Zeme nonākusi jaunā, biedējošā klimata fāzē: kādas sekas tas nesīs? 0
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, Zeme ir sasniegusi globālās sasilšanas slieksni, kur vidējā temperatūra ir par 1,5 °C augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā, kas liecina par planētas klimata nonākšanu jaunā, biedējošā fāzē, raksta “Sciencealert”.
Šis slieksnis tika noteikts Parīzes nolīgumā 2015. gadā kā kritisks punkts, lai izvairītos no katastrofālām klimata pārmaiņām.
Pētījumi liecina, ka 2024. gadā globālā vidējā temperatūra pārsniedza šo robežu, sasniedzot aptuveni 1,6 °C virs 19. gadsimta beigās reģistrētajām vērtībām.
Tomēr tas vēl nenozīmē, ka ir pārkāpts Parīzes nolīgumā noteiktais temperatūras slieksnis, jo, lai to izvērtētu, temperatūras izmaiņas tiek analizētas ilgākā laika periodā.
Taču divi jaunākie zinātniskie pētījumi izmanto atšķirīgu pieeju. Tajos analizēti vēsturiskie klimata dati, lai saprastu, vai pēdējo gadu īpaši augstās temperatūras liecina par to, ka ilgtermiņā sasilšanas slieksnis tiks pārsniegts.
Secinājums ir satraucošs – jā, Zeme jau ir pārsniegusi 1,5°C sasilšanas robežu. Zinātnieki uzsver, ka rekordkarstais 2024. gads to apstiprina, un tas var radīt nopietnas sekas dabas sistēmām, kas uztur dzīvību uz mūsu planētas.
Klimata organizācijas visā pasaulē ir vienisprātis, ka pagājušais gads bija karstākais, kāds jebkad reģistrēts.
Vidējā temperatūra pasaulē 2024. gadā bija par aptuveni 1,6°C augstāka nekā vidējā temperatūra 19. gadsimta beigās – pirms cilvēce sāka plaši izmantot fosilos kurināmos.
Arī pēdējā laikā uz Zemes ir bijušas atsevišķas dienas un mēneši, kad sasilšana ir pārsniegusi 1,5°C robežu.
Taču globālā temperatūra katru gadu ir atšķirīga. Piemēram, 2024. gada temperatūras kāpumu, lai gan lielā mērā izraisīja klimata pārmaiņas, noteica arī El Ninjo gada sākumā.
Šis fenomens pašlaik ir mazinājies, un tiek prognozēts, ka 2025. gads būs nedaudz vēsāks.
Šīs ikgadējās svārstības nozīmē, ka klimata zinātnieki neuzskata, ka viens gads, kad pārsniegta 1,5°C robeža, ir Parīzes nolīguma neizpilde.
Tomēr jaunie pētījumi, kas publicēti žurnālā “Nature Climate Change”, liecina, ka pat viens mēnesis vai gads ar 1,5°C globālo sasilšanu var signalizēt par ilgtermiņa klimata pārmaiņām.
Ko atklāja pētījumi?
Abi pētījumi veikti neatkarīgi – viens Eiropā, otrs Kanādā. To mērķis bija noskaidrot, vai globālā sasilšana gadā, kas pārsniedz 1,5°C, ir brīdinājuma zīme, ka mēs jau esam pārkāpuši Parīzes nolīguma slieksni.
Abos pētījumos šī jautājuma risināšanai tika izmantoti novērojumi un klimata modeļu simulācijas, izmantojot nedaudz atšķirīgas pieejas.
Eiropas pētījumā zinātnieki analizēja vēsturiskās temperatūras izmaiņas. Viņi atklāja, ka, ja Zemes vidējā temperatūra kādā brīdī sasniedz noteiktu robežu, tad nākamajā 20 gadu periodā šī robeža tiek sasniegta atkārtoti.
Šis modelis liecina, ka, ja 2024. gadā Zeme sasniedza 1,5°C sasilšanu, tad, iespējams, esam iegājuši 20 gadus ilgā sasilšanas periodā, kurā šis līmenis būs norma.
Savukārt Kanādas pētījums analizēja mēneša datus. Pagājušā gada jūnijs bija 12. mēnesis pēc kārtas, kad temperatūra pārsniedza 1,5°C sasilšanas robežu.
Zinātnieki secināja, ka šāda situācija ir skaidra norāde uz to, ka ilgtermiņā šis slieksnis tiks sasniegts regulāri.
Abi pētījumi arī parādīja, ka, pat ja tūlītēji tiktu ieviesti stingri emisiju ierobežošanas pasākumi, Zeme tik un tā, visticamāk, turpinās pārsniegt 1,5°C robežu.
Ņemot vērā šos atklājumus, cilvēces turpmākā rīcība būs izšķiroša.
Klimata zinātnieki jau gadu desmitiem brīdina, ka fosilā kurināmā dedzināšana rada oglekļa dioksīdu un citas siltumnīcefekta gāzes, kas veicina planētas sasilšanu. Taču siltumnīcefekta gāzu emisijas turpina pieaugt.
Zinātne skaidri parāda, ka, lai apturētu globālo sasilšanu, siltumnīcefekta gāzu emisijām jāsasniedz neto nulles līmenis.
Taču pat tad klimata pārmaiņas turpināsies vēl gadsimtiem ilgi, jo daļa sasilšanas, īpaši okeānos, jau ir neatgriezeniska.
Klimata pārmaiņu postošās sekas jau tagad skar visu pasauli, un nākamās paaudzes izjutīs vēl lielāku kaitējumu.
