Zem NATO lietussarga. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 0
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.
Kopā ar Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju 2004. gada 29. martā Latviju uzņēma NATO.
Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šāds notikums varēja šķist kā zinātniskā fantastika, tomēr tikšanās reizēs ar ārvalstu partneriem politiķi konsekventi uzsvēra, ka Latvijas mērķis ir būt par NATO dalībvalsti. Tas bija viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem, lai valsts spētu sevi pasargāt ģeopolitiskajās vētrās un būtu sabiedroto pleca sajūta. Krievija jau uzreiz sāka izrādīt pretestību šiem centieniem, 1997. gadā tā panāca, ka ar to tiek noslēgts Krievijas un NATO pamatakts, kurā NATO apņemas neizvietot savu militāro infrastruktūru tā saucamajās jaunajās dalībvalstīs esošajos apstākļos. Tomēr jāpiebilst, ka 90. gados Krievijas ārpolitika vēl nebija tik agresīva, kāda tā kļuva prezidenta Putina valdīšanas laikā.
Latvija tikmēr pildīja mājasdarbus – vēl kā ārpusbloka valsts nosūtīja savus karavīrus starptautiskajās militārajās operācijās. Tehniski Latvijas bruņotie spēki pamazām pārgāja uz NATO standarta bruņojumu, kā arī atsacījās no obligātā militārā dienesta par labu profesionāļu armijai.
Dienā, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, “Latvijas Avīzē” publicēta intervija ar ASV vēstnieku Latvijā Braeinu Karlsonu, kurš uzsver: “Praktisku labumu no pievienošanās NATO Baltijas valstis izjutīs jau šonedēļ, kad to gaisa telpu sāks aizsargāt NATO aviācija. Diena, kad Latvija pievienosies NATO kā dalībvalsts, jūsu labklājībai nozīmēs to pašu, ko Lāčplēša uzvara pār tumsas spēkiem.”
Svinīgā ceremonijā Briselē, kurā pie NATO galvenās mītnes mastos uzvilka jauno dalībvalstu karogus, notika 2004. gada 2. aprīlī. Latvijas karogu mastā uzvilka Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji Latvijas pārstāvniecībā NATO Dzintars Krūmiņš un Ingūna Vaksa. Ceremonijā piedalījās arī tā laika NBS komandieris, admirālis Gaidis Andrejs Zeibots, kurš kopš 1999. gada pildīja NATO integrācijas sekretāra pienākumus. “Kad mastā tika vilkts Latvijas karogs, sapratu, ka esam drošībā. Manas sajūtas bija neaprakstāmas. Atceros, ka karavīrs, kuram bija uzticēta karoga pacelšana, bija iepriekšējā dienā rūpīgi gatavojies un mazliet satraucies par ceremoniju, lai visu izdarītu pareizi,” tagad atceras G. A. Zeibots. Viņš uzsver, ka pašlaik Latvijā izvietotā NATO daudznacionālā kaujas grupa ir viena no NATO spēju un spēku izpausmēm. “Kaujas grupas izvietošana Latvijā ir arī politisks žests, bet tas arī liecina, ka NATO darbojas kā precīzs pulksteņa mehānisms,” piebilst G. A. Zeibots.
Tagad, kad reģionā ģeopolitiskā situācija saasinājusies, ir būtiski, ka sabiedrotie Latvijā izvietojuši Kanādas vadīto NATO kaujas grupu, kas pilda agresijas atturēšanas funkciju. Tā Latvijā varētu uzturēties pat vairāk nekā desmit gadu. NATO bieži salīdzina ar lietussargu, kas aizsargā nevis no lietus, bet no nepatīkamākiem notikumiem. NATO līguma piektais pants paredz, ka uzbrukums vienai NATO valstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Latvija aizsardzībai tērē divus procentus no IKP aizsardzībai un politiskajās diskusijās tiek minēta kā labais piemērs, kas pilda saistības. Tomēr mūsu politikas veidotājiem un aizsardzības plānotājiem jāatceras, ka nepieciešams attīstīt pašu spējas.
