Zemana kandidatūra sašķeļ Čehiju 0
Čehijas prezidenta vēlēšanās nedēļas nogalē pašreizējais valsts galva Milošs Zemans ieguva mazāk nekā pusi balsu (38,9%) un otrajā kārtā janvāra beigās sacentīsies ar bijušo Čehijas Zinātņu akadēmijas vadītāju Jirži Drahošu, kuru atbalstīja 26,4% vēlētāju. Trešais ar aptuveni desmit procentiem balsu palika bijušais diplomāts Pavels Fišers. Aptaujas liecina, ka otrajā kārtā lielākas izredzes uzvarēt ir Drahošam.
Zemans nekritiski atbalsta Putinu
73 gadus vecais Zemans, kurš saglabājis popularitāti lauku apvidos, kandidēja uz otro piecu gadu termiņu, bet viņa prokrieviskā nostāja ir sašķēlusi sabiedrību. Vēlēšanu pirmajā kārtā no aptuveni 8,4 miljoniem balsstiesīgo čehu piedalījās aptuveni 60%. Pirms pieciem gadiem, kad Zemans tika ievēlēts uz savu pirmo prezidentūras termiņu, vēlētāju aktivitāte bija aptuveni tikpat augsta. Šā gada vēlēšanu rezultāti liecina, ka Zemanam veicies sliktāk nekā agrāk lauku apvidos, kur tradicionāli tika atbalstīta viņa stingrā nostāja imigrācijas jomā, atzīmē raidsabiedrība BBC. Zemans 2013. gadā kļuva par pirmo Čehijas prezidentu, kas tika ievēlēts vispārējās vēlēšanās un prezidentūras laikā kļuvis bēdīgi slavens ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem.
Prezidents Zemans ir viens no ES valstu vadītājiem, kas visskaļāk kritizējuši sankcijas pret Maskavu, kā prioritāti izvirzot attiecību uzlabošanu ar Ķīnu. Vēlēšanu pirmā kārta noritēja bez incidentiem, ja neskaita sieviešu kustības “Femen” protestētāju, kura centās izjaukt Zemana balsojumu kādā Prāgas vēlēšanu iecirknī, apsūdzot viņu Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas nekritiskā atbalstīšanā.
Zemans iestājās Čehoslovākijas Komunistiskajā partijā 1968. gadā “Prāgas pavasara” laikā, taču jau tā paša gada augustā liberālās reformas valstī sagrāva Padomijas karaspēka iebrukums. Pēc komunistu režīma krišanas Čehoslovākijā 1989. gadā Zemans pievienojās sociāldemokrātu partijai un 1993. gadā kļuva par tās līderi. 2013. gadā viņš tika ievēlēts par Čehijas trešo prezidentu pēc tās atdalīšanās no Slovākijas 1993. gadā. Viņa izteikumi, ka musulmaņus nav iespējams integrēt Eiropā un ka sankcijas pret Krieviju būtu jāatceļ, guva atbalstu zināmā Čehijas sabiedrības daļā.
Ķīmijas doktors Drahošs: “Zivs pūst no galvas”
“Fināls vēl ir priekšā, un tam ir nozīme,” paziņojis neatkarīgais kandidāts Jirži Drahošs, aicinot tos, kas vēlas pārmaiņas, aktīvi piedalīties 26. un 27. janvārī paredzētajā balsošanas otrajā kārtā. Proeiropeiski noskaņotais akadēmiķis Drahošs asi kritizējis pašreizējā prezidenta politiku: “Čehiem ir teiciens, ka zivs pūst no galvas, un tas lieliski apkopo Zemana prezidentūru.” 68 gadus vecais Drahošs stingri iestājas par Čehijas dalību ES un NATO, kā arī atbalsta pāreju uz eiro, lai gan aptaujas liecina, ka 85,2% čehu ir pret vienoto Eiropas valūtu. Drahošs, tāpat kā visi pārējie astoņi kandidāti, kas piedalījās vēlēšanu pirmajā kārtā, iebilst pret Briseles uzspiestajām patvēruma meklētāju pārdales kvotām. Ķīmijas zinātņu doktors Drahošs, kurš bija Čehijas Zinātņu akadēmijas prezidents no 2009. līdz 2017. gadam, uzskata sevi par centriskā pozīcijā esošu politiķi, kas varētu vienot valsts iedzīvotājus. Atšķirībā no Zemana viņa atbalstītāju vairākums ir proeiropeiski noskaņoti pilsētnieki.
Jāsaglabā Čehijas rietumnieciskā orientācija
Analītiķi atzīmē, ka prezidenta vēlēšanas var uzskatīt par referendumu, vēlētājiem paužot vērtējumu Zemana prezidentūras pirmajam termiņam un izsakot savu viedokli par valsts tālāko kursu. 2013. gada aprīlī, mēnesi pēc ievēlēšanas valsts galvas amatā, Zemans deva rīkojumu pacelt virs prezidenta rezidences Prāgas pilī ES karogu, ko spītīgi bija atteicies darīt “eiroskeptiskais eiroreālists” prezidents Vāclavs Klauss.
Zemana simboliskais žests ar ES karoga pacelšanu, iespējams, pārliecināja kādu daļu liberāli noskaņoto čehu pilsētnieku, kuru vairākums nebija balsojis par viņu, ka valsts vēsturiskā piederība Rietumiem un eiropeiskā orientācija tiks saglabāta viņa prezidentūras laikā. Taču šī pārliecība nebija ilga, un šobrīd Čehijas sabiedrība ir sašķelta kā nekad agrāk, vēlētāju domām daloties par prezidentu Zemanu un viņa īstenajiem politiskajiem orientieriem. Vairākums kandidātu, kas piedalījās prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, apliecinājuši, ka par ļoti svarīgu uzdevumu uzskata Čehijas rietumnieciskās orientācijas apstiprināšanu un saglabāšanu. “Prāgas pils ir jāizkvēpina, lai pils būtu kā veikala skatlogs, spoža gaisma atklātumam visā valstī,” intervijā BBC teica mūzikas producents un viens no prezidenta kandidātiem Mihals Horāčeks. “Es negribu, ka Čehija kļūtu par Trojas zirgu (Eiropas Savienībā) tādām valstīm kā Krievija un Ķīna,” viņš piebilda.
