– Vai būs nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos? 4
– Vēl par to grūti spriest, bet ceru, ka jā. Normatīvie akti atsevišķos jautājumos kļūs elastīgāki, dodot lielāku rīcības brīvību mežu apsaimniekotājiem, bet ne visatļautību. Manuprāt, biotopu inventarizācijai vajadzētu novest ne tikai pie precīzākas izpratnes, kur kas Latvijā atrodas, bet daudz precīzākas izpratnes, kā salāgot mežu tautsaimniecisko izmantošanu ar pienākumu aizsargāt meža vērtības.
– Kādiem jauniem izaicinājumiem uzņēmums gatavojas tuvākajā laikā?
– Varam runāt par trīs lieliem izaicinājumiem. Pirmais izaicinājums ir citu meža īpašnieku zemju apsaimniekošana. Ir pienācis brīdis, kad redzam, ka varam izmantot “LVM” uzkrātās zināšanas un pieredzi un palīdzēt citiem meža īpašniekiem saprast, kas viņu īpašumā atrodas, un, balstoties uz īpašnieku mērķiem, piedāvāt meža apsaimniekošanas plānu. Interesi par šādu pakalpojumu mums izrādījušas gan pašvaldības, kam pieder meži, gan arī bankas, kam ir šādu īpašumu portfelis.
Otrais izaicinājums ir savu informācijas sistēmu piedāvāšana tirgū. Mēs lepojamies ar sasniegumiem informācijas tehnoloģiju izmantošanā mežsaimniecībā un ģeogrāfisko informācijas sistēmu lietošanā. Pirms kāda laika GIS vadošā konferencē ASV mēs tikām nosaukti par vienu no mežsaimniecības jomas līderiem ģeogrāfisko informācijas sistēmu lietošanā Eiropā. Šobrīd esam gatavi piedāvāt augsta līmeņa tehnoloģiskos pakalpojumus interesentiem arī ārpus uzņēmuma – dažādiem zemes un infrastruktūras īpašniekiem, ūdens apgādes saimniecībām, pašvaldībām, valsts iestādēm, komersantiem u. c.
Trešais izaicinājums – pagaidām ieceres līmenī – saistīts ar melno kūdru, kam šobrīd Latvijā nav izmantojuma atšķirībā no, piemēram, Zviedrijas un Somijas, kur to izmanto enerģētikā. Tā kā esam lielākais kūdras resursu turētājs, aktīvi piedāvājam to tirgū. Šobrīd esam dilemmas priekšā, ko darīt. Gaišo kūdru lieto dārzkopībā, bet tumšo kūdru, kas ir lielākā daļa no kopējā kūdras apjoma valstī, nelieto nekur. Tomēr tā ir liela un pašlaik neizmantota iespēja valstij lietot vietējo kurināmo un tādējādi uzlabot savu enerģētisko bilanci un mazināt atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Lielākais ieguvums būtu prognozējams tieši siltumapgādes sektorā.
– Vai situācija maina arī enerģētiskās koksnes izmantošanu?
– Šobrīd pasaulē ģeopolitisko ķildu dēļ ir samērā zemas naftas un gāzes cenas. Tādēļ enerģētiskā koksne ne visos gadījumos ir pats lētākais risinājums un attīstība šajā jomā ir aizkavējušies. Ilgtermiņā gan nekādu apdraudējumu šīs jomas attīstībā nav, jo koksne ir vienīgais nopietnais atjaunojamās enerģijas avots, vismaz mūsu platuma grādos.
– Kā varēsiet samaksāt valstij dividendes, kas jau ieplānotas nākamā gada budžetā?
– Šobrīd nav apdraudēta ne dividenžu izmaksa, ne arī meža apsaimniekošana. Ir skaidrs, ka arī šāda tirgus situācija radīs dividendes, jo mēs darām visu, lai turpinātu būt pelnoši. Kamēr dividendes būs labi padarīta darba rezultāts, ne mērķis, uzņēmums turpinās attīstīties un pelnīt. Tomēr, ja pienāktu brīdis, kad vispirms lemtu par dividendēm un pēc tam par meža apsaimniekošanu, viss mainītos, jo šāda attieksme agri vai vēlu noved bankrotā jebkuru biznesu jebkurā jomā.
