❥ Sirdsdarbības regulācijas centrs iegarenajās smadzenēs pa dažādiem nerviem sūta impulsus, kas veselam, pieaugušam cilvēkam miera 0
ar asinīm un skābekli, tāpēc fiziskas vai emocionālas slodzes ietekmē sirdsdarbības frekvence palielinās.
❥ Sirds nedrīkstētu sisties tik strauji, ka pārslogo pati sevi. Ja miera stāvoklī kontrakciju skaits minūtē ir tuvu 100, miokarda muskulis
saraujas nepilnīgi, tāpēc saņem mazāk asiņu un cieš no skābekļa nepietiekamības. Lai to kompensētu, sirds sitas vēl straujāk, ar lielāku piepūli, bet savu funkciju pienācīgi veikt nespēj. Tāpēc rodas nogurums, elpas trūkums, pašsajūta pasliktinās, ar laiku progresē sirds mazspēja.
❥ Miokards darbojas kā elektriska sistēma, organizējot sirdsdarbību noteiktā ātrumā un ritmā.Par to gādā īpašas šūnas, kas spēj ģenerēt
elektriskos impulsus, kuri liek šim svarīgajam muskulim ritmiski sarauties un atslābt.
❥ Ja sirds vesela, to nevajadzētu just – ne sāpes, ne pauzes, ne aulekšus vai kūleņošanu. Rodoties aritmijai mūsu organisma pulksteņtikšķos,
jādomā: vai nu pati sirds slima, vai arī tās darbības ātrumu un ritmiskumu ietekmē kāda cita saslimšana.
Bieži vien ritma slimīgu izmaiņu cēlonis ir augsts asinsspiediens, sirds vainagartēriju sašaurināšanās, vārstuļu paplašinājumi vai sašaurinājumi, nopietnas plaušu kaites, hormonālas izmaiņas organismā.
❥ Visbīstamākā ir mirdzaritmija, kad nepareizi aktivējas vairāki punkti sirds priekškambaros, caur kuriem haotiski virzās impulsi.
❥ Normāla – ritmiska un secīga – sirdsdarbība atkarīga no miokarda šūnu līdzsvarotas funkcionēšanas un spējas vadīt elektriskos
impulsus tā audos. Tā sākas ar abu priekškambaru saraušanos, kam seko kambaru kontrakcija,tad – sirds muskuļa atslābums un pauze atpūtai. No sirds labās puses asinis tiek pumpētas uz plaušām, kur bagātinās ar skābekli, pēc tam nonāk atpakaļ miokarda kreisajā daļā un tiek aizvadītas uz visiem orgāniem un audiem. Skābekli atdevušās asinis pa vēnām atgriežas sirds labajā pusē, un cikls sākas no jauna.
❥ Sirdij vajag mazāk nekā 60 sekundes, lai aizpumpētu asinis katrai organisma šūnai. Saraujoties 60–70 reizes minūtē, sirds minūtē pārsūknē vidēji 5 litrus, diennakts laikā – 7200 litru asiņu.
❥ Pareizu asins plūsmu sirdī, atveroties un noslēdzoties, regulē 4 vārstuļi. Ja tie kā nākas nenoslēdzas vai neatveras, daļa asiņu paliek sirdī un netiek pilnībā izgrūstas asinsvados, kā tam būtu jānotiek.
❥ Lai sirds būtu vesela un labā formā, tā, gluži kā citi muskuļi, jātrenē. Ieteicama mērena, vismaz 30 minūšu ilga fiziska aktivitāte mazākais
piecreiz nedēļā.
❥ Ja kāda sirds daļa nesaņem pietiekami skābekļa, jo koronārie asinsvadi ir bojāti, sašaurināti vai nosprostoti, vai arī, piemēram, spēcīga stresa dēļ rodas to spazmas, jūtamas asas sāpes krūtīs, kas var liecināt par stenokardijas lēkmi vai infarktu. Asinsvadus bojā gan neveselīgs uzturs, kura dēļ var paaugstināties holesterīna līmenis asinīs un artērijas bīstami sašaurinās, gan neveselīga uztura un mazkustīguma provocēta cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs un aptaukošanās, gan smēķēšana, jo nikotīns bojā asinsvadu sieniņas.
❥ Lai neapdraudētu savu sirdi, regulāri jākontrolē asinsspiediens (maksimāli pieļaujamais 140/80 mm/Hg), jāuztur normāls glikozes
(līdz 5,8 mmol/l) un holesterīna (ne augstāks par 5 mmol/l) līmenis asinīs. Ja šie rādītāji pārsniedz vēlamo – jāārstējas, lietojot ārsta
ieteiktos medikamentus un mainot dzīvesveida ieradumus.
Raksts no žurnāla “36,6°C tematiskā izdevuma “Sirds veselības ceļvedis”
