Zem Londonas lietussarga. Izdevniecības “Latvijas Mediji” direktores Evijas Veides iespaidi Londonas grāmatu izstādē 0
Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Stāstu par Londonas grāmatu izstādi varētu stāstīt vairākos pilnīgi atšķirīgos rakursos. Un katrs no tiem būtu balta patiesība.
Pirmais variants – dažādu valstu izdevēju, aģentu, autoru atkalredzēšanās klātienē, kas izstaro neviltotu prieku. Stendi gan ir sarukuši un vairs nav agrākā vēriena, bet sarunas par pēdējo divu gadu veiksmēm un mācībām ir ne mazāk aktīvas. Jaunie darbi un idejas. Katram ir uzsvars uz kādu pilnīgi drošu topošo bestselleru, kas vai nu iznācis nupat, vai vēl tikai iznāks, bet kāds izdevējs jau nopircis tulkošanas tiesībās. Vārdu sakot – šajā ziņā nekas nav mainījies!
Valda rosīgs tiesību pārdošanas un pirkšanas gars, un ikvienam, kurš plānojis atgriezties mājās ar jauniem darbiem, ko tulkot, ideju pilnas kabatas (precīzāk – e-pasts). Autori ir čakli strādājuši, daudzi izdevēji pēdējos gadus atzīst par savā nozarē veiksmīgiem, atliek vien priecāties.
Ir iespēja veikt arī kādu labu darbu, piemēram, beidzot nogādāt mūsu autoram un Baltijas bērnu literatūras aģentam Benam Berantam Latvijas Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas dāvāto šokolādes grāmatiņu. Kā Latvijas bērnu pateicību un mūsu cerību, ka taps vēl citi darbi, ko lasīt un iepazīt mūsu lasītājiem. Starp citu – ar Bena starpniecību Turcijā iznāks Rasas Bugavičūtes-Pēces grāmata “Puika, kurš redzēja tumsā”, tā ka esam saistīti ar tik dažādām saitēm.
Otrais variants – vairākās izstādes norises vietās iespējams paklausīties dažādus profesionālos seminārus – autoriem, grāmatu tirgotājiem, izdevējiem. Protams, ka katrs izstādē ierodas ar savu mērķi un laika plānojumu, bet ir prieks, ja izdodas izrauties kaut uz brīdi, lai paklausītos. Man trāpījās kāds seminārs par beletristikas jeb komercliteratūras un literatūras (angliski nepārprotamāk – “commercial fiction un literary fiction”) savstarpējām attiecībām.
Ik pa laikam arī pie mums vienu mēģina pacelt, otru noniecināt; vienu sarežģīt, otru uztvert pārāk vienkāršoti utt. Un te izdevniecības “Penguin” izpilddirektore Luīze Mūra cenšas publikai paskaidrot, ka šis šķīrums bieži ir mulsinošs, jo ko darīt, ja kāds literatūras darbs kļūst par bestselleru un pārdots ievērojamā eksemplāru skaitā? Tad taču tā ir arī komerciāla veiksme… Un ja notiek pretēji? Ka tā sauktajai vieglajai literatūrai arī ir savi un nebūt ne viegli uzdevumi un noteikumi, lai tā būtu atbilstoša sava lasītāja prasībām. Vārdu sakot, laba grāmata ir laba grāmata, tai ir jādod īstais signāls lasītājam, bet nevajag nopūlēties ar striktām definīcijām.
Trešais variants – šoreiz bagātīgs dažādu praktisku ķibeļu kopums. Aģenti, kuri negribot tikuši pie labākām darba vietām izstādē, secina, ka dažiem galdi ir salūzuši jau pirms izstādes sākuma. Vai Latvijas stends, kur lietus lija ne vien uz introverto latviešu video ekrāniem, bet arī pavisam tieši un fiziski, pus-pajokam pusnopietni, liekot izvēlēties lietussargu, lai pilieni nekristu aiz apkakles. Vai labirinta sajūta stendu izvietojuma un atrodamības (pareizāk sakot – neatrodamības) dēļ. Pirmajā rītā, ienākot izstādē, neviens vien samulsa un pavisam noteikti kavēja tikšanos, kamēr apguva izstādes ģeogrāfiju. Šoreiz burti un skaitļi brīžiem bija devušies pavisam pārdrošos izlēcienos.
Katrā ziņā – mēs tur bijām. Gan kā valsts ar vēl joprojām ekspluatēto introvertu tēmu stendā, gan izdevēji, poligrāfiķi, aģenti un tulkotāji. Vārdu sakot – pilns spektrs. Kas katram izstādē izdevies, tas būs redzams vien pēc kāda laika, bet skaidrs, ka ar savu klātbūtni apliecinājām – grāmatniecība kā nozare arī Latvijā turpina būt aktuāla.
Jā, mēs esam piesardzīgi un uzmanīgi, jo karš Eiropā nav virtuāla realitāte vai trilleris, kuru varam aizvērt un nolikt malā, kad nogurstam. Un saprotam, ka pagurums lielākā vai mazākā mērā skars arī mūs. Taču mēs neesam lutināti, tādēļ atliek darīt savu darbu un cerēt, ka Eiropas un pasaules vadošie prāti šodien pieņems lēmumus, kas ļaus mums visiem kādreiz justies drošībā.
