Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem nabadzības riska rādītājiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm 84
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4% valsts iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā.
Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. Nabadzības riska slieksnis 2020. gadā sasniedza 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai. Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2020. gadā bija 991 eiro mēnesī.
Bet nabadzības vai sociālās atstumtības riskam 2020. gadā bija pakļauti 26,2 % jeb 490 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 1,1 procentpunktu jeb 16 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā 2019. gadā.
Centrālās statistikas pārvalde informē, ka nabadzības vai sociālās atstumtības risks ir komplekss indikators, ko veido no šādiem rādītājiem (iedzīvotājs tiek uzskatīts par pakļautu nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ja viņam piemīt kaut viens no tiem):
1) nabadzības riska indekss (pēc sociāliem transfertiem), 2) dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība, 3) ļoti zema darba intensitāte. Analizējot atsevišķi katru nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāju, 2020. gada provizoriskie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājus visvairāk ietekmē zemie ienākumi un to nevienmērīgais sadalījums.
CSP dati liecina, ka vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (36%) un vismazākais – Pierīgā (16,1%) un Rīgā (17,8%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 32% iedzīvotāju, Kurzemē 29,5% un Zemgalē – 24,1% iedzīvotāju.
Visstraujāk nabadzības risks palielinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem – 2020. gadā nabadzības riskam pakļauto vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 44,6%. 50–64 gadu vecuma iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars 2020. gadā sasniedza 24%.
Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti pensionāri (50,9%) un bezdarbnieki (46,8%). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (9,8%).
CSP norāda, ka būtiska nozīme nabadzības riska mazināšanā ir sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām.
Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2020. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 17,1 procentpunktu. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,5% iedzīvotāju.
Šā gada janvārī CSP publicējusi informatīvo apskatu “Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā”. Tajā arī vēstīts – kaut arī kopš 2014. gada nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 3,8 procentpunktiem, Latvija joprojām ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur šis rādītājs ir viens no augstākajiem.
“Jaunākie pieejamie dati liecina, ka starp visām ES dalībvalstīm Latvijā bija piektais augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars (2020. gadā 26,2%). Sliktāka situācija bija Rumānijā, kur nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija 35,8%, Bulgārijā – 33,6%, Grieķijā – 27,5% un Spānijā – 27%,” vēsta CSP.
