Zeme pie upes vai ezera: vai īpašniekam jānodrošina piekļuve pie ūdenstilpnēm? 0
“Ja zeme atrodas blakus upei, ezeram, vai ūdenskrātuves īpašniekam jānodrošina cilvēkiem piekļuve pie tās? Vai drīkst/nedrīkst norobežot pieeju publiskajām ūdenstilpēm?” – jautā Ivars no Alūksnes novada.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka valsts īpašumā ir publiskie ūdeņi, kas noteikti un uzskaitīti Civillikuma 1102. un 1104. pantā, visi pārējie ūdeņi ir privāti. Privātos ūdeņus drīkst lietot īpašnieki, kuriem pieder ūdens un kuru īpašumiem tas piekļaujas. Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai piekļūt pie valstij piederošajiem publiskajiem ūdeņiem, pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nosaka gājēju ceļus (Zemes pārvaldības likuma 6. pants). Attiecīgi īpašniekam, kura zeme piegulst krastam un kur noteikts piekļuves ceļš, šī prasība jāievēro.
Taču gan publisko, gan privāto ūdeņu īpašniekiem jāņem vērā visi normatīvie akti, kas regulē ūdeņu izmantošanu, piemēram, nosaka aizsargjoslu, tauvas joslu, prasības ūdens kvalitātei, peldvietu ierīkošanai u. c. Tauvas joslas regulējums izriet no Zvejniecības likuma, kas definē tauvas joslu kā “sauszemes joslu gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem”. Taču tauvas joslas regulējuma saturs paredz pēc būtības plašāku izmantošanas tiesību nekā tikai ar zveju (un makšķerēšanu) saistītiem mērķiem, kā arī paredz tauvas joslu noteikšanu gan gar publisko, gan privāto ūdeņu krastiem (4 metri), izņemot attiecībā uz tādiem privātiem ūdeņiem, kuri visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. Pašreizējais regulējums dod tiesības izmantot tauvas joslu ikvienam – gan kājāmgājējam, gan zvejas vai makšķerēšanas tiesību realizēšanai.
Jāņem arī vērā, ka žogu būvniecība ūdenstilpes krastā 10 metru platā joslā ir aizliegta. Vienlaikus piekrastes izmantotājiem jāatceras, ka šajā joslā atpūta (telšu novietošana, ugunskuru kurināšana) jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, kā to paredz Aizsargjoslu likums.