Zem pīlādža krusta. Praktiski ieteikumi un senas zīmes mājokļa enerģētiskai attīrīšanai 0
Svētība vispirms jānes pašam
Savās mājās ikviens vēlas justies labi, droši un mierīgi. Lai tā būtu, vajag ne tikai turēt mājokli kārtībā, bet arī rūpēties par labu enerģētiku tajā. Attīrīt no visa negatīvā un aizsargāt. Metodes un paņēmieni, kā to paveikt, ir visai vienkārši, vien jāpārzina to iedarbības principi.
Vispirms pašam jāsvēta savs mājoklis ar labiem vārdiem, savu labo pārliecību. Lai māja kļūst kā enerģētiskais kupols, kur patverties, cietoksnis, kur justies no visa pasargātam. Patvērums, kur klājas labi pašam un ģimenei, tuviniekiem, mīļdzīvniekiem un pat istabas augiem,” sāk stāstīt sertificēta dziedniece Dzintra Bankova. Trīsdesmit gadu viņa strādājusi medicīnā, bet jau tad spējusi uztvert daudziem citiem nesajūtamo, vēlāk dziednieces spējas stiprinājusi, apgūstot šo māku profesionāli.
Dot jaunu spēku Katram miteklim ir sava enerģētika, tāpat kā ikviena lieta, kas tajās atrodas, izstaro savu enerģētiku. Mājas enerģētika ir gana spēcīga, lai spētu pasargāt mūs no negatīvajiem uzslāņojumiem, ko ienesam no apkārtējās vides. Ik dienu jau gadās kas netīkams – kāds nepamatots aizrādījums darbā vai ģimenes sarunās izskanējusi negācija, incidents sabiedriskajā transportā vai satiksmē, braucot ar automašīnu. Arī lielveikalā vai kādā citā pūlī salasām diezgan daudz svešas enerģētikas.
Visu savākto ienesam savās istabās, atnākot mājās. Tādēļ arī dzīves vietai ik pa laikam nepieciešama īpaša attīrīšana, it kā dodot tai jaunu spēku.
Mājas enerģētiskā attīrīšana ir svarīgs process, kas veicams vismaz četrreiz gadā. Vislabāk, ja to darām saulgriežos. Taču var arī citā laikā. Der to darīt, ja kāds mājinieks smagi slimojis, ja gaidām ierodamies jaundzimušo, vai arī pēc intuīcijas – nez kādēļ savās
mājās vairs nejūtos tik omulīgi kā iepriekš. Attīrīšana jāveic, ievērojot darāmā jēgu un secību.
Vispirms ar slotu!
Pirms enerģētiski tīrām māju, tai jābūt arī fiziski tīrai. Veicam ģenerālo uzkopšanu, mazgājam telpas. Ūdens ne tikai noskalo redzamos
netīrumus, bet arī neitralizē negatīvo informāciju.
Grīdas ūdenim var piepilināt dižegles, priedes, ciedra vai kadiķu eļļu, der arī terpentīns.
Ēteriskās eļļas pastiprina mūsu auru, stiprāku dara arī mūsu mājas enerģētisko kupolu.
Apskatām, kas ir salikts plauktos, kādi suvenīri tur atrodas, vai tie visi mums der. Ne katrs nieciņš, kas atvests no ceļojuma, uz mūžu jāpatur plauktā. Diezgan daudz suvenīru tiek saņemti dāvanās, bieži vien ir pārdāvināti, bez mīlestības un siltuma. Šādas lietas mūsu enerģētiku nestiprina.
Pārbaudām katru šādu priekšmetu ar svārstu vai pietuvinām sveces liesmiņu, skatoties, vai tā nesāk melnēt vai kvēpt. Nederīgo bez žēlastības izmetam.
Aplūkojam istabas augus – iespējams, kāds vairs netīk, to nosakām pēc sajūtas. Pasakām paldies un atvadāmies no šādas puķes.
Pēc tam – ar sāli
Pēc tam sākam attīrīšanu ar sāli. Vislabāk to darīt, kad ir pilnmēness, bet nostrādājušo sāli savākt, kad mēness sācis dilt.
Taču vispirms sāli sagatavojam, enerģētiski uzlādējam. To var darīt dažādi.
Var saujiņu sāls paņemt līdzi uz baznīcu, pēc tam iemaisīt pārējā daudzumā. Sālim ir kristāliska struktūra, tas saņems visu nepieciešamo. Var palūgt, lai dziednieks uzlādē sāli, bet gana labi arī tad, ja pats tur sāļos graudiņus saujā un skaita lūgšanu.
Uzstrāvojam sāli ar lūgumu – attīri un stiprini manu māju. Sāli saberam kādos traukos un noliekam visos stūros Var izmantot metāliskos trauciņus, kas paliek pāri, kad izdegušas tējassvecītes, tā dēvētās ploškas.
Līdzīgi darbojas telpas stūros nolikts pārgriezts kartupelis vai sīpols. Īpaši spēcīgs ir sīpols, kas ātri sasūc visu nelāgo. Protams, pēc tam to nedrīkst lietot pārtikā.
Arī sāls ir uzņēmis visu negatīvo enerģiju, tādēļ to nedrīkst izmest tāpat vien. Uzberam uz pannas – vislabāk, ja tā ir čuguna, – un padedzina. Lai sadeg tas, ko sāls savācis. Citreiz tas melnē, dažreiz sprakst.
Izkarsēto sāli vislabāk ierakt zemē, ja vien tas ir iespējams.
Astoņi rituāli soļi enerģētiski tīrai mājai
1. Kad istabas tīras, varam sākt rituālu. Uzvelkam tīras drēbes. Sievietei labāk būt svārkos, nevis biksēs.
VISPIRMS IZSLAUKĀM TELPAS AR SLOTIŅU. Ziemā var izmantot skujkoka zarus, pavasarī – vītola zaru slotiņu. Lai enerģētiski attīrītu istabu, visu slaukām uz sliekšņa pusi.
1. PĒC TAM ŅEMAM TALKĀ SVĒTĪTO ŪDENI. Tas var būt baznīcā svētīts, ņemts no svētavota vai lūgšanām uzstrāvots ūdens. Ar to noslaukām palodzes, galda virsmas, durvju un logu rāmjus, mēbeles.
3. SVARĪGS IR SPOGULIS, JO TAS IR KĀ MĀJAS SARGS – pavada, kad ejam prom no mājām. Ielūkojamies un atsveicināmies – spogulīt, sargā māju! Arī atnākot pametam tajā skatienu.
Spoguļa enerģētiku pārbaudām ar vaska svecīti – noliekam tuvu un skatāmies, kā tā deg. Ja ļoti melnē, kvēpst vai dziest nost, ja notek netīra, spogulis noteikti jāattīra. Nomazgājam ar sālsūdeni un pārsmidzinām uzstrāvotu ūdeni.
4. AR ŪDENI IZSMIDZINĀM VISAS TELPAS, STŪRUS. Ērti izmantot pulverizatoru. Katru istabu apstaigājam pulksteņa rādītāja virzienā, katrā stūrī ar pulverizatora ūdeni uzsprikstinot trīs krustus.
5. PĒC TAM ŅEMAM TALKĀ SVECI, bet ejam pretēji – pret pulksteņrādītāja virzienu, it kā nodzēšot visu nelāgo. Der baznīcas svece, bet arī pats var to pagatavot no vaska plāksnes. Šāda svece ir daudz spēcīgāka, jo to esi sildījis savām plaukstām, domājot gaišas domas. Vasks labi uzņem informāciju. Arī vaska smarža ir spēcīga un jauka.
6. MĀJAS AIZSARDZĪBAI DER VEIKT ARĪ IZKVĒPINĀŠANAS RITUĀLU. Izmanto kadiķi, vērmeli, vībotni, nātru galotnes, asinszāli vai smaržnūjiņu – kas nu kuram šķiet tīkamāks. Izkaltēto augu var piesiet pie svecītes tā, lai nedaudz dūmo.
Kadiķa ēteriskās eļļas ir baktericīdas – ne velti tā skujas un ogas izsenis izmantotas pret dažādām kaitēm, arī asins attīrīšanai un lai
atvairītu nepatikšanas. Vērmele – tā ir saikne ar zemi, dod stabilitāti.
7. LABS AIZSARGS IR APSE. Ja ir kamīns vai krāsns, izkurinām ar apses malku. Ja nav, vecā čuguna pannā vai citā drošā traukā ieliekam sausas apses skaidiņas un aizdedzinām. Ar šādu dūmojošu panniņu izkvēpinām
visas telpas.
Kvēpinot allaž ejam pulksteņa rādītāja virzienā, brīdi ilgāk apstājoties istabu stūros, logu un durvju ailās.
8. PĒC TAM VISU MĀJOKLI IZVIBRĒJAM AR SKAŅU – smalkās vibrācijas enerģētiski atbrīvo telpu no negatīvā. Vislabāk iet, skandinot vara zvaniņu. Ja tāda nav, taisām citādu troksni, piemēram, ritmiski klauvējam ar karoti pret pannas dibenu. Var plaukšķināt, bungot, skandināt, līdzīgi kā dzenot prom mošķus, budēļos ejot. Var uzdziedāt kādu ņipru tautasdziesmu – visiem zināmo Bēdu, manu lielu bēdu vai Pie Dieviņa gari galdi – mierīgākai noskaņai.
JA MĀJU IK PA LAIKAM ENERĢĒTISKI NEATTĪRA, NEGATĪVAIS UZKRĀJAS. AR LAIKU TAS VAR SĀKT IETEKMĒT ARĪ VESELĪBU, DIEMŽĒL NEVIENS NEPATEIKS,
KAD TIEŠI TAS NOTIKS.
Ko dara mājas gariņi?
Mājokļus sargā arī mājas gariņi. Energoinformatīvas būtnes, kuru galvenais uzdevums ir aizsargāt vietu, kur tā uzturas.
“Reiz mazdēls, tolaik trīs gadus vecs, man pačukstēja, ka lauku mājā saticis jocīgu būtni un ar to rotaļājies. Pēc apraksta sapratu, ka bērnībā arī es esmu to satikusi. Pavaicāju, kā gariņu sauc. Pārskrēja karstums, kad mazdēls atbildēja: Jirģītis. Tā sauca arī manējo! Ja dzimta mitinās namā jau vairākās paaudzēs, mājas gars ir allaž klātesošs,” uzmundrina Dzintra Bankova.
Mājas gariņš brīdina, ja namam tuvojas kas nelāgs vai iespējams kāds negatīvs notikums, – dod īpašas zīmes.
Sāk nesaprotami krist priekšmeti, plīst trauki, atgadās citas sadzīviskas ķibeles, kas iepriekš nav bijušas. Diemžēl cilvēki ne vienmēr spēj pareizi saprast, ko tas nozīmē.
Ar mājas gariņu der sasveicināties, viņu pielabināt pacienājot. Tā parādām, ka ticam – viņš mūs pasargās. Mājas austrumu pusē uz
skapjaugšas vai kāda malā stāvoša plaukta noliekam konfekti, saldumu, riekstu. Mājas gariņš ir visai dauzonīgs, mēdz paslēpt lietas.
Ja kaut ko pagalam nevaram atrast, noliekam uz galda apgāztu krūzi un palūdzam, lai noliek pazudušo. Otrā rītā ielejam krūzē ūdeni,
izdzeram trīs malkus, un – skat! – nekur neatrodamā lieta tepat vien ir!
Zīmes mājas aizsardzībai
Mūsu senči izmantoja zīmes, kas aizsargāja māju.
PAKAVS IR LIELA SVĒTĪBA. To vajag nomazgāt, nopulēt vai nokaitēt un piekarināt durvju ailā, jo gan šī forma, gan dzelzs, kas kalta, dod
mājas iemītniekiem spēku, aizsargā no ļauna.
KRUSTA ZĪME ir šķērslis pret ļauno, to parasti iezīmēja pie durvīm un logiem, lai pa tiem neierāpjas sliktais.
TRĪSSTŪRIS ir cilvēka labvēlības un mīlestības pilnas attieksmes simbols. Šāda zīme mājās vairo labo.
SPIRĀLE UN KAMOLIŅŠ, kas ritinās uz āru, ir gudrības simbols, turklāt, ja tas ir sarkanā, melnā vai baltā krāsā, iegūstam spēcīgu atvairošo zīmi.
Labi palīdz latviešu maģiskās jeb aizsargzīmes. LAIMAS KRUSTS, uzzīmēts uz durvīm, sargā māju no zibens vai ugunsgrēka. LIETUVĒNA KRUSTS – piecu un deviņu staru zvaigzne, kas vilkta ar vienu līniju, – nelaiž klāt tumsas spēkus un ļaunus cilvēkus.
LAIMAS SLOTIŅA it kā aizslauka no mājas prom nelabvēlīgo informāciju, ko dēvē arī par ļauno aci.
Mūsu, baltiešu, mentalitātei ļoti svarīgs ir PUZURS – tas attīra telpas enerģētiku. Ziemā kalpo arī kā jauks istabas rotājums.
Lielisks enerģētikas sargs ir pīlādzis. Ne velti kādreiz gāja pasauli apceļot, ņemot līdzi pīlādža nūju. Mājās labi noder KRUSTS NO PĪLĀDŽA ZARIŅIEM. Atrod divus tādus zarus, kas ir pirksta resnumā. Nemizo, vien vidusdaļā iegrebj gropītes, lai abus varētu salikt krusta formā. Sastiprina, aptinot ar sarkanu vilnas dzīparu, kas visu savāc un kalpo arī kā aizsargs.
Pīlādža krustu, kas apsiets ar sarkanu dzīparu, var ielikt arī automašīnā – vienu ievieto salonā, cimdu nodalījumā, otru liek bagāžniekā. Ceļinieks būs pasargāts!
Sagatavots pēc izdevuma “Ezoterikas ceļvedis”
