Klimata konferencē Parīzē jāpieņem juridiski saistoši lēmumi 0
Francijas galvaspilsētā, kur pēc nesenajiem islāmistu teroraktiem ieviesti ārkārtas drošības pasākumi, šodien sākas starptautiska klimata konference, kuras lēmumiem būs svarīga, iespējams, izšķiroša nozīme, lai apturētu globālās temperatūras kāpumu.
Divi grādi ir galējā robeža
ANO klimata konferences galvenais mērķis ir panākt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsrūpnieciskā laikmeta vidējo temperatūru. Šis mērķis ir ambiciozs – kopš 1880. gada globālā temperatūra cēlusies par 0,85 grādiem pēc Celsija, un ANO pētījumi liecina, ka tas jau izraisījis pasaulē neatgriezeniskas pārmaiņas, tostarp Grenlandes ledāju kušanu un koraļļu rifu noārdīšanos. Īpašas bažas par temperatūras kāpumu pasaulē pauduši Klusā okeāna salu valstu iedzīvotāji, kuru apdzīvotās teritorijas var nogrimt okeāna ūdeņos.
Kā uzsvēris Māršala salu ārlietu ministrs Tonijs de Brums, pieļaut globālās temperatūras celšanos vairāk nekā par diviem grādiem nozīmētu nāves spriedumu daudzām valstīm, kuru teritoriju apdraud prognozētā jūras līmeņa celšanās. Pēc viņa teiktā, mazās salu valstis varētu bloķēt Parīzes konferences vienošanos, ja tā neparedzēs novērst straujāku sasilšanu. Aptuveni simt attīstības valstis vēlas panākt, lai tiktu izvirzīts vēl stingrāks mērķis, paredzot iegrožot globālās temperatūras celšanos 1,5 grādu līmenī. Zinātnieki jau gadiem ilgi brīdinājuši, ka šie divi grādi ir galējā robeža, kuras pārkāpšana pasaulē izraisītu aizvien postošākus plūdus, viesuļvētras, sausuma periodus un jūras līmeņa celšanos. Tomēr pastāv nopietnas bažas, ka šo mērķi var neizdoties sasniegt, jo pēdējo gadu laikā siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms sasniedzis rekordlīmeni. Eksperti uzskata, ka mērķa sasniegšanai nepietiek vienīgi ar piedāvāto oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu un solījumiem to vēl pastiprināt no 2020. gada, jo daudzu valstu valdības raizējas, kā atteikšanās no fosilā kurināmā ietekmēs to ekonomiku.
Jāpārvar Kopenhāgenas sindroms
Konferencē piedalās vairāk nekā simt valstu un valdību vadītāji, tostarp ASV prezidents Baraks Obama, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citi. Pasaules valstu vadītāji ir “gluži tuvu”, lai konferencē Parīzē panāktu vienošanos, kā vērsties pret klimata pārmaiņām, intervijā aģentūrai “Reuters” izteicies Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Eiropā pirmais valsts galva no Zaļo partijas, piebilstot, ka jebkurai vienošanās jābūt juridiski saistošai. Vējonis mudināja Parīzes konferences dalībniekus nepieļaut Kopenhāgenas klimata apspriedes neveiksmi 2009. gadā, kur viņš piedalījās kā vides ministrs. “Mēs esam gluži tuvu, lai vienotos par jaunu Kioto līgumu, kas būtu Parīzes vienošanās, un es ceru, ka to izdosies panākt,” viņš teica, atsaucoties uz 1997. gada Kioto protokolu, kas noteica obligātus ierobežojumus siltumnīcefekta gāzu izmešiem rūpnieciski attīstītajās valstīs. “Pastāv Kopenhāgenas sindroms,” atzinis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, ar to domājot 2009. gada klimata apspriedes neveiksmi, jo attīstītās ekonomikas atteicās uzņemties lielāko daļu atbildības un izdevumu. Francijas prezidents Fransuā Olands atzinis, ka panākumi ANO klimata konferencē ir iespējami, bet ne garantēti. Olands atzinīgi vērtēja lielāko piesārņotāju, tādu kā Ķīna un ASV, kā arī jaunattīstības valstu aktīvo iesaistīšanos sarežģītajā sarunu procesā un, taujāts, vai konference būs veiksmīga, atbildēja, ka “tas ir iespējams, bet ne noteikts”. Francijas prezidents atklāja, ka līdz šim nodrošināti tikai 65 miljardi dolāru no apsolītajiem 100 miljardiem. Francija uzskata, ka jaunajam klimata līgumam būtu jābūt juridiski saistošam un jāparedz pārbaudes reizi piecos gados.
