Zemākas pārtikas cenas? Ražotājs piedāvā risinājumu: samazinām PVN kā citviet Eiropā un nosakām nodokļu moratoriju 0
Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs
Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.
Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.
Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.
Treškārt, jāveicina ilgtspējīga valsts politika, lai ienākumi mājsaimniecībām palielinās straujāk par izdevumu pieaugumu. Svarīgi, lai cilvēkiem pēc izdevumiem par komunālajiem maksājumiem, nodokļiem un nodevām paliek vairāk naudas, kā arī nepieciešama visaptveroša valsts programma labklājības līmeņa celšanai ar kvalitatīvu izglītību, pievilcīgu investīciju klimatu, kvalitatīvu valsts iestāžu darbu, zemu korupcijas līmeni un komfortablu dzīves vidi. Izvēlamies nodokļu bāzes attīstību ilgtermiņā, pamatojoties uz iedzīvotāju labklājības pieaugumu.
Nodokļu inflācija – dzīve kļūst dārgāka
Valsts ar saviem lēmumiem rada nodokļu inflāciju, palielinot nodokļus un nodevas, kas ietekmē no vienas puses uzņēmējus, palielinot produkcijas un pakalpojumu pašizmaksu, no otras puses – samazina iedzīvotāju pirktspēju. Ja valdības nodoms ir palielināt pārtikas pieejamību iedzīvotājiem, tad šis ir svarīgs aspekts, kas jāņem vērā. Piemēram, palielinot akcīzes nodokli degvielai, palielinot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes, kā arī paaugstinot dabas resursu nodokli.
Šādām izmaiņām ir visaptveroša ietekme uz uzņēmējdarbību, jo tā rezultātā pieaugs izmaksas gan izejvielām un ražošanas procesam, gan loģistikai, gan arī tirgotājam. No otras puses samazināsies arī iedzīvotāju pirktspēja, jo darbaspēka nodokļu reforma nespēs kompensēt produktu un pakalpojumu sadārdzinājumu. Jau tagad iedzīvotāji saņem paziņojumus par komunālo pakalpojumu sniedzēju izmaksu kāpumu, piemēram, par atkritumu izvešanu, kā arī pieaugs degvielas cenas un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis. Turklāt ietekme ir visaptveroša – tā rezultātā var droši teikt, ka turpinās pieaugt arī daudzi citi pakalpojumi gandrīz pilnīgi visās sfērās, kas nozīmē, ka dzīve Latvijā kļūs vēl dārgāka un pirktspēja mazāka.
Ja valdības mērķis ir palielināt iedzīvotāju pirktspēju, tad būtu jāsāk ar izmaksu ietekmējošu nodokļu moratoriju. Ar šo domāju moratoriju enerģijas tarifiem un akcīzes nodoklim degvielai.
Vēl būtisks faktors ir darbaspēka izmaksas, kas ietekmē privāto sektoru, tostarp ražotājus un lauksaimniekus. Jau otro gadu vidējais atalgojums publiskajā pārvaldē ir augstāks nekā privātajā, kas nozīmē, ka privātajam sektoram ir jāpielāgojas un jāceļ atalgojums darbaspēkam, kas savukārt likumsakarīgi ietekmē produkcijas pašizmaksu.
Eiropas prakse – samazināts PVN pārtikai
Pārtikas cenu pieaugums ir novērojams ne tikai Latvijā, bet arī pārējā Eiropā un citos pasaules reģionos, tostarp ASV. Viens no faktoriem, kas nosaka gala produkcijas cenu, ir izejvielu pieejamība un to cenu dinamiku pasaules biržās un starptautiskajos tirgos. Efektīvākais risinājums ar lielu ietekmi uz gala produkcijas cenu ir samazināts PVN primārajām pārtikas kategorijām, kas nodrošina kvalitatīvu ēdienreizi.
Latvijā ir samazinātā 12% PVN likme vietējiem dārzeņiem un augļiem, kas ir vērtējami pozitīvi, bet dārzeņi veido salīdzinoši mazāko ikdienas patēriņa daļu.
Lielākoties Eiropas valstīs ir samazināta PVN likme gandrīz visām pamatgrupām – maizei un graudaugiem, piena produktiem, gaļai un zivīm, dārzeņiem un augļiem, kā arī olām. Būtībā mūsu reģionā samazināts PVN šīm pārtikas produktu grupām nav tikai Dānijā un Baltijas valstīs.
Arī Ziemeļeiropas valstīs darbojas samazinātās PVN likmes princips noteiktām pārtikas kategorijām. Piemēram, Norvēģijā likme ir 15%, Somijā – 14%, Zviedrijā – 12%. Polijā nesen paaugstināja PVN likmi uz 5% (standartlikme ir 23%) agrākās 0% likmes vietā, kas tika ieviesta 2022.gadā, lai sekmētu pārtikas pieejamību iedzīvotājiem straujas inflācijas apstākļos. Vācijā pārtikas produktu grupām ir samazinātā 7% PVN likme. Īrija ir zināma ar nulles PVN likmi pārtikas pamatproduktu grozam. Samazinātās likmes pārtikai ir vairumā Eiropas valstu, un tās galvenokārt ir robežās no 5%-10%.
Patēriņš brīvdienās mazajiem tirgotājiem
SIA “Forevers” ir viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem Latvijā. Pēdējie gadi uzņēmumam bijis straujas izaugsmes laiks. 2023.gadā apgrozījums pieauga par 21%, bet pēdējo trīs gadu laikā par 54%, kas apliecina mūsu darbības stratēģijas ilgtspēju. Viens no veiksmes faktoriem ir spēja paralēli vairumtirdzniecībai veiksmīgi attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu visā Latvijā. Šobrīd mums ir vairāk nekā 100 veikalu, nodrošinot patērētājiem iespēju iegādāties preces par konkurētspējīgām cenām un vienlaikus uzņēmumam samazinot biznesa riskus.
Vienu no priekšlikumiem par lielveikalu slēgšanu svētdienā mēs un citi mums līdzīgie ražotāji ar savu tirdzniecības tīklu vērtējam pozitīvi, jo tas no ekonomiskā viedokļa dos iespēju veiksmīgāk attīstīties mazajiem veikaliem, ražotājiem un lauksaimniekiem. Šāds princips darbojas daudzviet Eiropā, un uzrāda labus rezultātus – cilvēki daudz vairāk laika pavada kvalitatīvā atpūtā ar ģimeni, kā arī no tā iegūst vietējais tūrisms un mazie tirgotāji.
Uzņēmējdarbības sen zināma aksioma – pārdomāti valsts politikas lēmumi
Iesaku valsts politikas veidotājiem vairāk koncentrēties uz tās primārajiem uzdevumiem – Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanu, nevis sociālistisku ideju virzīšanu tirgus ekonomikas regulēšanai ar mērķi taisnīgi sadalīt jau tā pietrūkstošos līdzekļus. Ekonomika ir bagātības vairošanas zinātne. Balstoties uz dialogu ar uzņēmējiem, svarīgi valsts amatpersonām mērķtiecīgi izvēlēties praktiskas un lietderīgas darbības, nevis novirzīt valsts pārvaldes un privātā sektora resursus uz lietām, par kurām jau pirmsākumos ir skaidrs, ka tās nedos rezultātu un pat var radīt zināmu kaitniecību. Jāatceras, ka mums uzņēmējdarbības vide ir gana sarežģīta un jūtīga – šādas iniciatīvas var mazināt konkurenci un radīt arī neatgriezeniskas sekas. Daudz produktīvāk ir strādāt uz atbalsta veicināšanu vai vismaz “netraucēt” privātajam sektoram.
