Zeme ilgus gadus bijusi atmatā. Ar ko sākt, kā to iekopt? 2
“Mazdārzā zeme nav bijusi ilgi apstrādāta, aptuveni 15 gadus. Ar ko sākt, kā to iekopt?” GUNĀRS
Vispirms jāveic augsnes analīzes
“Ja platība nav aizaugusi ar krūmiem, bet zāle regulāri pļauta, zeme ir kārtīgi atpūtusies, tur ieviesušās daudzgadīgās stiebrzāles un citi augi, kam ir dziļas saknes, un ir izveidojusies velēna. Līdz ar to augsnē ir palielinājusies organiskā viela. Turpretī, ja zeme apaugusi ar krūmājiem vai gārsām, nātrēm, vārpatu un citām grūti iznīcināmām nezālēm, jārēķinās ar papildu izdevumiem, izraujot krūmu saknes un iznīdējot nezāles,” norāda Zemkopības zinātniskā institūta direktors, vadošais pētnieks Jānis Vigovskis.
Lai noskaidrotu augsnes skābumu, slāpekļa, fosfora, kālija un organiskās vielas saturu, vispirms jāveic augsnes analīzes. Analīžu rezultāts lielākoties būs atkarīgs no tā, vai būs pareizi noņemts augsnes paraugs. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas eksperte agronomijā Valija Kārkliņa pamāca: “Uz laboratoriju sūtāmo vidējo paraugu sagatavo, veicot rakumus lāpstas dziļumā 10–15 vietās dārzā. To dara šādi: ar lāpstu izceļ augsni un gar lāpstas līdzeno maliņu ar karoti kustībā no lejas uz augšu paņem augsnes paraugu un ieber spainī. Visus paņemtos paraudziņus spainī kārtīgi sajauc, izlasa augu saknītes un sliekas, jo tas var būtiski ietekmēt analīžu rezultātu. Augsni – 500–600 gramu – ievieto tīrā polietilēna vai auduma maisiņā un nogādā laboratorijā. Nedrīkst augsnes paraugu žāvēt saulē vai likt uz sildierīcēm. Augsnes paraugus neņem no svaigi mēslotas vai kaļķotas augsnes. VAAD Agroķīmijas laboratorijā šāda pamatanalīze vienam paraugam maksā 11 eiro.
Ko var sēt pirmajā gadā
Augsni pavasarī sadisko un sekli apar vai uzrok. Pēc divām trim nedēļām, kad sadīgst vārpata, usnes un citas sakņu nezāles, augsni vēlreiz sekli (10–12 cm dziļumā) uzar, lai iznīcinātu sadīgušās nezāles. Aršanu var aizstāt ar augsnes frēzēšanu vai uzrakšanu.
Maijā, kamēr augsne vēl mitra (vēlākais līdz jūnija beigām), sēj kādu no zaļmēslojuma kultūrām, piemēram, āboliņu, lauka pupas vai griķus. Kad augi sāk ziedēt un tiem izveidojusies liela zaļā masa, tos sasmalcina (pēc iespējām) un iear vai ierok zemē. Tādējādi augsne tiek papildināta ar barības vielām.
Pirmais gads jāvelta zemes sakopšanai, nav ieteicams neko sēt vai stādīt, jo augs nezāles, arī velēna vēl nebūs sadalījusies. Pirmajā vasarā svarīgi iznīcināt nezāles, lai augsne kļūtu irdena, vienmērīga. Nākamajā gadā, kad augsne iekopta, var stādīt kartupeļus, sēt bietes vai audzēt citus rušināmaugus.
