Edgars Jaunups: Šis ir visu laiku zemākais punkts mūsu izlašu basketbolā. Vai atzīsim lēmumus, kas noveda pie zaudējuma? 7
Autors: Edgars Jaunups, bijušais basketbola kluba “VEF Rīga” prezidents, “Krastu mača” idejas autors
Latvijas izlases nebraukšana uz Eiropas čempionātu nenoliedzami radījusi pamatīgu ažiotāžu. Jau tuvākajā laikā redzēsim, vai vētra būs bijusi sacelta tikai ūdens glāzē vai varbūt notikušais liks mums spert nopietnus un atbildīgus soļus.
Šodien varam skatīties izšķirošo spēli pret Bulgāriju kaut visu dienu, varam analizēt maiņas un kombinācijas, un savu taisnību varēs pierādīt ikviens, sākot ar treneri, beidzot ar “dīvāna ekspertu”.
Vispārzināma aksioma sportā saka priekšā, ka saspringtas galotnes spēlēs uzvar un zaudē treneris, spēles rezultāts mums pasaka priekšā, kurš no treneriem šoreiz uzvarēja.
Ja par vienīgo vainīgo nosaucam Robertu Štelmaheru, škiet, situācija ir atrisināta. Nelaižam viņu turpmāk pie izlases tuvāk kā šāviena attālumā un mānām sevi ar domu, ka visa pasaule bija pret mums – vīruss, FIBA, Štelmahers un varbūt vēl žurnālisti, kas uzvaru jau uzskatīja par pašsaprotamu. Tikai man nav pārliecības, ka šādā veidā ko atrisināsim.
Štelmahers visu izdarīja pēc labākās sirdsapziņas, droši vien arī viņš pats rīkotos savādāk, ja varētu to spēli nospēlēt vēlreiz.
Ja treneru korpuss neaizvadīja labāko spēli, uzvarēt vajadzēja spēlētājiem, bet vai, izņemot burbuļa organizēšanu Rīgā, tika darīts viss pārējais, lai radītu maksimāli labākos priekšnosacījumus uzvaras izcīnīšanai?
Nemeklēsim tagad vainu vismazākajos sīkumos, kā piemēram, vilcināšanos ar Timmas apdrošināšanas maksāšanu, lai gan arī tie summā dod rezultātu, un šādā līmenī sīkumu nemaz nevar būt. Nerunāsim par karmu un pirms spēles filmēto video, kas nostādīja komandu visnotaļ dīvainā situācijā.
Bet jauna galvenā trenera meklēšana un šīs informācijas noplūde laikā, kad komanda gatavojas atbildīgākajai gada spēlei, gan nevar neatstāt sekas uz sniegumu! Šis pierādīja Latvijas Basketbola savienības šībrīža neprofesionalitāti visaugstākajā pakāpē.
Objektīvi paskatīsimies, kurš šobrīd vada basketbola savienību. Neviens nav pasargāts no sliktiem lēmumiem. Maldīgas gaidas, nepamatots optimisms un informācījas trūkums lēmuma pieņemšanas brīdī ir daži no faktoriem, kas pie tādiem noved.
Varam no tā izdarīt secinājumus, kā arī cerēt, ka mācīsimies no savām kļūdām nākotnē, jo no citu kļūdām tā īsti vēl neviens šajā pasaulē nav mācījies. Bet ir viena lieta, ko nevajag darīt – turēties pie sliktiem lēmumiem pat tad, kad jau skaidrs, ka pieļauta kļūda, baidīties to atzīt.
Ramūnam Butautam bija teiciens “Tevs nopēra dēlu nevis tāpēc, ka viņš spēlēja kārtis, bet tāpēc, ka gribēja atspēlēties”.
Es neaicinu uz miesas sodiem Latvijas basketbolā un šādu pedagoģisko metodi neatbalstu, es aicinu paskatīties apkārt un necensties atgūt Latvijas basketbola prestižu un panākumus, turpinot spēlēt spēli, kurā skaidri redzams, ka mēs esam zaudējuši. Zaudējuši, izvēloties šī brīža LBS vadību.
Lai man piedod visi pārējie kolēģi, bet man basketbols vienmēr būs nacionālais sporta veids numur viens. Varbūt nevaram to saukt par reliģiju, bet tas ir kaut kur dziļi latvieša dzīvesziņā.
Latvijas basketbola sabiedrība šobrīd ir situācijā, kad jāizšķiras, kā vērtēt acīmredzamo – norakstīt šo uz īslaicīgu neveiksmju posmu vai meklēt cēloņus notikušajam.
Vai mēģināsim izgudrot jaunu divriteni un gaidīt brīnumus no bijušā valsts prezidenta, kura paveikto kā valsts vadītājam joprojām labi atceramies vai tieši otrādi neatceramies? Kāpēc vadošo valstu basketbola saimniecības vada izcili bijušie spēlētāji?
Kā jums liekas, ko šādā kompānijā ar viņiem var apspriest Raimonds Vējonis.
Es vēlreiz gribu uzsvērt – vainīgs nav Vējonis, viņš var censties, cik grib, bet rezultātam vienkārši nav no kurienes rasties. Īstais jautājums – vai mēs joprojām redzam Raimondu Vējoni un pārējo LBS vadību, kā tos cilvēkus, kuri izvedīs Latvijas basketbolu no krīzes.
Šis ir visu laiku zemākais punkts mūsu izlašu basketbolā, labā ziņa, ka mums ir resursi, lai parredzamā nākotnē pārdzimtu kā fēnikss no pelniem, bet tas būs iespējams tikai ar pareizu vadību, jo līdzšinējā zaudējusi sabiedrības uzticības mandātu, un tai acīmredzami nav kapacitātes, lai ko tādu paveiktu.
