Mūsu sabiedrība joprojām atpaliek izpratnē par atkritumu šķirošanu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secinājusi Valsts kontrole.
Tas sasaucas arī ar iedzīvotāju vērojumiem. Piemēram, Emīlija no Pārdaugavas būtu gatava atkritumus šķirot, tomēr viņai nav tādas iespējas: “Man uzkrājas gan kartupeļu mizas, gan olu čaumalas, ko varētu šķirot atsevišķi, bet nav jau kur likt. Visu metu kopā vienā atkritumu konteinerā.” Pēdējā laikā viņa pievērš lielāku uzmanību atkritumu šķirošanai, jo to ieteikusi draudzene. Uzzinājusi, ka par to ar laiku nāksies maksāt mazāk nekā par nešķirotajiem atkritumiem, Emīlijas kundze ir priecīga. Viņa gan aicinātu atkritumu apsaimniekotājus vairāk domāt par konteineru izvietošanu daudzdzīvokļu māju pagalmos.
Pārmet kavēšanos
VK revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Turklāt sistēmas ieviešana notiekot haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām pusēm. Kā norādījusi VK, ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti. “Ja netiks “restartēta” pašreizējā pieeja, tad iecerētā sistēma būs valstij ļoti dārga un iedzīvotājiem nedraudzīga, turklāt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu var radīt arī iespējamās ES sankcijas, ja sistēmu neieviesīs laikā,” revīzijas secinājumus skaidro VK padomes loceklis Edgars Korčagins.
Latvijā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana attīstās ļoti lēni un līdz 2023. gada beigām plānots pabeigt vien bioloģisko atkritumu pārstrādei nepieciešamo infrastruktūru. Revidenti prognozē, ka noteiktajā termiņā neizdosies izveidot efektīvu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un netiks sasniegti ES noteiktie mērķi, kas nozīmē, ka Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas. Soda naudas mērāmas no dažiem simtiem līdz 11,5 miljoniem eiro.
Pašlaik Latvijā ir iestrādes tikai sistēmas vidus posma – savākšana un pārstrāde – izveidei, bet sistēmas sākumposma un beigu posma ieviešana būtiski “klibo”. Jau tagad sākta 90 miljonu eiro vērta bioloģisko atkritumu pārstrādes objektu celtniecība sešos sadzīves atkritumu poligonos, kuru kopējā jauda pārsniegs Latvijas vajadzības, tikmēr realitātē nav ne pašu pārstrādājamo atkritumu, ne kur izmantot pārstrādes rezultātā iegūtos vērtīgos materiālus, secina VK.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nepiekrīt revidentu secinājumiem, sakot, ka daļa no sagatavotajiem ieteikumiem attiecas uz darbībām, kas tiek jau īstenotas. VARAM Valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš uzsver, ka šobrīd Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam īstenošana ir tikai tā sākuma stadijā, līdz ar to saņemtais atzinums balstās pieņēmumos par iespējamu nākotnes attīstību. Analizējot atkritumu apsaimniekošanas reģionos pieejamo infrastruktūru, ir noteikti poligoni, kur nonāk pietiekams bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms – Cinīši, Ķīvītes, Janvāri, Getliņi, Brakšķi, Daibe, lai attīstītu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas, tādēļ kā nepamatots ministrijas ieskatā šķiet VK secinājums par trūkstošu pilnīgu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas situācijas izvērtējumu.
Attīstība – sākumposmā
Tam, ka atsevišķos reģionos pilnvērtīga bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana varētu kavēties, piekrīt SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
“Tas, ko vajadzētu ņemt vērā pašreizējos apstākļos, – bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas sistēmas attīstība vēl ir sākuma posmā. Mēs nevaram sagaidīt, ka cilvēki jau pirmajā gadā vai divos un arī trīs nākamajos pratīs jaunu šķirošanas sistēmu izmantot pilnvērtīgi,” norāda Aizbalts. Viņš skaidro, ka jebkurā atkritumu šķirošanas sistēmā katrs posms savstarpēji korelē. Lai izveidotu pārstrādes risinājumus, ir jābūt materiālam, ko pārstrādāt, savukārt, lai iedzīvotājiem varētu nodrošināt pilnvērtīgas dalītās vākšanas iespējas, jābūt sakārtotam tālākam atkritumu aprites ciklam, tostarp pārstrādei, pretējā gadījumā sašķirotos atkritumus nebūs kur likt. Pērn bioloģiski noārdāmos atkritumus sāka šķirot Rīgā un Pierīgā, un “Eco Baltia vide” kā ilggadējs nozares dalībnieks secina, ka efektīvāk būtu, ja vienādi termiņi tiktu noteikti visā valstī.
Redz izaicinājumus
Atkritumu apsaimniekošanas “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics saskata vairākus izaicinājumus. Pašlaik Latvijā absolūti lielāko atkritumu īpatsvaru rada daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji lielajās pilsētās. Turklāt produktam, kas iegūts, pārstrādājot bioloģiskos atkritumus, nav dabiska noieta tirgus un ar šo izaicinājumu saskaras visā pasaulē. “Uzskatām, ka ir jālauž stereotips, ka no iedzīvotāju radītajiem bioloģiskajiem atkritumiem var sagatavot pilnvērtīgu kompostu. Tā tas nav nekur pasaulē, jo šādā pārstrādē iegūtais komposts ir ārkārtīgi zemas kvalitātes ar dažādiem kaitīgiem piemaisījumiem,” skaidro Levics. Latvijā līdz šim nav bijusi infrastruktūra šādu “netīru” atkritumu pārstrādei, un faktiski esam tikpat izaicinošā situācijā kā visa pasaule, kas meklē risinājumus efektīvai bioloģisko atkritumu pārstrādei.
Latvijā gadā savāc gandrīz vienu miljonu tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu, no tās aptuveni puse ir bioloģiski noārdāmi atkritumi, kurus biogāzes stacijas neņem pretī. No 2027. gada šī masa būs jāsavāc atsevišķi – to nosaka ES prasības, skaidro Levics. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizbūvē infrastruktūra līdz pat 500 000 t sliktas kvalitātes biomasas pārstrādei un jāveicina dalītā vākšana.
Tādēļ “Clean R” nevar piekrist, ka Latvijā tiek būvētas nesamērīgi lielu jaudu pārstrādes sistēmas.
Tieši biogāzes ražošanas stacijām prasības pret materiāla kvalitāti, kas jāizpilda piegādātājam, ir būtiski augstākas. Lielākā daļa biomasas staciju strādā ar lopbarību un enerģētiskajām kultūrām, kas ļauj nodrošināt gāzes un kvalitatīva komposta ražošanu. Teju neticams ir uzskats, ka iedzīvotāju radīto bioatkritumu kvalitāte tam spēs atbilst, tā G. Levics (attēlā).
Lai izveidotu efektīvu sistēmu, nepieciešams vienots standarts un vienoti noteikumi visā valstī par to, kas ir bioloģiski degradējami atkritumi. To pieņemšana un pārstrāde atbilstoši standartam jānodrošina poligoniem. Tas, ka katra pašvaldība un katrs poligons izvirza savus nosacījumus iedzīvotājiem par to, kas tiek pieņemts kā BIO par zemāku tarifu, bet kas ne, VK ieskatā nav ilgtspējīgi.
Tāpat, balstoties uz šo standartu, jāīsteno sabiedrības izglītošana. Tam piekrīt arī VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, aicinot iedzīvotājus izvērtēt savus iepirkšanās paradumus, samazinot atkritumu daudzumu. Viņa uzskata, ka iedzīvotāju izglītošana jāveic pašvaldībām, kas vislabāk pārzina situāciju. Tieši pašvaldības, apstiprinot jaunos tarifus, jau nākamgad saviem iedzīvotājiem varēs likt par pienākumu šķirot atkritumus.
