Neilgi pirms saulrieta sākas ikdienas izrāde. It kā tikai būtu gaidījuši izdevīgo vakara gaismu, ibisi ceļas augšup no trīsdesmit metrus augstu mangrovju lapotnēm. Lai tad lēnām un cildeni dotos ceļā. Un drīz vien debesīs uzdzirkstī liesmaini sārtie putni. 2
Līdzās ibisiem un fazāniem Trinidādas un Tobāgo valsts ģerbonī lidinās arī divi kolibri. Abās zaļajās salās mīt septiņpadsmit kolibri sugas. Visvairāk doktora Teodora Fergusona privātajā dārzā. Netālu no senās galvaspilsētas Sentdžozefas uz Marakasas pasakaino kalnu un ieleju fona kādreizējais universitātes profesors un kolibri fans saviem mīluļiem ir ierīkojis īstu leiputriju.
Puķu un krūmu ziedu jūrā izvietoti cukurūdens trauciņi. Teodora paradīzes saldā smarža ik dienu pievilina pāri par tūkstoš kolibri. Tikai pāris centimetrus lielie lidoņi pārsteidz apmeklētājus, pielidojot gluži tuvu. Veicot piecdesmit spārnu vēzienus sekundē, kolibri dūc kā kamenes un var lidot arī uz sāniem un atpakaļgaitā.
Tomēr Trinidādā tiek lutināti ne tikai hiperaktīvie mazie putni. Salas viesus aizvien no jauna cenšas pārsteigt gan izcilos, bieži vien vienkāršos restorānos, gan iemīļotās tirgus un ielu ēstuvēs.
Piemēram, Santa Krusas Zaļajā tirgū var iegādāties ne tikai oriģinālus rokdarbus un dabas veltes, bet arī neticami garšīgus Karību mājas ēdienus – gan grilētu saldūdens zivi, gan nacionālo ēdienu – sacepumu no taro auga saknēm kreoliešu gaumē.
Mūsu tūristu grupas kulinārā piedzīvojuma augstā dziesma izskan vakarā Portofspeinā. Parkā, ko ieskauj septiņas krāšņas koloniālā stila celtnes “Magnificent Seven”, gide Čerī Anna iepazīstina viesus ar savu iemīļotāko zupas virtuvi. Mišelas kukurūzas zupa – kas var būt gardāks par to?
No vācu valodas tulkojusi Ilze Vītola
