tos var piemeklēt citas likstas. Dzīvokļi ir piemēroti cilvēkiem, nevis augiem, tāpēc tur ir grūti nodrošināt nepieciešamos augšanas apstākļus. Šā iemesla dēļ var gadīties, ka zaļumi vai dārzeņi izaug vājāki, nes mazāku ražu un arī augļi ir mazāki nekā laukos augušie. Pluss – tie ražos ilgi, jo istabā ir siltāks un temperatūras svārstību tikpat kā nav.
Lai istabās audzēti augļi un dārzeņi līdzinātos laukos izaugušajiem, to dzīves apstākļus var regulēt ar augsni un minerālvielām. Podiņu dārzeņus vajadzētu regulāri mēslot, īpaši to ziedēšanas un intensīvas augšanas periodos. Noteikti jāizvēlas piemērots mēslojums. Ja orientējaties dārzniecībā un pārzināt mēslošanas knifus, derēs arī universālie barības līdzekļi, taču iesācējiem noteikti vajadzētu lūkot pēc specializēta mēslojuma konkrētajam augam.
Ievēro! Augiem ļoti svarīga ir gaisa ventilācija. Ja netiek nodrošināta pietiekama gaisa aprite, augos vai uz augsnes var savairoties dažādas sēnes, kas vairs nav veselīgi. Lai izvairītos no šādām likstām, izvēlies puķupodus ar caurumiem pamatnē un regulāri vēdini telpas – par svaigu gaisu būs pateicīgi ne tikai augi, bet arī tavs ķermenis.
Iedvesmai
Arī pilsētas dzīvoklī un uz terases iespējams izaudzēt gurķus un zirņus. Lai tie spētu vīties un nekristu gar zemi, podiņā var iespraust kādu koka zaru. Šis eksperiments ļoti patiks bērniem – vīteņaugs apvīsies ap zaru un veidos skaistu kompozīciju, piedevām būs dārzeņi, ar ko bērniem pamieloties. Uz terasēm var izmantot dekoratīvas koka trepes, pa kurām pakāpties vīteņaugiem.
